Zinātnes Vēstnesis
- 2014.g. 14.jūlijs
2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli pievienojās Eiropas
Savienībai (ES). Šobrīd ir vērts atskatīties pagātnē, lai izvērtētu, kāda ir
bijusi Latvijas pirmā desmitgade kā ES dalībvalstij.
Šajā nelielajā pārskatā mēs – vairāku Latvijas domnīcu pētnieki
un citi eksperti – necenšamies izcelt vienīgi tās pārmaiņas, kuras ir
skaidrojamas ar iestāšanos ES. Mūsu mērķis ir cits. Mēs vēlējāmies uzņemt
momentfoto brīdī, kad Latvija stājās ES, kā arī šodienas fotogrāfiju, un abas
bildes salīdzināt, lai diskutētu par notikušajām vai panāktajām pārmaiņām un to
iemesliem – mūsu darītajiem vai nepadarītajiem mājas darbiem, kā arī ES dalības
ietekmi. Lai varētu noteikt, vai pārmaiņas bijušas uz labu, uz sliktu vai
pārmaiņu vispār nav bijis, meklējām salīdzināmus datus 10 dažādās nozarēs, sākot
no ārlietām un beidzot ar vidi un enerģētiku. Šāda pieeja kā no putna lidojuma
ļauj pamanīt lielo ainu, ko ikdienas steigā neredzam vai par kuru piemirstam.
Kas ir svarīgākais šajā lielajā ainā?
Droši vien atziņa, ka 10 gados Latvija ir kļuvusi ievērojami
drošāka un labklājīgāka. Šodienas Latvijā slepkavību, laupīšanu, pat smagu ceļu
satiksmes noziegumu ir uz pusi mazāk nekā 2004.gadā.
Uzlabojusies gaisa kvalitāte, samazinājies siltumenerģijas
patēriņš, un daudz vairāk saimniecībās tiek strādāts “zaļi”. Latvijas
iedzīvotāji caurmērā kļuvuši ražīgāki, pelna ievērojami vairāk un dzīvo par
dažiem gadiem ilgāk. Vairāk cilvēku tic saviem spēkiem ietekmēt lēmumus, lepojas
vai izjūt piederību Eiropas identitātei, un mazāk dod kukuļus ceļu policijai.
Latvija arī kļuvusi pievilcīgāka ārzemniekiem.
Lai gan mazāk kļuvis cilvēku, kas nevar atļauties medicīnas
pakalpojumus, viņu skaits joprojām ir daudz par augstu – gandrīz piecas reize
vairāk nekā vidēji citur ES. Joprojām esam ļoti sociāli noslāņojusies
sabiedrība, ar dziļu ienākumu plaisu starp turīgajiem un trūcīgajiem. Īpaši
skaudri redzamas pretrunas arī zināšanās balstītajos sektoros. No vienas puses
Latvijā ir ievērojami vairāk cilvēku ar augstāko izglītību un angļu valodas
zināšanām, mazāk jauniešu pamet skolas, un ātros tempos pēc krīzes aug eksports.
Taču tajā pat laikā mūsu uzņēmumi retāk nekā pirms 10 gadiem pelna ar
inovācijām, zinātnē investējam maz, un tālākizglītībai visa mūža garumā
pievēršas mazāk pieaugušo nekā tas bija 2004.gadā.
Nemainīgi palikuši salīdzinoši zemie uzticēšanās rādītāji
dažādām institūcijām, sākot ar parlamentu un valdību, beidzot ar Eiropas
Parlamentu. Tikmēr pamatīgi svārstījušies bezdarba rādītāji, šobrīd atgriežoties
tajā pašā līmenī kā pirms desmit gadiem.
