Nobeigums. Sākums “ZV” Nr.13

Valsts pārvaldība

Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece Iveta Kažoka

10 gadus kopš iestāšanās ES Latvijas iedzīvotāji daudz neatšķiras no “vidējā statistiskā eiropieša”, vērtējot demokrātijas kvalitāti gan savā valstī, gan Eiropas Savienībā. Caurmērā esam tikpat optimistiski vai, var arī teikt, pesimistiski kā citu valstu iedzīvotāji. Šie rādītāji kopš iestāšanās brīža nedaudz uzlabojušies. Kā nācija esam nedaudz pesimistiskāki kā citi eiropieši, kad domājam par savām partijām vai parlamentu, tikpat skeptiski – kad mums jautā par uzticēšanos valdībai (Ministru kabinetam), salīdzinoši lieli optimisti – vērtējot Eiropas Savienību.

Latvijas pilsoņi kūtrāk apmeklē vēlēšanas, taču vienlaicīgi nedaudz uzlabojies pašnovērtējums par iespējām ietekmēt Latvijā pieņemtos lēmumus. Iespējams, ka tas tādēļ, ka kopš iestāšanās ES ir notikuši 5 referendumi, vairākas vēlēšanas, tai skaitā – ārkārtas vēlēšanas pēc Saeimas atlaišanas 2011.gadā.

Tāpat Latvijā notikusi virkne parakstu vākšanu gan referendumu ierosināšanai, gan kolektīvajām petīcijām Saeimai portālā manabalss.lv. Tomēr joprojām savā ticībā tam, ka mūsu balsij ir nozīme, tālu atpaliekam no “vidējā eiropieša”.

Viena no publiski redzamākajām pēdējo 10 gadu “cīņām”: cīņa pret korupciju un naudas ietekmes samazināšanu politikā. Šobrīd izskatās, ka cīņa vismaz dažās nozarēs ir bijusi veiksmīga, lai gan kopējā tendence ir diskutabla.

Kas ir noticis ar valsts pārvaldes efektivitāti, ātrumu un darba kvalitāti? Lielo iestāžu skaitu “samazināja” ekonomiskā krīze, kuras ietekmē daudzas institūcijas tika apvienotas. Nozīmīgākā pārvaldes reforma šajā laika posmā: administratīvi teritoriālā reforma, kas vairākkārt samazināja pašvaldību skaitu un kuras rezultāti joprojām tiek vērtēti neviennozīmīgi. Arī drudžainais pirmsiestāšanās posmam raksturīgais Saeimas likumdošanas darbs palēnām pierimst: līdz ar to Saeimai būtu aizvien vairāk jāfokusējas uz katra likumprojekta kvalitāti. Nozīmīgākais tehnoloģiskais jauninājums, kas pamatīgi atvieglo iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienu: interneta ienākšanas valsts pārvaldes pakalpojumu piedāvājumā.

Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?

Apmierināti ar demokrātijas kvalitāti Latvijā 35% (2004), 41% (2013)

Apmierināti ar demokrātijas kvalitāti Eiropas Savienībā 40% (2004), 59% (2013)

Uzticas politiskajām partijām 9% (2004), 9% (2013)

Uzticas valdībai 28% (2004), 20% (2013)

Uzticas parlamentam 20% (2004), 15% (2013)

Uzticas Eiropas Savienībai 39% (2004), 36% (2013)

Tic saviem spēkiem ietekmēt lēmumus Latvijā 17% (2008), 27% (2013)

Tic saviem spēkiem ietekmēt lēmumus Eiropas Savienībā 13% (2004), 17% (2013)

Piedalās Saeimas vēlēšanās 71.51% (2002), 59.45% (2013)

Piedalās pašvaldību vēlēšanās 52.85% (2005), 45.99% (2013)

Saskaroties ar ceļu policiju, devuši kukuļus vai izmantojuši sakarus 59% (2005), 29% (2012)

Cik liels ir vidējais Latvijas partijas pašvaldību vēlēšanu gadā saņemtais ziedojums? 1004 eiro (2005), 767 eiro (2013)

Par amatnoziegumiem notiesātas amatpersonas 63 (2004), 34 (2012)

Cik dienas prasītu jauna biznesa reģistrēšana? 16 dienas (2004), 12.5 dienas (2014)

Cik iedzīvotāji pēdējos 3 mēnešos izmantojuši internetu, lai sazinātos ar varas iestādēm? 13% (2004), 31% (2010)

Vietējo pašvaldību skaits 522 (2004), 119 (2014)

