22.septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika tikšanās ar tām politiskajām partijām, kurām socioloģisko aptauju dati pēc 4. oktobra vēlēšanām prognozēja iekļūšanu Saeimā. (Vai šīs prognozes būs piepildījušās, tas laikraksta iznākšanas dienā jau būs redzams.) Tobrīd izskatījās, ka 5% barjeru Saeimas vēlēšanās varētu pārvarēt partija “Vienotība”, politiskā apvienība “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, partija “Saskaņa”, politiskā apvienība “Zaļo un Zemnieku savienība” un partija “No sirds Latvijai”, kuru pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu. Partija “Vienoti Latvijai” pieteicās pati.

Pirms sarunas LZA bija veikusi “mājasdarbu” – izmantojot atslēgas vārdus “zinātne” un “augstākā izglītība”, noskaidrojusi, kas partiju pirmsvēlēšanu programmās teikts par valsts nākotnei un turpmākajai attīstībai tik būtiskiem jautājumiem. Tūdaļ gan jāsecina, ka neko daudz atrast neizdevās. Kā sarunas iesākumā teica LZA prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas zinātnieki ir satraukti par stāvokli zinātnē, par tās vietu Latvijas sabiedrībā un neizmantoto potenciālu. Redzot, kā Latvijas zinātnes infrastruktūra brīžam attīstās, brīžam apsīkst, kā politiķu interese te palielinās, te zūd, nav iespējams plānot zinātnisko institūciju sakabi ar tautsaimniecību. Plānos visas līknes ir augšupejošas, bet praksē tā tas nebūt nav. Zinātnieki ir norūpējušies par ierēdņu patvaļu, kad zinātnei būtiski jautājumi tiek izlemti, ar zinātniekiem nekonsultējoties, bet vienkārši nostādot tos fakta priekšā. Zinātnieku pienākums nav skatīties valsts ierēdņiem uz pirkstiem, viņiem ir jārada jaunas idejas, jauni produkti, tādi kā pretvēža preparāts belinostats, kurš gan valsts mazspējas dēļ aizgāja garām tās kasei un pelna miljonus citiem.

Prezidents vēlējās uzklausīt vadošo politisko partiju pārstāvju domas par zinātnes un augstākās izglītības lomu valsts attīstībā,drošībā, iedzīvotāju, tostarp jauno zinātnieku un speciālistu, nodarbinātībā un labklājībā. Partiju programmās par to runāts ļoti maz.

Partijas “Vienotība” rokās līdzšinējā valdībā ir zinātnes un izglītības politikas veidošana un vadīšana, proti – Izglītības un zinātnes ministrija. Ministre Ina Druviete uz ekrāna ar vārdiem un cipariem demonstrēja iecerēto pēctecību līdz šim pieņemtajām vadlīnijām, stratēģijām, Eiropas struktūrfondu apgūšanai nākošajā periodā utt. Ministre turējās pie jau sen pieņemtā, bet līdz šim neizpildāmā kontrolskaitļa atvēlēt pētniecībai un attīstībai 1,5 % no IKP. “Vienotības” programmā ierakstīta tēze “Koncentrēt finansējumu starptautiski konkurētspējīgu pētniecības iestāžu atbalstam”, taču ministre atzina, ka izcilību, kvalitāti, var nodrošināt tikai tajā gadījumā, ja tai apakšā ir atbilstoša kvantitāte, no kuras šai kvalitātei rasties. Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret zinātni, ministre aicināja zinātniekus vairāk pievērsties tās popularizēšanai.

Jautājums: Kad zinātnes bāzes finansējums augstskolās atgriezīsies pie pirmskrīzes līmeņa? Šobrīd tas ir 83 % no minimālā.

Atbilde: Šogad jau 85 %, kas, protams, ir nepietiekami. Ir nepieciešams 21 miljons eiro 2015. gadā ar nosacījumu, ka mēs atbalstām virzību uz valsts finansētu izglītību. Tā kā ir beigusies Eiropas programma doktorantu atbalstam, tad profesori tiek aicināti iesaistīt doktorantus savās pētījumu programmās.

Jautājums: Kāpēc papildus finansējumā zinātnei nav paredzēti līdzekļi fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem (proti, grantiem)?

Atbilde: Grantiem finansējums ir paredzēts citur.

Jautājums: Vai jaunajai politiskajai iniciatīvai piekrīt arī citi partijas biedri?

Atbilde: To izlems nākošā valdība. Mēs esam pamatojuši katru pozīciju.