Ārlietas un aizsardzība
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieki Diāna Potjomkina un Kārlis
Bukovskis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris
Cepurītis
Latvija pēdējo 10 gadu laikā ir kļuvusi aktīvāka un
atpazīstamāka – mūsu diplomātija aizsniedzas tālu ārpus tradicionālajiem Eiropas
un Ziemeļamerikas partneriem. Daudz aktīvāki ir Latvijas diplomātiskie kontakti
ar Austrumu kaimiņiem (piemēram, Ukrainu vai Azerbaidžānu) un ar strauji
augošajām valstīm (piemēram, Ķīnu, Indiju un Brazīliju). Ar dažām valstīm reāla
sadarbība sākās, pateicoties Latvijas dalībai ES, – piemēram, Latvija tagad
piedalās ES kopējā dialogā ar Āfrikas un Karību valstu grupām. Latvijā daudz
biežāk viesojas arī augstākās ES, NATO un ANO amatpersonas. Piemēram, Eiropas
Komisijas prezidents Latviju kopš 2004.gada apmeklējis 3 reizes.
Ārlietu un aizsardzības budžeti, humānajai palīdzībai un
humanitārajām misijām novirzītie līdzekļi, kā arī tirdzniecības rādītāji
ievērojami cieta ekonomiskās krīzes ietekmē.
Lai gan absolūtos skaitļos gan ārlietu, gan aizsardzības
budžeti uzrāda pieaugumu, tomēr NATO dati liecina, ka aizsardzības izdevumu
īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā šajā laikā ir mazinājies.
Latvija arī uzņēmusies papildus pienākumus starptautiskās drošības uzturēšanā.
Latvijas pārstāvju dalība starptautiskajās misijās kopš 2004.gada lielākoties
notikusi NATO misiju ietvaros, piemēram, piedaloties NATO misijā Kosovā, Bosnijā
un Hercegovinā, kā arī misijā Afganistānā. Tāpat Latvijas karavīri ir
pievienojušies ASV spēkiem Irākā.
Latvija ir aktīvi sniegusi humāno palīdzību tādām valstīm kā
Irāna un Haiti, kā arī Gruzija un Moldova, kopš 2004.gada kopīgi ieguldot
aptuveni 1 059 285 eiro.
Latvija ir palielinājusi ne tikai sniegtās divpusējās humānās
palīdzības apjomu, bet arī iesaistījusies daudzpusējos attīstības sadarbības
projektos, kā arī aktīvi piedāvājusi savu ekspertīzi ES novērošanas, policijas
un likuma varas misijās Gruzijā, Afganistānā, Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā.
Neskatoties uz ekonomiskās krīzes radītajām sekām Latvijas
ekonomikā, pievienošanās ES ir ļāvusi Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un
plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī
integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauguši gan importa, gan
eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm ir pieaudzis vairāk nekā 3 reizes,
kamēr importa apjoms ir dubultojies. Vairāk nekā desmitkārtīgi audzis Latvijas
eksports uz Āfrikas un Āzijas valstīm.
Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?
Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs
36 (2002), 44 (2014)
ES augstāko amatpersonu vizītes, vidēji gadā 0.5 (2000–2003), 1
(2004–2014)
NATO un ANO ģenerālsekretāru vizītes, vidēji gadā 0.75
(2000–2003), 1.09 (2004–2014)
Ārlietu ministrijas budžeta izdevumu īpatsvars kopējos valsts
budžeta izdevumos 0.6% (2004), 1.1% (2014)
Aizsardzības budžeta izdevumu īpatsvars kopējos valsts budžeta
izdevumos 4.4% (2004), 3.1% (2014)
Aizsardzības izdevumi, % no IKP 1.4% (2004), 0.9% (2014)
Bruņotie spēki (tūkstošos) 6 (2004), 5 (2014)
Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji starptautiskajās misijās 529
(2004), 197 (2013)
Latvijas civilie eksperti misijās kopskaitā 4 (2004), 6 (2013)
Latvijas finansiālais atbalsts attīstības sadarbībai (milj.
eiro) 6.83 (2004), 17.9 (2013)
Cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt
attīstības valstīm 73% (2005), 80% (2012)
Informācijas avoti: Iekšlietu ministrija, Ārlietu
ministrija, Aizsardzības ministrija, Nacionālo bruņoto spēku mājaslapa, NATO
informācija par dalībvalstu aizsardzības izdevumiem 1990–2013.gadam, Likumi par
valsts budžetu 2004. un 2014.gadam, Centrālā statistikas pārvalde,
Eurobarometer.
