Latvijas Zinātnieku savienībā

3-10-2014

18. septembrī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde.

Rita Bebre atgādināja Latvijas Radošo savienību padomes aicinājumu visām radošajām savienībām iesniegt to cilvēku sarakstus ar visu viņu nopelnu uzskaitījumu, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas attīstībā, lai veidotu Latvijas valsts simtgadei veltītu izcilo personību sarakstu. Šis aicinājums bija ievietots “Zinātnes Vēstnesī” nr. 13 2014. gada 14. jūlijā, bet, iespējams, vasaras atvaļinājumu dēļ daudziem gājis secen, un līdz norādītajam datumam šādas ziņas uz adresi lza@lza nav atsūtītas.Ierosinājums – tā kā LZS Valdes locekļi pārstāv dažādas zinātņu nozares un kopumā var dot pietiekami reprezentatīvu priekšstatu par izcilām personībām Latvijas zinātnē, uzdot katram Valdes loceklim sastādīt savu individuālo sarakstu, tos salīdzināt un izveidot vienotu Latvijas Zinātnieku savienības ieteikto personību sarakstu. R. Bebre īpaši aicina atzīmēt tos izcilos zinātniekus, kuriem līdz 2018. gadam, Latvijas 100. jubilejas gadam, ir kādas izcilas mūža vai darba jubilejas, lai varētu rosināt nodēvēt gadu vai mēnesi viņu vārdā, līdzīgi kā bija Imanta Ziedoņa gads un nākamais – Raiņa un Aspazijas gads.

Valdes sēdē tika diskutēts par Latvijas Zinātnieku savienības vietu un lomu Latvijas Radošo organizāciju savienībā. Citas radošās organizācijas (rakstnieku, komponistu, teātra darbinieku u.c.) to ne visai izprot, jo savā darbībā ir cieši saistītas ar Kultūras ministriju, kura tās atbalsta gan morāli, gan materiāli. Zinātnieku saimnieks, kā zināms, vārdos skaitās Izglītības un zinātnes ministrija, kurai praktiski šādu attiecību ar LZS nav. Jāiekļauj Latvijas Zinātnieku savienība Latvijas radošo organizāciju reģistrā ar tālākejošajām juridiskajām un materiālajām iespējām. To uzdod Valdes priekšsēdētājam Uldim Grāvītim.

Ināra Bondare informēja LZS Valdi par notiekošo Latvijas Zinātnes padomes sēdi, kuras darba kārtībā ir valsts pētījumu programmu finansējums. No 28 pieteikumiem pēc ekspertu komisijas vērtējuma izraudzīti 10, tostarp 7 izcili pieteikumi un vēl 3 ar sīkām, viegli novēršamām nebūšanām. Šiem 10 projektiem ir paredzēts valsts finansējums, bet IZM pēkšņi voluntāri tiem pievienojusi vēl 4 projektus, nepalielinot kopējo finansējumu. Ministre Ina Druviete to nosaukusi par politisku lēmumu. Turklāt izskatās, ka ministrija ir iecerējusi nolikvidēt tematisko pētījumu programmu (tā saucamo grantu) finansēšanu, lai varētu palaist jau pieminētās 14 valsts pētījumu programmas, kas nav izdarīts vēl septembrī, kaut arī termiņš bija 1. jūlijs. (Par I. Druvietes atbildi uz zinātnieku jautājumu varat lasīt arī 22. septembrī notikušās LZA Senāta un Prezidija tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem atreferējumā šajā “ZV” numurā.)

LZS Valde akceptēja LZS Padomes priekšsēdētāja Ivara Kalviņa un Valdes priekšsēdētāja Ulda Grāvīša parakstītu vēstuli.

Z.K.


LR Ministru prezidentei
Cien.L. Straujumas k–dzei

LR Izglītības un zinātnes ministrei
Cien.I. Druvietes k–dzei

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājam
God.A.Siliņa k–gam

Latvijas Zinātnieku savienības valde, iepazinusies ar IZM informatīvo ziņojumu “Par Valsts Pētījumu programmām 2014. – 2017.gadam”, kurš akceptēts 2014.gada 2. septembra MK sēdē, izsaka neizpratni un kategoriski iebilst pret ziņojuma 5.3 punktā paredzēto finansējuma samazināšanu 2017.gadā apakšprogrammā 05.01.00. “Zinātniskās darbības nodrošināšana” gandrīz četras reizes, novirzot šos līdzekļus apakšprogrammai 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas.” Šāda rīcība liegs sasniegt Latvijas nacionālā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam paredzēto mērķi. Jebkāda jau tā nepietiekamo līdzekļu samazināšana apakšprogrammā 05.01.00. “Zinātniskās darbības nodrošināšana” draud iznīcināt Latvijas zinātni, jo no apakšprogrammas 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” finansē tikai pētījumus prioritārajās zinātnes nozarēs, kuri vieni paši, nespēj nodrošināt ne normālu zinātnes attīstību Latvijā vispār, ne tās saistību ar izglītību. Šāda zinātniskās darbības sašaurināšana rada draudus ne tikai Valsts tālākai attīstībai, bet arī tās pastāvēšanai, jo sabiedrības izglītotākā un radošākā daļa – jaunie zinātnieki meklēs savu radošo ieceru risinājumu ārpus Latvijas.

Lūdzam, kopā ar Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģisko padomi, steidzoši koriģēt ziņojumā “Par Valsts Pētījumu programmām 2014. – 2017.gadam” izteikto koncepciju, nesamazinot un nepārdalot esošos līdzekļus, bet, atbilstoši Zinātnes likuma prasībām, finansējot apakšprogrammu 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas.” Latvijas zinātnes konkurētspējas veicināšanas nolūkos, lai sasniegtu Latvijas nacionālā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam paredzētos mērķus, aicinām rast iespēju Valsts budžetā sākot ar 2017.gadu paredzēt atbilstošu mērķdotāciju arī fundamentālo pētījumu veikšanai Latvijā.

LZS Padomes priekšsēdētājs I.Kalviņš
LZS Valdes priekšsēdētājs U.Grāvītis

Powered by Elxis - Open Source CMS