Jautājums: Pozitīvi vērtējot ministres teikto, ka ar zinātni jāsāk nodarboties jau skolā, jākonstatē, ka atpaliekam, piemēram, no Igaunijas, kur Tartu izveidots bērnu zinātnes parks AHA. Ko paredzēts darīt Latvijā?

Atbilde: No nākamā gada paredzēts liels atbalsts eksakto zinātņu mācīšanai skolās, sākot ar sākumskolu. Tajā tiks iesaistītas visas Latvijas augstskolas, UNESCO. Tiks sniegts atbalsts populārzinātniskiem žurnāliem, piemēram, LU žurnālam “Terra”.

Jautājums: Cik Latvijā pārdod patentu licences gadā? (Atbilde– 1,5.)

Atbilde: Jaunajā Patentu likumā ir iestrādāts pareizs virziens par autortiesībām attiecībā uz zinātniskajiem izgudrojumiem, taču valsts līdzekļi ir ierobežoti.

Partiju “Vienoti Latvijai” pārstāvēja RTU rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Mareks Zeltiņš. Partijas programmā daudz rakstīts par izglītību, taču par augstāko izglītību atrodama vienīgi frāze “Augstākā izglītībā valsts līdzekļi vairāk jānovirza studiju specialitātēm, kas ir cieši saistītas ar Latvijas kopproduktu veidojošajām tautsaimniecības nozarēm. Jāveicina izglītības pakalpojumu eksports”, bet par zinātni – “Jāpalielina atbalsts zinātnei un pētniecībai, vienlaikus koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm.” Visai aptuveni un aptekoši. M. Zeltiņš jautāja, kāpēc pēdējos piecos gados valsts ieguldījums zinātnē procentuāli ir samazinājies, turklāt paredzētais ieguldījuma pieaugums paredzēts uz privātā kapitāla rēķina. Pilnīgi izgāzušies ir kompetences centri. Finansējumam ir jābūt plānveidīgam un nepārtrauktam, citādi jaunie zinātnieki aizbrauc uz ārzemēm.

Jautājums: Ko partija paredz darīt, lai stāvokli uzlabotu?

Atbilde: Zinātne netiek pietiekami aizstāvēta starptautiskā līmenī. Jāveic infrastruktūras modernizācija. Jāatrisina īpašuma jautājumi, lai var droši investēt līdzekļus. Jāsadarbojas ar Aizsardzības ministriju un jāpiedāvā to interesējoši pētījumi.

Jautājums: Kā partija grasās mazināt plaisu starp zinātniekiem un uzņēmējiem?

Atbilde: Jāpilnveido biznesa inkubatoru programma. Jāiegulda nauda atbalsta infrastruktūrā. Uzņēmumi un arī uzņēmēji ir jauni, materiālā bāze parasti tiek pirkta ārzemēs.

Politiskā apvienība “Visu Latvijai!” – Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” –programmā ietvertas mācības skolā valsts valodā, lauku skolas, deju svētki rekonstruētā stadionā, daudzveidīga un izcila kultūras programma Latvijas simtgadei, iespēja apgūt latgaliešu rakstu valodu un ... ne vārda par augstāko izglītību un zinātni. Programmu “aizstāvēt” ieradies vēstures doktors, starp citu, izglītības un zinātnes ministra kandidāts jaunajā valdībā Ritvars Jansons. Viņš galvenokāŗt runāja par nepieciešamību atbalstīt doktorantus pēc tam, kad būs beigusies Eiropas atbalsta programma. Tas jāuzņemas valdībai. Zinātnisko grādu jāļauj aizstāvēt jebkurā augstskolā, ko nodrošinātu viena promociju padome visā Latvijā. Humanitārās zinātnes jāatbalsta līdzīgi citām nozarēm, jo valodas, literatūras un vēstures pētījumu rezultāti nenonāk starptautiski atzītās datu bāzes un tādēļ netiek atbilstoši novērtēti. Bāzes finansējumam jābūt 50 % no kopējā valsts finansējuma zinātnei, šobrīd tas ir padsmit procenti. Jāattīsta viedās tehnoloģijas un uz inovācijām balstīti pētījumi. Latvijā rūpniecībā strādā tikai 15 % zinātnieku, citur vairāk nekā 40 %. Latvijā nav lielu rūpniecības uzņēmumu, kas spētu uzturēt savus pētījumu centrus. Tie jāuztur valstij. Ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem jāstimulē reemigrācija.