Saeimā iesniegtie likumprojekti 424 (2007), 335 (2012)

Informācijas avoti: Eurobarometer, Centrālā vēlēšanu komisija

Veselība

Pacientu ombuda eksperte Dace Līkanse

Latvijā, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, veselības jomā ir vērojama samērā liela atpalicība, – zemie veselības rādītāji cieši saistīti ar sociālekonomisko situāciju valstī, augsto bezdarba līmeni, nevienlīdzību un sociālajam riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu. Vienlaikus, aplūkojot iedzīvotāju mūža ilgumu salīdzinājumā starp 2004.gadu un 2012.gadu, redzams, ka prognozējamais mūža ilgums (piedzimstot) gan vīriešiem, gan sievietēm 2012.gadā ir pieaudzis. Arī zīdaiņu mirstības rādītāji samazinās.

Analizējot datus par iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtējumu, jāsecina, ka iedzīvotāji savu veselības stāvokli 2012.gadā ir vērtējuši labāk nekā 2005.gadā. Taču iedzīvotāju saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski pieaugusi – tas ir otrs biežākais nāves cēlonis tūlīt aiz asinsrites sistēmas slimībām.

Pozitīvas tendences vērojamas attiecībā uz iedzīvotāju saslimstību ar aktīvo tuberkulozi, samazinājies arī alkoholisms un traumatisms.

Saslimstību pieaugumu veicina zemā pacientu maksātspēja par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ir viens no faktoriem, kāpēc pacienti (īpaši gados vecākie) nevar saņemt savlaicīgu ārstniecību. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijā ir nesamērīgi augsts pacienta līdzmaksājumu apmērs, tāpēc joprojām katrs desmitais iedzīvotājs nevar atļauties medicīnisko palīdzību tad, kad tā ir bijusi nepieciešama. Lai gan salīdzinot ar 2004.gada rādītājiem, uzlabojumi ir pamanāmi, taču uz ES fona situācija iezīmējas pesimistiski – vidējais šādu iedzīvotāju rādītājs ES ir tikai 2,2%. Vērtējot stacionāro aprūpi, rādītāji liecina, ka ir samazinājies slimnīcas gultas vietu skaits, taču tās joprojām ir virs ES vidējā līmeņa.

Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?

Prognozējamais mūža ilgums (piedzimstot) sievietēm 76.0 (2004), 78.9 (2012) ES vidēji – 83.1

Prognozējamais mūža ilgums (piedzimstot) vīriešiem 65.6 (2004), 68.9 (2012) (ES vidēji – 77.5)

Sasniedzot 65 gadu vecumu, prognozējamais mūža ilgums sievietēm 17.1(2007), 18.5 (2012) (ES vidēji – 21.1)

Sasniedzot 65 gadu vecumu, prognozējamais mūža ilgums vīriešiem 12.6 (2007), 13.6 (2012) (ES vidēji – 8.4)

Zīdaiņu mirstība (uz 1000 dzimušajiem) 7.7 (2005), 6.3 (2012)

Veselības pašnovērtējums kā labs vai ļoti labs 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem 35.1% (2005), 45.3% (2012)

Veselības pašnovērtējums kā slikts vai ļoti slikts 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem 21.6% (2005), 16.7% (2012)

Hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem 36.4% (2005), 39.5% (2013)

Iedzīvotāju saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem (uz 100 000 iedzīvotājiem, diagnoze noteikta pirmo reizi) 443.46 (2004), 564.12 (2012)

Iedzīvotāju saslimstība ar aktīvo tuberkulozi (uz 100 000 iedzīvotājiem, pirmreizējo skaits) 61 (2004), 43 (2012)

Iedzīvotāju saslimstība ar psihiskajām slimībām (uz 100 000 iedzīvotāju) 258 (2004), 318 (2004)

Pirmo reizi noteikta diagnoze – alkoholisms (uz 100 000 iedzīvotāju) 117 (2004), 82 (2012)

Pirmo reizi noteikta diagnoze – psihoaktīvo vielu atkarība (uz 100 000 iedzīvotāju) 8 (2004), 10 (2012)

HIV inficēšanās skaits (reģistrētie) 3034 (2004), 5527 (2012)

Pirmo reizi par invalīdiem atzīto skaits 9 849 (2004), 15 017 (2012)

Cik % no iedzīvotājiem apgalvo, ka nav varējuši atļauties medicīnisko palīdzību tad, kad tā bija vajadzīga? 16.4% (2004), 10.4% (2012) (ES vidēji – 2.2%)

Ārstu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 285.5 (2004), 313.7 (2011)

Slimnīcu gultas vietas uz 100 000 iedzīvotājiem 773.6 (2004), 588.4 (2011) (ES vidēji – 538.7)

Psihiatrisko slimnīcu gultas vietas uz 100 000 iedzīvotājiem 157 (2004), 129.1 (2011) (ES vidējais 72.8)

Kopējais neatliekamās medicīnas palīdzības izsaukumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 225 (2004), 226 (2012)

Slimnieku vidējais ārstēšanas ilgums 10.4 (2004), 8.3 (2012)

Informācijas avoti: Eurostat, Centrālās statistikas pārvalde.

