LZA īsteno locekļu kandidāti

Ogļhidrāti, heterocikli un sēra dioksīds

LZA korespondētājloceklis Māris Turks,

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors, RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors

Māris Turks dzimis Jelgavā 1976. gadā, bakalaura grādu ieguvis Latvijas Universitātē 1998. gadā un maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē 2000. gadā. Doktora disertāciju aizstāvējis Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Lozannā (École Polytechnique Fédérale de Lausanne) profesora Pjēra Vožela (Pierre Vogel) vadībā 2005. gadā. Pēc stažēšanās ASV (2006) profesora Berija Trosta (Barry Trost) grupā Stenforda universitātē (Stanford University) M. Turks uzsācis akadēmisko karjeru Rīgas Tehniskajā universitātē, kur 2012. gadā ievēlēts par profesoru. Kopš 2010. gada M.Turks ir RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors. Tajā pašā gadā viņš ir nosaukts par RTU gada jauno zinātnieku, bet 2011. gadā ievēlēts par LZA korespondētājlocekli.

Ogļhidrātu ķīmijas jomā M. Turka zinātniskā grupa pēta gliko–, allo–, un gulofuranožu atvasinājumus pie C(3) un C(4), to iegūšanas metodes un pielietojumus cukuraminoskābju, karbopeptoīdu un ogļhidrātu–azolu konjugātu ieguvē. Darba rezultātā paplašināts heksafuranožu reakciju klāsts pie C(3) atoma. Principiāli izstrādāta stratēģija attiecīgo oligoamīdu sintēzei, kā arī to triazolu izostēru ieguvei. Izstrādātas jaunas un uzlabotas esošās preparatīvās metodes monosaharīdu ķīmijā bieži lietotu izejvielu sintēzē vairāku desmitu un simtu gramu mērogā. Ogļhidrātu–triazolu konjugātu rindā atklāti jauna tipa glikozidāžu inhibitori un vielas, kas saistās ar galektīnu–1 un galektīnu 3. Iegūti arī sintētiski karbopeptoīdu un to triazola analogu oligomēri, kas uzrādījuši spēju ģenerēt otrējās struktūras šķīdumos.

Bioloģiski aktīvu heterociklu ķīmijas jomā M. Turka zinātniskā grupa veikusi pētījumus par tetrahidroindazolu atvasinājumu sintēzi un pielietojumiem (sadarbībā ar Dr. chem. I. Strakovu). Pierādīts, ka vairākiem iegūtajiem tetrahidroindazolu atvasinājumiem piemīt nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu bioloģiskās īpašības. Izstrādātas arī jaunas metodes un iegūta plaša kombinatorā bibliotēka purīnu un purīna nukleozīdu ķīmijā (sadarbībā ar Dr. chem. Ē. Bizdēnu), kas tiek pētīti kā potenciāli pretvēža un pretvīrusu preparāti un purīnerģisko receptoru agonisti/antagonisti (sadarbībā ar LOSI, BMC un Lēvenes universitāti). Paralēli notiek darbs pie aziridīnu un azetidīnu – azolu konjugātu sintēzes un izpētes, kuru starpā atrasti perspektīvi MMP–2 inhibitori, kas uzrādījuši atzīstamu spēju inhibēt angioģenēzes procesus (sadarbībā ar LOSI). Dabasvielu ķīmijā izstrādātas jaunas metodes makrociklisko laktonu (makrolīdu antibiotiku) izdalīšanai no biosintēzes maisījumiem un to pussintētisko analogu ieguvei.

Netradicionālu šķīdinātāju jomā uzsākti pētījumi par šķidra sēra dioksīda pielietojumiem organiskajā sintēzē. Izpētīts, ka to var labi izmantot nukleofīlās aizvietošanas reakcijās ar I un II grupas metālu halogenīdiem, jo šķidrs sēra dioksīds labi šķīdina šos sāļus. Atrasti arī tā pielietojumi Ritera reakcijas veikšanā un aktivētu spirtu hlorēšanā. Lietojot SO₂ kā reaģentu, uzlabota trimetilsililmetalilsulfināta sintēze, un parādītas tā plašā pielietojuma iespējas kvalitatīvajā un kvantitatīvajā organisko savienojumu gāzu hromatogrāfiskajā analīzē.

M. Turks ir autors 59 publikācijām zinātniskos žurnālos, no kurām 45 ir atreferētas SCOPUS un Tomson Reuters Web of Science datu bāzēs, 23 patentiem un patentu pieteikumiem, 10 zinātnisku monogrāfiju nodaļām un ap 200 konferenču tēzēm.

Strādājot kā RTU mācībspēkam, M. Turka vadībā aizstāvēti 22 bakalaura darbi, 12 maģistra darbi un 1 doktora disertācija.

Izvērstāku Māra Turka zinātniskās darbības apkopojumu var lasīt: Turks, M. Ogļhidrāti, heterocikli un sēra dioksīds. No: Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra 2008–2013. M.Jure red. Rīga: RTU, 2014. 63.–82.lpp.