Darba tirgus un uzņēmējdarbība
Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra vadītājs Alfs
Vanags
Kopš 2004.gada ir notikušas nozīmīgas strukturālas izmaiņas
iedzīvotāju sadalījumā pēc saimnieciskā darbības veida. Lielākā iedzīvotāju daļa
šobrīd ir nodarbināta pakalpojumu nozarē, kas ir raksturīgi arī citām ES
valstīm. Būtiskas izmaiņas ir notikušas finanšu, apdrošināšanas un nekustamo
īpašumu operāciju pakalpojumu nozarēs, kurās nodarbināto īpatsvars kopš
2004.gada ir divkāršojies un 2012.gadā veidoja 11.5% no visiem nodarbinātajiem.
Samazinājies rūpniecībā strādājošo skaits, it sevišķi celtniecības sektorā.
Ekonomikai pieaugot, tas palielinājās līdz 125 tūkstošiem, bet krīzes ietekmē
2012.gadā ir sarucis līdz tikai 62 tūkstošiem – mazāk nekā 2004.gadā.
Nozīmīgi palielinājusies darba produktivitāte, lai gan Latvijai
joprojām šajā jomā ir trešais vājākais rezultāts ES (aiz Rumānijas un
Bulgārijas). Nodarbinātības līmenis ekonomikas uzplaukuma laikā (it sevišķi
2007.–2008.gados) bija augstākais kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, taču
krīzes laikā bezdarbs pieauga līdz pat 19.8% no visiem Latvijas iedzīvotājiem,
kas tolaik bija otrs lielākais bezdarba līmenis ES (aiz Spānijas). Pēdējie
statistiskie dati liecina, ka 2013.gadā bezdarba līmenis ir samazinājies, bet
joprojām paliek augstā līmenī – gandrīz 12%.
Tomēr nodarbināto skaits joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes
līmeni. Turklāt ekonomiskās krīzes laikā par nopietnu problēmu kļuvis jauniešu
bezdarbs – tas ir ievērojami augstāks nekā citās vecuma grupās. Ja 2007.gadā
darba meklētāju vidū bija tikai 10.6% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem, tad šobrīd
jauniešu bezdarba īpatsvars ir aptuveni 30%.
Aizvien aktuāla problēma – cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu
nemaksāšanu. Laika posmā no 1999. līdz 2007.gadam ēnu ekonomikas īpatsvars
kopējā Latvijas tautsaimniecībā sasniedza pat 41.6% , bet jaunākie novērtējumi
rāda uz ēnu ekonomikas apjoma samazināšanos uz 21–26% 2012.gadā.
Ja 2004.gadā eksports attiecībā pret IKP veidoja tikai 29%, tad
2012.gadā eksporta nozīmīgums pieaudzis līdz 44.7% no IKP. Arī tirdzniecības
partneru skaits eksporta jomā palielinājies gandrīz par trešdaļu. Taču Latvijā
pagaidām maz ir panākts inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanā.
Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?
Nodarbinātie pakalpojumu sektorā 59.3% (2004), 68% (2012)
Nodarbinātie rūpniecībā 27.2% (2004), 23.4% (2012)
Darba ražīgums no ES dalībvalstu vidējā 45.8% (2004), 64%
(2012)
Bezdarbs 11.7% (2004), 11.9% (2013)
Eksporta īpatsvars kopējā ārējās tirdzniecības apjomā 36.1%
(2004), 44.5% (2012)
Eksporta attiecība pret IKP 29% (2004), 44.7% (2012)
Uz cik valstīm tiek eksportētas Latvijas preces?