Vide un enerģētika

Vides aizsardzības organizācijas “Zaļā Brīvība” vadītājs Jānis Brizga, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks Reinis Āboltiņš

Pēdējo desmit gadu laikā lielu ES struktūrfondu naudu Latvija ieguldījusi dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzlabošanā, aizsargājamo dabas teritoriju attīstībā, kā arī slēdzot vai pārveidojot atkritumu izgāztuves un izveidojot modernus reģionālos atkritumu apglabāšanas poligonus. No ES līdzekļiem atkritumu jomā vien kopš 2004. gada ieguldīti vairāk nekā 156 miljoni eiro. Patēriņa sabiedrības ietekmē palielinājies gan saražoto, gan apglabāto atkritumu skaits, bet samazinājies gaisa piesārņojums.

ES ietekmē Latvija ir cēlusi fosilās enerģijas cenas, palielinot akcīzes nodokli degvielai, dabasgāzei un elektroenerģijai. Tāpat Latvija arī iesaistījusies starptautiskajā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecībā, jo Latvijas radītais kaitējums nav būtiski palielinājies kopš 2004.gada.

Tirdzniecībā iegūtos līdzekļus (vairāk nekā 200 miljonus eiro) Latvija ir ieguldījusi ēku siltināšanā, dažādu jaunu klimata tehnoloģiju attīstībā, kā arī veicinot atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu individuālo dzīvojamo ēku siltumapgādē. Rezultātā nedaudz uzlabojusies energoefektivitāte, ko ilustrē siltumenerģijas patēriņa samazinājums mājsaimniecībās, taču šajā jomā Latvija vēl tālu atpaliek no ES vidējiem rādītājiem.

Salīdzinot ar 2004.gadu, līdz ar ekonomikas izaugsmi Latvijā mēreni audzis gan enerģijas gala patēriņš, gan elektroenerģijas patēriņš, turklāt pieaugums redzams gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Tāpat Latvijā joprojām, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir labi rezultāti attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas patēriņā: pakāpeniski Latvija tuvojas 2020.gada mērķim, kad 40% no enerģijas patēriņa būtu jāveido tieši atjaunojamiem energoresursiem.

Kā bija agrāk? Kā ir šobrīd?

Pļavas putnu indekss (par pamatu ņemot 2000.gada rādītājus) 87.1 (2005), 100.2 (2012)

Līdzekļi vides aizsardzībai (% no IKP) 0.75 (2005), 0.78 (2010)

Saražotie atkritumi (tūkstošos tonnu) 543.49 (2004), 694.013(2010)

Apglabāto atkritumu apjoms uz vienu cilvēku gadā 288 kg (2004), 300kg (2010)

Radītās SEG emisijas gadā (milj. tonnu) 11.00 (2004), 11.49 (2011)

Sīkputekļu (PM10) emisijas gaisā (milj. tonnu) 39.728 (2004), 31.86 (2011)

No AER saražotā elektroenerģija Latvija 46% (2004), 44.9% (2012)

ES–28 14.3% (2004), 23.5 % (2012)

Atjaunojamo energoresursu daļa gala patēriņā Latvija 32.8% (2004), 35.8% (2012)

ES 8.3 % (2004), 14.1 % (2012)

Siltumenerģijas patēriņš mājsaimniecībās 432.8 toe (2004), 384.9 toe (2012)

Enerģijas gala patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvija 1.79 toe (2005), 1.98 toe (2012)

ES 2.4 toe (2005), 2.18 toe (2012)

Elektroenerģijas gala patēriņš 5.4 TWh (2004), 6.85 TWh (2012)

Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās 1.47 TWh (2004), 1.75 TWh (2012)

Gāzes patēriņš (miljardi kubikmetru) 1.59 bcm (2004), 1.44 bmc (2012)

Atkarība no enerģijas importa 69.4% (2004) 56.4% (2014)

Informācijas avots: Eurostat.