Jautājums: Vai partijas iekšienē ir apspriesti līdzekļi, kā šīs daudzās jābūtības pārvērst darbībā?

Atbilde: Ir viedoklis, kur ņemt naudu. Mūsu ministru prezidenta kandidāts Roberts Zīle ir paziņojis, ka mēs ejam uz atsevišķu nodokļu paaugstināšanu (kapitāla nodoklis, ienākumu nodoklis turīgiem cilvēkiem). Tas būs atkarīgs no tā, vai mūsu politiskā apvienība iegūs jaunajā valdībā premjerministra un finanšu ministra posteņus. Aptaujas rāda, ka tā nebūs.

Partija “Saskaņa”. To pārstāv ekonomists un politiķis Ivars Zariņš, Saeimas deputāts, bijušais A. Šlesera padomnieks, darbojies Sabiedrisko pakalpojumu regulācijas komitejā. Partijas programmā rakstīts: “Ražošanā, zinātnē un reģionu attīstībā jāiegulda daļa no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem, budžeta dotācijas un daļa no Latvijas Bankas līdzekļiem, kas vairs nav nepieciešami lata stabilitātes uzturēšanai, kā arī jāpiesaista papildus finansējums finanšu tirgos. Pārdomātas un mērķtiecīgi ieguldītas vairākus miljardus vērtas investīcijas valsts attīstībā radīs jaunas darbavietas un motivēs tirgus pieprasījumu, palielinās budžeta ieņēmumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.” Jūtams, ka I. Zariņš “pazīst drēbi” un “nemuld par gaismiņpili”. “Valdība nespēj novērtēt zinātnes lomu. Ja nespēsim veidot uz zinātni balstītu ekonomiku, valsts tiks samalta globalizācijas dzirnavās. Kas gan tas var būt par “veiksmes stāstu”, ja laikā no 2005. līdz 2012. gadam pievienotā vērtība visu laiku ir samazinājusies? Strādājam vairāk, bet nopelnam mazāk, naudas nepietiek nekam. Ir jāiegulda zinātnē, jāaug gudriem. Globalizācijas apstākļos katrs konkurē ar katru. 1,5 % no IKP zinātnei nav izeja. Mēs piedāvājam 3,5 % no IKP .” I. Zariņš piedāvā dibināt Attīstības banku, izveidot Inovāciju fondu. Valstij ir jāpalīdz jaunajai ekonomikai, jo ražotāji paši neies meklēt zinātniekus, viņiem tam nav ne zināšanu, ne pieredzes.

Jsautājum: Ierēdņi mūsu valstī var atļauties rīkoties tā, kā nekur citur. Kā jūs ierobežosiet ierēdņu patvaļu un skaitu, kas mūsu valstī ir procentuāli divreiz lielāks nekā Eiropā?

Atbilde: Politiskais uzstādījums un atbildība.

Jautājums: Kādi līdzekļi veidos Inovāciju fondu?

Atbilde: Tas norādīts programmā – pensiju fonda daļa, Latvijas Banka. Arī budžeta deficīts.

Jautājums: Kāpēc valdībā tik maz ekonomistu?

Atbilde: Lai saglabātu varas monopolu un šķeltu sabiedrību.

Jautājums: Kāpēc jūsu skaistās idejas nevar realizēt Rīgā, kur “Saskaņa” ir valdošā?

Atbilde: Pasakiet, tieši kuras idejas, un mēs rīkosimies.

Politiskā apvienība “Zaļo un Zemnieku savienība”: “Nodrošināsim augstas kvalitātes profesionālās kultūras pieejamību reģionos. Stiprināsim latvisku kultūrvidi un identitāti, papildināsim to ar laikmetīgām vērtībām, kultūras infrastruktūru, stabilu finansējumu.” Nav tā, ka par zinātni programmā nebūtu ne vārda: “Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākai izglītībai.” Apvienību pārstāv matemātikas doktors, bijušais Ventspils Augstskolas rektors Jānis Vucāns. Pēc viņa teiktā, zaļo un zemnieku darbs galvenokārt vērsts uz reģioniem, uz reģionu augstskolām un pētniecības institūtiem. Grūti pārliecināt pašvaldības par atbalstu zinātnei, te par labu paraugu noder Ventspils Augstskolas un pašvaldības sadarbība. Slikti, ka nav pieejams vienots zinātnisko projektu saraksts, jo ir vērts veidot kopēju Baltijas zinātnes telpu. Zinātņu akadēmija savā laikā ir savu lomu palaidusi vaļā un nespēj šobrīd to ņemt atpakaļ. Tā bija bezmaz vai vienīgā replika uz partijām iesniegto Latvijas zinātnieku vēlējumu – palielināt Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātņu akadēmijas lomu Latvijas zinātnes politikas veidošanā un finansējuma sadalē. Citām partijām un politiskajām apvienībām (izņemot partiju “No sirds Latvijai) tas nešķita svarīgi, tāpat kā nešķita svarīgs atbalsts Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sasaukšanai Rīgā 2018. gadā, lai apspriestu Latvijas zinātnes veikumu un perspektīvas Eiropas un pasaules zinātnes kontekstā. Ja jau jums vajag, tad dariet to...