152 (2004), 200 (2013)
Cik % no eksporta ir augsto tehnoloģiju produkti?
4.6% (2004), 6.3% (2012) (ES vidējais – 15.6%)
Uzņēmumu ieņēmumi no inovācijām (% no apgrozījuma) 5.1% (2004),
3.1% (2010) (ES vidējais – 13.4%)
Izdevumi zinātnei un attīstībai kā % no IKP 0.42% (2004), 0.66%
(2012) (ES vidējais – 2.06%)
Pieteikumi Eiropas augsto tehnoloģiju patentiem (uz miljonu
iedzīvotāju) 0.322 (2003), 0.111 (2009) (ES vidējais – 19.319)
Informācijas avoti: autora aprēķini, Centrālā statistikas
pārvalde, Eurostat.
Iekšējā drošība
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece Ilona Kronberga
Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits kopumā Latvijā kopš
2004.gada ir mazinājies. Taču biežāki kļuvuši ar narkotikām saistītie noziegumi.
Ceļu satiksmes negadījumu skaits kopš 2004.gada Latvijā ir sarucis, tai skaitā
gandrīz 4 reizes ir samazinājies tajos bojā gājušo personu skaits.
Būtiski mazāks ir Latvijā notiesāto personu skaits Latvijā –
nepilngadīgo notiesāto personu skaits samazinājies pat trīs reizes. Samazinājies
ir arī attaisnoto personu skaits.
Ar Valsts probācijas dienesta izveidi palielinājušās iespējas
piemērot individualizētas sankcijas soda izpildei sabiedrībā, tāpēc pēdējos 10
gados ir izdevies panākt būtisku ieslodzīto skaita samazinājumu par noziegumiem,
kas nav saistīti ar kaitējumu personas veselībai vai dzīvībai. Īpaši
samazinājusies brīvības atņemšanas soda piemērošana nepilngadīgajiem.
Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?
Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits kopā 62173 (2004), 47
561 (2013)
Slepkavības ar iepriekšēju nodomu 199 (2004), 75 (2013)
Izvarošanas 319 (2004), 73 (2013)
Laupīšanas 2 467 (2004), 917 (2013)
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi ar smagām sekām 1613 (2004),
665 (2013)
Narkotisko vielu izgatavošana, glabāšana vai realizēšana 1148
(2004), 1637 (2013)
Ceļu satiksmes negadījumu kopskaits 48912 (2004), 36818 (2013)
Ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem 5081 (2004), 3489
(2013)
Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie 516 (2004), 179 (2013)
Ceļu satiksmes negadījumos ievainotie 6416 (2004), 4338 (2013)
Notiesāto personu skaits 11338 (2004), 8050 (2013)
Notiesāto nepilngadīgo personu skaits 1420 (2004), 595 (2013)
Attaisnoto personu skaits 408 (2004), 200 (2013)
Ieslodzīto skaits ieslodzījuma vietās kopā (apcietinātie un
notiesātie) 8231 (2004) 5120 (2013)
Nepilngadīgie ieslodzītie (apcietinātie un notiesātie kopā) 158
(2004) 41 (2013)
Piespiedu darbi ( izpildīti personām kopā) 1097, 6171
Informācijas avoti: Centrālās statistikas pārvalde, Ceļu
satiksmes drošības direkcija, Tiesu informācijas sistēma.
Integrācija un migrācija
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore Dace Akule
10 gados kopš Latvija ir ES dalībvalsts notikušas vairākas
būtiskas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju sastāvā.
