Oktobra sākumā tradicionāli tiek piešķirtas Nobela prēmijas, kuras svinīgi pasniegs 10. decembrī, Alfrēda Nobela nāves gadadienā. Nobela nedēļa šogad ilga no 6. oktobra līdz 10. oktobrim, kad secīgi tika paziņoti prēmiju laureāti medicīnā un fizioloģijā (6. oktobrī), fizikā (7.oktobrī), ķīmijā (8. oktobrī), literatūrā (9. oktobrī), kā arī Nobela miera prēmija (10. oktobrī).

Medicīnā un fizioloģijā Nobela prēmiju saņems angloamerikānis Džons O’Kīfijs un norvēģu laulātais pāris Meja Brita un Edvards Mozeri – par cilvēka smadzeņu iekšējās pozicionēšanas sistēmas atklāšanu. Šī iekšējā GPS , kā vēsta BBC, palīdz cilvēkam atrast ceļu uz konkrētu vietu.

Kā aģentūrai Reuters pastāstījis Nobela komitejas loceklis Ole Kīns, šie trīs zinātnieki atraduši iekšēju GPS, kas ļauj cilvēkam konstatēt savu atrašanās vietu un atrast ceļu.

Dž. O’Kīfijs atklāja pirmo pozicionēšanas sistēmas komponentu 1971. gadā, kad viņš konstatēja, ka viena tipa nervu šūna smadzeņu reģionā, ko dēvē par hipokampu, vienmēr tika aktivizēta, kad izmēģinājuma žurka atradās noteiktā telpas vietā. Redzot, ka citas nervu šūnas aktivizējas brīdī, kad žurka pārvietojas uz citu vietu telpā, Dž. O’Kīfijs izdarīja secinājumu, ka šis “vietas šūnas” smadzenēs veido telpas karti.

1996. gadā E. Mozers un M. B. Mozera kopā ar Dž. O’Kīfiju mēģināja saprast, kā var reģistrēt šūnu aktivitāti hipokampā.

Pēc gandrīz 10 gadiem Mozeru komandai izdevās žurku smadzenēs atklāt šūnas, kas funkcionē kā navigācijas sistēma. Viņi tās nodēvēja par tīkla šūnām un atklāja, ka tās konstanti darbojas, veidojot ārējās pasaules karti. Tās dzīvniekiem ļauj saprast, kur tie atrodas, kur tie ir bijuši un kurp dodas.

Atklājums, kam ir fundamentāla nozīme pētniecībā, izskaidro, kā darbojas smadzenes, taču tas pagaidām nav izmantojams jaunu medikamentu radīšanai, jo nav skaidrs, kāds ir šo šūnu darbības mehānisms. Taču tajā pašā laikā izpratne par smadzeņu pozicionēšanas sistēmu var palīdzēt saprast, kas izraisa orientācijas telpā traucējumus cilvēkiem, kas pārcietuši sirdstrieku un insultu vai sirgst ar tādu smadzeņu slimību kā demence, kuras visbiežāk sastopamā forma ir Alcheimera slimība. Nav lieki piebilst, ka tā skārusi 44 miljonus cilvēku pasaulē.

“Zinātnieku atklājums ir kā revolūcija mūsu izpratnē par to, kā smadzenes zina, kur mēs atrodamies, un kā tās mums palīdz pārvietoties apkārtējā telpā”, ziņu aģentūrai Reuters teicis Oksfordas Universitātes neiropsiholoģijas profesors Endrū Kings. Tās pašās universitātes emeritētais fizioloģijas profesors Džons Steins pastāstījis, ka zinātnieku atklājums sākotnēji ticis noraidīts un izsmiets un tikai laika gaitā to sāka uztvert nopietni.

Nobela prēmija fizikā piešķirta japāņu zinātniekiem Isamu Akasaki un Hirosi Amano, kā arī amerikānim Sudzi Nakamuram par energoefektīva un videi draudzīga gaismas avota – zilā diapazona gaismu izstarojošās diodes LED izgudrošanu. Tā vēsta BBC.

“Kad deviņdesmito gadu sākumā I. Akasaki, H. Amano un S. Nakamura ieguva spilgtus zilās gaismas starus no pusvadītājiem, viņi izraisīja apgaismošanas tehnoloģiju fundamentālu transformāciju. Viņu izgudrojums bija patiesi revolucionārs. Kvēlspuldzes tika izmantotu, lai apgaismotu XX gadsimtu. XXI gadsimtu apgaismos ar LED spuldzēm.

Sarkanās un zaļās diodes bija pieejamas jau ilgu laiku, taču bez zilā diapazona gaismas nebija iespējams radīt baltās spuldzes. LED spuldžu radīšana prasīja trīs desmitu gadu ilgas pūles. Sākot izmantot LED spuldzes, mēs esam ieguvuši ilgmūžīgākas un efektīvākas alternatīvas vecajiem gaismas avotiem. Tā kā aptuveni viena ceturtdaļa pasaules elektrības patēriņa tiek izmantota gaismas radīšanai, LED palīdz taupīt Zemes resursus. LED spuldzes mūžs var ilgt līdz pat 100 tūkstošiem stundu,” teikts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā par prēmijas piešķiršanu.