Jautājums: Vai mums ir nepieciešams īpašs zinātnes ministrs?

Atbilde: Ja ieviestu valsts ministra posteni, mēs būtu par to.

Jautājums: Varbūt par zinātni būtu jāatbild Ekonomikas ministrijai?

Atbilde: Vislielākie mīnusi rodas tur, kur saduras Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Ir jāatrod sadarbības veids.

Partija ‘No sirds Latvijai”. Latvieši ir sirsnīga tauta, tādēļ partija ar tik sirsnīgu nosaukumu, visticamāk, 5 % barjeru pārvarēs un Saeimā iekļūs. Ko tā sola savā programmā? “Izveidosim inovāciju atbalsta infrastruktūru. Stiprināsim profesionālās izglītības iestāžu un reģionālo augstskolu sadarbību vienotas un daudzfunkcionālas infrastruktūras izveidei kvalificētu speciālistu sagatavošanai. Īstenosim viedu dabas resursu izmantošanu.” Inguna Sudrabas kundze akcentēja trīs būtiskas prasības: atbildība, kārtība, kompetence. Katrā nozarē jāiesaista paši kompetentākie cilvēki. Valstij ir jābūt aktīvai ekonomisko procesu attīstīšanā, jāstimulē uz zināšanām balstīta ekonomika. Jāapzina un jāattīsta tās nozares, kas valstij rada maksimālu pievienoto vērtību. Zinātnes un ražošanas sinerģijai jāaizsākas jau vispārizglītojošā skolā. Jārada speciālas augstākās izglītības programmas inovācijas projektu vadīšanai. Nepamatoti novārtā atstāta Zinātņu akadēmijas loma projektu un programmu izvērtēšanā, jo tikai paši zinātnieki var spriest par projektu kvalitāti. Jāprot maksimāli izmantot esošā infrastruktūra. Latvija nevar attīstīties pārdomāti, ja nav viena neatkarīga valsts pētniecības centra, kas nosaka ekonomiskās attīstības politiku, kā arī analizē rezultātus.

Jautājums: Latvija būs Eiropas Savienības prezidentējošā valsts. Eiropā liela vērība tiek pievērsta zinātnei. Kas Latvijai šajā prezidentūras laikā būtu jādara? Kā veidot neatkarīgu pētniecības centru, lai to nepiemeklētu KNAB liktenis?

Atbilde: Tāds centrs varētu veidoties Zinātņu akadēmijā, jo tā pārzina nozari un arī tendences pasaulē.

Jautājums: Kāds ir partijas “No sirds Latvijai” intelektuālais potenciāls?

Atbilde: Deputātu kandidātu sarakstā ir vairāk nekā 30 skolotāju.

Jautājums: Cik lielu jūs esat paredzējuši ierēdniecību?

Atbilde: Skaitliskā ziņā mazāku.

Jautājums: Kādām jābūt attiecībām starp fundamentālo un lietišķo zinātni?

Atbilde: Fundamentālās zinātnes vairo zināšanas, pamatus.

Sarunas nobeiguma diskusijā Ina Druviete izteica neapmierinātību par ierēdņu lomas nenovērtēšanu. “Mēs savas idejas sniedzam politiskā atbildībā, bet tās ir jāietērpj ļoti sarežģītā birokrātiskā formā. Ierēdņi pilda tos norādījumus, kurus tiem dod politiķi.”

Nu ko? Spriedīsim par politiķiem pēc viņu turpmākajiem darbiem un atcerēsimies, ka spārnotā teiciena “Kā var nesolīt?” autors šodien ir tur, kur viņš ir, un tautas paruna māca, ka solīts makā nekrīt.

Z.Kipere