29. maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde.

Valdes priekšsēdētājs U. Grāvītis informēja par diskusiju no sērijas atbalstam zinātņietilpīgām jomām. Šoreiz – par bioekonomikas jautājumiem, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas vadošās personas. Uz jautājumu, vai Vides un reģionālās attīstības ministrija nebija pārstāvēta, U. Grāvītis atbildēja, ka neko tādu nemanīja. Apspriežamais jautājums – kas šajā nozarē būtu jāmaina saņemamajā Eiropas finanšu atbalstā. Neizskatījās, ka te būtu katastrofālas problēmas. Lielākās domstarpības bija par to, ka Eiropas finanses galvenokārt saņem Rīgā un tās pievārtē esošas zinātniskās institūcijas un tiek apdalīti reģioni. Turklāt lielākā līdzekļu daļa paredzēta esošās infrastruktūras uzturēšanai, zinātniskās darbības atbalstam un starptautiskiem kontaktiem, bet samērā pieticīga summa – infrastruktūras kapacitātes palielināšanai. Tā kā šāda veida diskusijas paredzētas arī citās zinātņu nozarēs, U. Grāvītis aicināja LZS Valdes locekļus sekot informācijai par to norises laiku un iespēju robežās piedalīties, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas.

Arodbiedrības pārstāves I. Kazubierne un I. Trapenciere dalījās iespaidos par skolotāju gājienu 12. maijā no Ministru kabineta garām Izglītības un zinātnes ministrijai un Finanšu ministrijai uz Doma laukumu. Gājienā piedalījās ap 7000 cilvēku – vairāk nekā bija plānots, kas liecina par skolotāju gatavību aizstāvēt savas likumīgās tiesības. Tā kā Ministru prezidente L. Straujuma bija neapmierināta ar to, ka pedagogi, atšķirībā no Pensionāru federācijas, nebija izrādījuši izpratni par saspīlēto starptautisko situāciju sakarā ar Krievijas–Ukrainas konfliktu un savu akciju nebija atcēluši, tad viņa neko konkrētu atalgojuma problēmas risināšanā nesolīja, un skolotājiem neatliks nekas cits, kā savas akcijas turpināt. LZS Valde vienojās ar arodbiedrības pārstāvēm, ka vēl šovasar, pirms nākamā gada budžeta projekta apspriešanas, uzaicināt uz kopīgu sēdi Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri un citas par budžetu atbildīgas personas, lai iegūtu detalizētu pārskatu par budžeta sadalījumu, jo ministrija konsekventi no šādas sarunas izvairās. Pēdējais piemērs – tajā pašā 29. maijā notika LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļās sēde, uz kuru bija uzaicināta un arī solījusies ierasties IZM pārstāve ar attiecīgu informāciju, bet stundu pirms sēdes sākuma piezvanījusi nodaļas vadītājai un teikusi, ka viņai sāp zobs... LZS valdes slēdziens – kopīgā sēde jāorganizē arodbiedrībai, jo no tās ministrija baidās, bet Zinātņu akadēmiju tā īpaši nerespektē. Piedāvātais termiņš – 19. jūnijs, bet tas, protams, jāsaskaņo ar ministriju.

LZS Valdes locekli I. Bondare, atsaucoties uz savu līdzdalību augstskolu programmu akreditācijā, ir pārliecināta, ka ministrijas darbs ir kardināli jāmaina, jo patlaban tās ierēdņi netiek galā ar dokumentu gūzmu, tiek iekavēta projektu un programmu izvērtēšana, līdz ar to klibo viss process.