Pirmkārt, iedzīvotāju skaits ir sarucis, galvenokārt
pateicoties salīdzinoši zemajiem dzimstības un augstajiem mirstības rādītājiem,
kā arī emigrācijai. Otrkārt, šobrīd Latvijā dzīvo trīs reizes vairāk citu ES
valstu pilsoņu nekā 2004.gadā, tātad, viena no ES pamatbrīvībām – brīva personu
kustība – izpaudusies cilvēku plūsmā abos virzienos. Treškārt, gandrīz uz pusi
ir samazinājies Latvijas nepilsoņu skaits, jo daļa ir ieguvuši Latvijas
pilsonību, palielinot kopīgo pilsoņu īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju vidū, bet
daļa – pieņēmuši Krievijas pilsonību, līdz ar to vairāk nekā dubultojot
Krievijas pilsoņu skaitu, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tas daļēji izskaidro arī
faktu, ka 10 gados dramatiski samazinājušies naturalizācijas tempi. Daļa
nepilsoņu pieņem Krievijas pilsonību, turklāt sarūk to nepilsoņu skaits, kuri ir
motivēti iegūt Latvijas pilsonību un līdz ar to arī baudīt ES pilsoņu iespējas.
Tie, kuriem šīs iespējas interesē, pilsonību ieguva pirmajos gados pēc Latvijas
iestāšanās ES.
Latvija kļuvusi arvien pievilcīgāka ārvalstu – gan ES, gan citu
valstu – pilsoņiem, kuri izvēlas šeit gan ceļot, gan īslaicīgi vai pastāvīgi
apmesties uz dzīvi. Ja pirms 10 gadiem atļauju Latvijā dzīvot līdz 5 gadiem
prasīja aptuveni 2000 cilvēku, tad 2013.gadā tas ir gandrīz trīs reizes lielāks
ārzemnieku skaits, turklāt palielinājums novērojums gandrīz visās iebraucēju
grupās. Četrkāršojies to ārzemnieku skaits, kurus ar Latviju saista ģimene. Trīs
reizes vairāk nekā pirms 10 gadiem Latvijā ārzemnieki izvēlas studēt, kā arī
iegūst patvērumu. Bet būtiskākā izmaiņa ir fakts, ka 2013.gadā visvairāk atļauju
dzīvot Latvijā ieguvuši ne–ES valstu pilsoņi pēc nekustamā īpašuma iegādes.
Lielākā daļa iebraucēju ir NVS valstu pilsoņi, kuri arī 3 reizes vairāk nekā
pirms 10 gadiem Latviju izvēlas atpūtai.
Latvijas pilsoņu skaitam iedzīvotāju vidū palielinoties,
palielinājies arī noslēgto laulību skaits, kurās abi laulātie ir Latvijas
pilsoņi. Nedaudz retāk nekā 2004.gadā Latvijas pilsoņi stājas laulībās ar citu
valstu pilsoņiem vai Latvijas nepilsoņiem, bet uz pusi mazāk Latvijā laulības
2012.gadā reģistrēja nepilsoņu vai citu valstu pilsoņu vidū. Būtisku izmaiņu nav
jaukto laulību skaitā, ja vērtē to, ar kādu tautību laulātie sevi identificē.
Latvijas iedzīvotāju valodu zināšanas nav mainījušās, izņemot
daudz izplatītākās angļu valodas zināšanas. Taču vairāk iedzīvotāju lepojas vai
izjūt piederību Eiropas identitātei, tajā pat laikā palielinoties arī piederības
sajūtai nacionālajai identitātei.
Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?
