Zinātnes Vēstnesis
- 2014.g. 9.jūnijs
29. maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes
sēde.
Valdes priekšsēdētājs U. Grāvītis informēja par diskusiju no
sērijas atbalstam zinātņietilpīgām jomām. Šoreiz – par bioekonomikas
jautājumiem, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas
ministrijas un Zemkopības ministrijas vadošās personas. Uz jautājumu, vai Vides
un reģionālās attīstības ministrija nebija pārstāvēta, U. Grāvītis atbildēja, ka
neko tādu nemanīja. Apspriežamais jautājums – kas šajā nozarē būtu jāmaina
saņemamajā Eiropas finanšu atbalstā. Neizskatījās, ka te būtu katastrofālas
problēmas. Lielākās domstarpības bija par to, ka Eiropas finanses galvenokārt
saņem Rīgā un tās pievārtē esošas zinātniskās institūcijas un tiek apdalīti
reģioni. Turklāt lielākā līdzekļu daļa paredzēta esošās infrastruktūras
uzturēšanai, zinātniskās darbības atbalstam un starptautiskiem kontaktiem, bet
samērā pieticīga summa – infrastruktūras kapacitātes palielināšanai. Tā kā šāda
veida diskusijas paredzētas arī citās zinātņu nozarēs, U. Grāvītis aicināja LZS
Valdes locekļus sekot informācijai par to norises laiku un iespēju robežās
piedalīties, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas.
Arodbiedrības pārstāves I. Kazubierne un I. Trapenciere dalījās
iespaidos par skolotāju gājienu 12. maijā no Ministru kabineta garām Izglītības
un zinātnes ministrijai un Finanšu ministrijai uz Doma laukumu. Gājienā
piedalījās ap 7000 cilvēku – vairāk nekā bija plānots, kas liecina par skolotāju
gatavību aizstāvēt savas likumīgās tiesības. Tā kā Ministru prezidente L.
Straujuma bija neapmierināta ar to, ka pedagogi, atšķirībā no Pensionāru
federācijas, nebija izrādījuši izpratni par saspīlēto starptautisko situāciju
sakarā ar Krievijas–Ukrainas konfliktu un savu akciju nebija atcēluši, tad viņa
neko konkrētu atalgojuma problēmas risināšanā nesolīja, un skolotājiem neatliks
nekas cits, kā savas akcijas turpināt. LZS Valde vienojās ar arodbiedrības
pārstāvēm, ka vēl šovasar, pirms nākamā gada budžeta projekta apspriešanas,
uzaicināt uz kopīgu sēdi Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri un
citas par budžetu atbildīgas personas, lai iegūtu detalizētu pārskatu par
budžeta sadalījumu, jo ministrija konsekventi no šādas sarunas izvairās.
Pēdējais piemērs – tajā pašā 29. maijā notika LZA Humanitāro un sociālo zinātņu
nodaļās sēde, uz kuru bija uzaicināta un arī solījusies ierasties IZM pārstāve
ar attiecīgu informāciju, bet stundu pirms sēdes sākuma piezvanījusi nodaļas
vadītājai un teikusi, ka viņai sāp zobs... LZS valdes slēdziens – kopīgā sēde
jāorganizē arodbiedrībai, jo no tās ministrija baidās, bet Zinātņu akadēmiju tā
īpaši nerespektē. Piedāvātais termiņš – 19. jūnijs, bet tas, protams, jāsaskaņo
ar ministriju.
LZS Valdes locekli I. Bondare, atsaucoties uz savu līdzdalību
augstskolu programmu akreditācijā, ir pārliecināta, ka ministrijas darbs ir
kardināli jāmaina, jo patlaban tās ierēdņi netiek galā ar dokumentu gūzmu, tiek
iekavēta projektu un programmu izvērtēšana, līdz ar to klibo viss process.