“Turaida 13. – 16. gadsimta dokumentos”.
Sastādītāja Vija Stikāne. Māksliniece Aija Andžāne. “Zinātne” 2014

Var vajadzīgās ziņas atrast Google, var lasīt grāmatu planšetdatorā, izliekoties nedzirdam transportlīdzekļa pieturvietu nosaukumus. Varēt var visu ko, bet nekas nav salīdzināms ar baudu, ko sniedz poligrāfiski perfekti izdotas, mākslinieciski augstvērtīgi noformētas grāmatas rokās paņemšana vien. Izņemot grāmatas satura sniegto intelektuālo, izziņas un izjūtu baudu, tā ir arī bauda maņām – redzei, taustei, pat dzirdei, pāršķirot laba papīra lappuses. Lai kādas modernas tehnoloģijas neieviestu, skaistu grāmatu radīšana, kuras pirmsākumi meklējami mūku cellēs, neizzudīs. 

Pēc Turaidas muzejrezervāta pasūtījuma un atzīmējot šī unikālā kultūras un pētniecības centra jubileju, izdevniecība “Zinātne” laidusi klajā 13. – 16. gadsimta dokumentu krājumu, apgādātu ar latviešu tulkojumu un komentāriem. Turaidas muzejrezervāta direktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle Anna Jurkāne par to raksts: “Turaidas muzejrezervāta pētniecības darba pamatā ir nepieciešamība gūt informāciju un uzkrāt zināšanas ar visām iespējamām metodēm, lai saglabātu kultūras mantojumu un atpazītu notikumu gaitu tūkstošgades ritējumā Turaidas vēsturiskajā centrā Vidzemes, Latvijas un Eiropas vēsturiskajā kontekstā. Viena no pētniecības darba jomām ir dokumentu un tekstu pētniecība arhīvos un bibliotēkās.

Turaidas pils ir kompleksi pētīta jau vairāk nekā 50 gadus. Reizē ar arheoloģisko un arhitektonisko izpēti tika apzināti dokumenti arhīvos, bibliotēkās, dokumentēti atmiņu pieraksti, kā arī citi liecinājumi. Tas ir laikietilpīgs, rūpīgs un neatlaidīgs darbs, kas gan Siguldas novadpētniecības muzeja darbības laikā, gan Turaidas muzejrezervātā ir veikts ar konsekventu mērķtiecību.

Rakstītie un līdz mūsdienām saglabājušies dokumenti vai to publicējumi ļauj ieraudzīt mūsu zemes vēsturi un rakstītajos tekstos iepazīt to domāšanu, kas veidoja realitāti, kura skatāma Latvijas kultūrtelpā arī mūsdienās.

Cerams, ka izdevums rosinās vēlmi iepazīt senos tekstus – vēstures dokumentus, kuros var saskatīt viduslaiku un agro jauno laiku sabiedrību, dzīvesveidu un vēstures attīstības ceļu. Mūsdienās ir ļoti maz cilvēku, kuri spēj lasīt šos tekstus oriģinālvalodā. Līdz ar to dokumentos atspoguļotais teksts var palikt nezināms un nesaprotams, tā vietā radot aplamus priekšstatus par viduslaiku un agro jauno laiku kultūru Latvijā.

Nozīmīguma ziņā izdevums “Turaida 13. – 16. gadsimta dokumentos” pielīdzināms arheoloģiskās izpētes sistemātiskajam darbam Turaidas pilī. Jāatzīst, ka tāpat kā Turaidas pils arheoloģiskās un arhitektoniskās izpētes darbs vēl ir turpināms, tāpat arī dokumentu apzināšanā vēl var būt jaunas veiksmes un atradumi. Taču ir paveikts svarīgs un apjomīgs dokumentu apkopošanas un pētniecības darbs par vienu no Latvijas vēstures, arheoloģijas un arhitektūras pieminekļiem – Turaidas pili, novadu un tā lomu viduslaiku un agro jauno laiku vēsturē, par viduslaiku un agro jauno laiku kultūras mantojumu. Dokumentu apkopojums un tulkojumi
latviešu valodā dos iespēju gūt plašāku ieskatu par notikumiem ne tikai Turaidā, bet arī Latvijas vēsturē no 13. līdz 16. gadsimtam.”

Interesanti, kā jau pieminētā viduslaiku un agro jauno laiku domāšana sasaucas ar mūsdienu realitāti? Gluži vienkārši – kašķi, sūdzības, apmelojumi, baumas, cīņa par virskundzību starp ordeni un Rīgas arhibīskapiju toreiz un starp partijām tagad. Interesanta lasāmviela ne tikai vēstures pētniekiem, bet arī psihologiem amatieriem. Kur nopirkt? Nu tak Turaidā! Muzejrezervātā. Dārgi? Gana, jo, kā populārajā telereklāmā teikts – pat par brīvu nav par brīvu. Toties – kas par mantu!

Z. K.