Latvijas pilsoņu īpatsvars iedzīvotāju vidū 77.8% (2004), 83.6%
(2014)
Latvijas nepilsoņu īpatsvars iedzīvotāju vidū 20.8% (2004),
12.9 (2014)
Krievijas pilsoņu īpatsvars iedzīvotāju vidū 1% (2004), 2.3%
(2014)
Citu ES valstu pilsoņu īpatsvars iedzīvotāju vidū 0.2% (2004),
0.6% (2014)
Gada laikā naturalizēto personu skaits 160 64 (2004), 1732
(2013)
Ārzemnieku skaits, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās
atļauju 7 547 (2004), 18 716 (2013)
Ārzemnieku skaits, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgo
uzturēšanās atļauju 25 466 (2004), 47 391 (2013)
Pirmo reizi izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits 2061
(2004), 6 609 (2013)
Pirmo reizi izsniegto pastāvīgo uzturēšanās atļauju skaits 1914
(2004), 3085 (2013)
Studiju dēļ pirmo reizi izsniegto atļauju skaits 303 (2004),
900 (2013)
Personu skaits, kuriem piešķirts bēgļa vai alternatīvais
statuss 10 (2006), 35 (2013)
Ārvalstu tūristu skaits (šķērsojuši robežu) 3 774 422 (2005), 5
821 779 (2013)
ES valstu tūristu skaits 3 358 985 (2005), 4 601 302 (2013)
NVS valstu tūristu skaits 309 660 (2005), 933 294 (2013)
Noslēgto laulību skaits Latvijas pilsoņu vidū (abi laulātie ir
Latvijas pilsoņi) 7065 jeb 68.1% (2004), 8 629 jeb 76.7% (2012)
Noslēgto laulību skaits, kurās viens no laulātajiem
identificējas ar vienu, otrs – ar citu tautību 3610 jeb 34.8% (2004), 4126 jeb
36.6% (2012)
Dzimtā valoda – latviešu valoda 73% (2005), 71% (2012)
Dzimtā valoda – krievu valoda 27% (2005), 27% (2012)
Papildus dzimtās valodas zināšanām – krievu valoda 70% (2005),
67% (2012)
Papildus dzimtās valodas zināšanām – angļu valoda 39% (2005),
46% (2012)
Lepojas vai izjūt piederību Eiropas/ eiropieša identitātei 51%
(2005), 62% (2009)
Lepojas vai izjūt piederību nacionālajai identitātei 83%
(2005), 86% (2009)
Informācijas avoti: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
Centrālā statistikas pārvalde, Eurobarometer.
Izglītība
Izglītības eksperte Liesma Ose
Kopš Latvija ir iestājusies ES, izglītības joma ir kļuvusi
mobilāka. Studijas ārzemēs aizvien vairāk kļūst par normu – arī ārzemju studentu
klātbūtne Latvijā vairs nav kas neparasts. No 2009. līdz 2013.gadam 5450
studentu un pasniedzēju izmantojuši ES programmu mobilitātei un sadarbībai
augstākajā izglītībā ERASMUS. 2013.gadā 1745 studenti apmaiņas veidā studēja 42
valstu augstskolās.
Starptautiskā izglītības kvalitātes pētījumā vidējās izglītības
jomā Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā novērtēti
līdzīgi ES vidējiem rādītājiem. Pēc izglītības reformas ieviešanas
mazākumtautību skolās svarīgi ir 2012.gada dati, ka vidusskolu absolventu
rezultāti latviešu valodas centralizētajā eksāmenā mazākumtautību un latviešu
skolēniem ir līdzīgi.
Pateicoties “demogrāfiskajai bedrei” – zemākiem dzimstības
rādītājiem, kopējais studentu skaits Latvijā samazinās. Tāpat samazinās skolu un
skolēnu skaits, turklāt samazinājums identiski skāris gan skolas ar latviešu
mācību valodu, gan mazākumtautību skolas. Bet jauniešu īpatsvars, kas
priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, ir samazinājies, un Latvijas rādītāji nu ir
labāki nekā ES vidējie.
Latvijā joprojām apmācības programmās iesaistās maz cilvēku pēc
25 gadu vecuma, un viņu skaits kopš 2004.gada ir sarucis. Vienlaikus būtiski
pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuriem ir augstākā izglītība, šobrīd jau pat
nedaudz pārsniedzot ES vidējos rādītājus.
Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?
