IN MEMORIAM

LZA goda loceklis

Tenu Karma

(1.05.1924.–9.09.2014.)

Deviņdesmit pirmajā dzīves gadā mūžības ceļos devies bibliogrāfs, lībiešu kultūrvēstures un valodas pētnieks Zinātņu akadēmijas goda loceklis Tenu Karma (Tõnu Karma). Igaunis, par kura mājām, sekojot mīlestības aicinājumam, bija kļuvusi Latvija un kurš nekautrējās atzīt, ka ir nacionālists un patriots, jo mazajām tautām nav cita veida, kā pastāvēt, turklāt viņš vienmēr uzsvēra, ka ne igauņi, ne latvieši, ne lībieši nekad nav dzīvojuši uz citu tautu rēķina.

Tenu Karma bija goda vīrs, kurš droši varēja teikt, ka “tos desmit baušļus, kā man šķiet, neesmu pārkāpis, vismaz apzināti ne”. Kad 1998. gadā Tenu (lībiešu sabiedrībā viņu sauca vārdā) apbalvoja ar Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeni, Igaunijas prezidents Lenarts Meri sūtīja laba vēlējumus kādreizējam studiju laika paziņam no Tērbatas Universitātes, atzīstot, ka reti iznāk sastapt tik vienkāršu un atturīgu cilvēku. Kad gadu iepriekš Tenu saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, viņš samulsis teica – kas to varēja iedomāties, ka tikšu apbalvots par lībiešu pētīšanu!

Tenu Karmas ieguldījums lībiešu kultūrā ir nenovērtējams. Vairāk nekā pusgadsimtu – kopš 1948. gada – viņš vācis materiālus par lībiešu valodu un kultūras darbiniekiem. Tenu organizējis igauņu un lībiešu valodas kursus un mācījis igauņu un lībiešu valodu. Viņš sagatavojis lībiešu valodas mācību materiālus, kas vairāku gadu garumā publicēti mēnešrakstā “Līvli”, bijis valodas konsultants un parindeņu tulkotājs lībiešu dzejas antoloģijai “Es viltīgāks par tevi, menca!” – pirmajai grāmatai, kurā teksti publicēti paralēli latviešu un lībiešu valodā. Latvijas Universitātes baltu filoloģijas un arī somugristikas studentiem vairākus gadu desmitus viņš lasījis lekciju kursu “Ievads lībiešu filoloģijā”. Piedalījies somu un igauņu īpašvārdu latviskās transkripcijas, bibliotekārās terminoloģijas un bibliogrāfijā lietojamo saīsinājumu kārtošanā.

Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, un tas varētu apliecināt Tenu nerimstošās darba spējas, jo vienlaikus viņš strādāja arī Latvijas Universitātes bibliotēkā. Taču tas nedod priekšstatu par Tenu apbrīnojamo pedantiskumu, lai nevienam nebūtu pamata teikt, ka uz to vīru nevar paļauties, un par krājēja kaislību, jo Tenu prata novērtēt rakstītā vārda spēku un nozīmi, tāpēc saglabāja it visu, kas reiz nonāca viņa uzmanības lokā.

Tenu piemita šiem laikiem visai reta īpašība – iecietība. Kā viņš atzina: “Pieļauju, ka varētu būt kāds augstāks garīgs spēks, kas kaut ko regulē mūsu dzīvē. Varbūt tas spēks ir mūsos pašos, cilvēku iztēlē. Man ir bijušas draudzīgas attiecības gan ar neticīgiem, gan ar dziļi ticīgiem cilvēkiem, neesmu centies nevienu pārliecināt atteikties no sava Dieva.” Varbūt tieši tāpēc viņam bija pamats teikt, ka šī augstākā vara pret viņu ir bijusi labvēlīga.

Gundega Blumberga
Renāte Blumberga