Studentu skaits 127 656 (2004), 89 671 (2013)
Latvijas studentu skaits, kas studēja ārvalstīs 308 (2004),
1745 (2013)
Ārvalstu studentu proporcija Latvijā 1.8 % (2004), 5.25 %(2013)
Vispārizglītojošo skolu skaits 1044 (2004), 807 (2013)
Skolēnu skaits 327 358 (2004), 212 433 (2013)
Skolēnu – skolotāju proporcija 11:1 (2004), 9:1(2013)
Valsts budžeta īpatsvars izglītībai (% no IKP) 5.08% (2004),
4.93% (2011)
Latvijas skolēnu proporcija, kuri spēj atrisināt augstākās
grūtības pakāpes uzdevumus matemātikā 8% (2003), 8% (2012)
Latvijas skolēnu proporcija, kuriem nav matemātikas pamatlīmeņa
kompetences 24% (2003), 20% (2012)
Jauniešu īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības
14.7% (2004), 9.8% (2013)
Skolēnu skaits skolās ar latviešu mācību valodu 181 097 (2005),
129 788 (2013)
Skolēnu skaits skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības
programmas 76 229 (2005), 54 241 (2013)
Mazākumtautību iedzīvotāju % , kas prot latviešu valodu 53%
(2000), 92% ( 2011)
Mūžizglītībā iesaistīto iedzīvotāju ( 25–64 gadi) proporcija
šajā vecuma grupā 8.4 % (2004), 6,5% (2013) (ES vidēji – 10.4%)
Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir augstākā izglītība 16.7%,
27.0%
Informācijas avoti: Erasmus programmas statistika, Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas Programme for International Student
Assessment, Valsts izglītības satura centra dati, Centrālās statistikas
pārvalde, Eurostat, Latviešu valodas aģentūras pētījums ”Valodas
situācija Latvijā 2014 – 2010” un “Valsts valodas prasmes pārbaude Latvijā:
rezultāti un to analīze”.
Labklājība
Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra vadītājs Alfs
Vanags
Laika posmā no 2004. līdz 2012. gadam, Latvijas iekšzemes
kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis par 30.9%8. Tomēr tas nav bijis
vienmērīgs ekonomikas izaugsmes process, jo starplaikā Latviju piemeklēja dziļa
ekonomiska krīze. Raksturojoša ir 2008.gada inflācija – 15.4%, kā arī kopējais
krīzes laika IKP (uz vienu iedzīvotāju) kritums – 17.5%, kas bija augstākais ES
valstu vidū. Tāpat, lai gan Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir pietuvojies ES
vidējiem rādītājiem, tas joprojām ir trešais zemākais ES valstu vidū.
IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju atspoguļojas darba algas
pieaugumā. Laika posmā no 2004. līdz 2012.gadam mēneša vidējā neto darba samaksa
ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes. Reālās darba samaksas pieaugums
(atbilstoši naudas pirktspējai) gan ir mazāks, lai gan joprojām ievērojams:
45.0%.
Par labklājības līmeņa un dzīves kvalitātes vidējo pieaugumu
liecina arī iedzīvotāju patēriņš. Laika posmā no 2004. līdz 2013.gadam
mājsaimniecību īpatsvars, kam ir pieejams dators, ir pieaudzis gandrīz 3 reizes,
bet interneta pieejamība ir palielinājusies gandrīz 5 reizes. Turklāt
starptautiskā novērtējumā 2012.gadā Latvijā vidējais interneta pieslēguma ātrums
bija piektais labākais pasaulē (8.8Mbps)11, un bezmaksas bezvada interneta
pieslēgums šobrīd ir pieejams gandrīz visās publiskajās vietās. Nekādas izmaiņas
gan nav novērojamas reģistrēto automašīnu skaitā attiecībā pret iedzīvotāju
skaitu.
Desmit gados notikusi strauja infrastruktūras attīstība,
piemēram, lidosta “Rīga” kļuvusi par lielāko starptautisko aviācijas uzņēmumu
Baltijā, un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs. 2004.gadā Rīgu ar
citām pilsētām savienoja tikai 30 tiešo lidojumu reisi, bet pašlaik no tās
iespējams doties uz 70 galamērķiem. Lidojumu skaits ir pieaudzis 2.5 reizes un
apkalpoto pasažieru skaits 4.5 reizes.
Tomēr par labklājības līmeņa pieaugumu neliecina iedzīvotāju
ienākumu sadalījums. Kopš Latvijas iestāšanās ES šie rādītāji nav daudz
mainījušies. 2012.gadā pēc CSP provizoriskajiem datiem 20% turīgāko iedzīvotāju
ienākumi pārsniedz 20% trūcīgo iedzīvotāju ienākumus 6.4 reizes, un šis rādītājs
ir tuvs 2004.gada līmenim (kad pārsniegums bija 6.7 reizes). 2007. un 2008.gadā
ienākumu plaisa Latvijā starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem bija
vislielākā ES.
Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?
Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā iedzīvotāju
pirktspēju, 46.5% no ES vidējā līmeņa (2004), 64.1% no ES vidējā līmeņa (2012)
Mēneša vidējā neto darba samaksa 214 eiro (2004), 488 eiro
(2012)
Mājsaimniecību īpatsvars, kurām pieejams dators, 25.9% (2004),
71.7% (2013)
Mājsaimniecību īpatsvars, kurām pieejams internets, 14.7%
(2004), 71.6% (2013)
Nabadzības un sociālās izslēgšanas riskam pakļautie iedzīvotāji
(% no kopējā skaita) 46.3% (2005), 36.2% (2012) (ES vidēji – 24.8%)
Īpaši nabadzīgo iedzīvotāju proporcija (piemēram, nevar
atļauties ēst gaļu vai samaksāt rēķinus) 39.3%(2005), 25.6% (2012) (ES vidēji –
9.9%)
Informācijas avoti: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūra, Starptautiskā lidosta Rīga, Eurostat
Lauksaimniecība
Biedrības “Zemnieku Saeima” eksperte Līva Liepniece
Latvijas dalība ES būtiski palielinājusi Latvijas
lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003.gadā tie bija aptuveni 11 miljoni
latu, tad piecus gadus vēlāk – jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā
lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību
maksājumi, gan projektu finansējums).
Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē – graudkopībā
notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība.
2012.gadā platības ir palielinājušās par 9% un kopraža palielinājusies par 50%,
savukārt ražība palielinājusies par 38%. Latvijas lauksaimniecības īpašais
sasniegums – mums ir piektā lielākā bioloģiski sertificētās zemes proporcija ES.
Pateicoties lauksaimnieku kooperācijai, produkcijai tiek
nodrošināts stabils eksporta tirgus.
Svarīgs sasniegums ir 2013.gada eksporta rādītāji –
lauksaimnieki kopā ar zivsaimniekiem veidoja 20% eksporta. Lai arī piena
lopkopības sektors pēc iestāšanās ES ir piedzīvojis kritumus un kāpumus, Latvija
šobrīd uz vienu iedzīvotāju saražo vairāk pienu, kā arī gaļu un olas nekā
2004.gadā.
Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?
Cik % no nodarbinātajiem nodarbināti lauksaimniecībā,
mežsaimniecībā un zivsaimniecībā? 8.0% (2008), 8.0% (2013.g)
Cik % no Latvijā nodarbinātajiem ir kvalificēti
lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki? 7.5% (2004),
3.5% (2013)
Bioloģiski sertificētā zeme īpatsvars no kopējās
lauksaimniecībā izmantojamās zemes 1.6% (2004.gadā), 10.6% (2012)
Augkopības nozarē apsaimniekotā platība, hektāri tūkstošos 437
(2004), 575 (2013)
Kopraža (tonnas tūkstošos) 1096 (2004), 2125 (2013)
Saražotā gaļa uz vienu iedzīvotāju, kg. 32 (2004), 39 (2012)
Saražotās olas uz vienu iedzīvotāju, gab. 233 (2004), 330
(2012)
Saražotais piens uz vienu iedzīvotāju, kg 347 (2004), 429
(2012)
Informācijas avoti: Eurostat, Centrālās statistikas
pārvalde, Zemkopības ministrija
Turpinājums – nākamajā numurā