Nobela prēmijas fizikā piešķiršanas komitejas priekšsēdētājs Gēteborgas Tehnoloģiju universitātes profesors Pērs Delsings uzsvēra, ka ļoti daudzas lielas firmas mēģinājušas izgudrot jaunus gaismas avotus, taču tām tas nav izdevies. Savukārt šāgada Nobela prēmijas laureāti neatlaidīgi mēģinājuši to izdarīt atkal un atkal, līdz viņiem tas izdevies.

Nobela prēmiju ķīmijā ieguvuši trīs zinātnieki, kuri uzlabojuši mikroskopa izšķirtspēju. Ēriks Becigs, Stefans Hells un Viljams Mērners savā darbā ar nolūku uzlabot mikroskopu izšķirtspēju izmantoja fluorescenci. Nobela prēmijas piešķiršanas komiteja jauno sasniegumu nodēvēja pat par “superizšķirtspējas mikroskopiju”. Komitejas vadītājs Svens Lidins no Lundas Universitātes norāda, ka zinātnieku darbs turpmāk ļaus pētīt molekulāros procesus reālā laika režīmā.

Līdz šim tika uzskatīts, ka optisko mikroskopu izšķirtspējas robeža ir puse no gaismas viļņa garuma. Nobela prēmiju saņēmušie zinātnieki izmantoja fluorescenci un apgāja līdzšinējos ierobežojumus, tādējādi ievērojami paaugstinot optisko mikroskopu veiktspēju. Faktiski zinātnieki tagad var izsekot atsevišķu molekulu kustībām dzīvā organisma šūnās.

“Ilgu laiku optisko mikroskopiju bremzēja iedomāts šķērslis – ka nekad neiegūs labāku izšķirtspēju par gaismas viļņa garuma pusi. Ar fluorescējošo molekulu palīdzību 2014. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureāti atjautīgi apgāja šo šķērsli,” paziņoja komiteja.

Strādājot katrs individuāli, pētnieki spēj pārvarēt optiskās mikroskopijas pieņemto maksimālo izšķirtspēju – 200 nanometrus, kas ir puse no gaismas viļņa garuma. Pētnieku darba pamatā tiek stimulētas fluorescējošas molekulas, lai tās spīdētu. Pēc tam daļa fluorescējošās komponentes tiek nofiltrēta, iegūstot precīzus attēlus. Pateicoties mikroskopijai, zinātnieki var vizualizēt atsevišķu molekulu ceļus dzīvās šūnās un redzēt, kā molekulas veido sinapses starp nervu šūnām smadzenēs.

Šī tehnoloģija “ļauj izsekot olbaltumvielas, kas saistītas ar Parkinsona, Alcheimera un Hantingtona slimību norisi, izsekot atsevišķas olbaltumvielas apaugļotās olšūnās, kad tās attīstās par embriju,” teikts komitejas paziņojumā.

Nobela prēmija literatūrā šoreiz tikusi franču rakstniekam Patrikam Modiano, sauktam arī par mūsdienu Marselu Prustu. Viņš savos darbos bieži pievērsies Otrā pasaules kara un 40. gadu tēmām. Formulējums skan: “par atmiņu mākslu, ar kuru viņš atmodināja visneaptveramākos cilvēku likteņus un atklāja okupācijas dzīvotni.”

P. Modiano ir ieguvis vairākas prestižas literatūras balvas, tai skaitā Gonkūru prēmiju par romānu “Tumšo bodīšu ielas”, kas tulkots un jau pasen izdots arī latviski.

Šogad par Nobela Miera prēmijas laureātiem kļuvuši bērnu tiesību un bērnu izglītības aktīvisti no Indijas un Pakistānas – Kailašs Satjarti un Malala Jusafza, piektdien, 10.oktobrī, paziņoja Norvēģijas Nobela komisija. Malala ir tikai 17 gadus veca, un ir jaunākā prestižā apbalvojuma laureāte.

Nobela komisija norādīja, ka prēmija piešķirta par abu laureātu “cīņu pret bērnu un jauniešu apspiešanu”.

17 gadus vecā Malala savu aktivitāšu dēļ ir piedzīvojusi arī smagus uzbrukumus – 2012.gadā, kad viņa organizēja kampaņu un ieplānoja dibināt fondu, lai nodrošinātu iespēju meitenēm no nabadzīgām ģimenēm iegūt izglītību, kā arī iesaistījās citās nozīmīgās ar izglītību saistītās aktivitātēs, meitenei uzbruka bruņota persona, sašaujot galvā. Savu aktivitāšu dēļ viņa regulāri saņēma nāves draudus.

Savukārt 60 gadus vecais Satjarti iesaistījies dažādās miermīlīgās pretošanās kustībās un protestos, vēršot sabiedrības uzmanību uz bērnu izmantošanu Indijā finansiāla labuma gūšanas nolūkā.

Šogad prestižajam apbalvojumam tika nominēti 278 pretendenti, tostarp arī pāvests Francisks.

Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols, pirmdien, 13.oktobrī, paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Tirolam piešķirta par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi. Tirols uzskatāms par vienu no mūslaiku ietekmīgākajiem ekonomistiem. Viņš veicis nozīmīgus teorētiskus pētījumus vairākās jomās, tomēr visvairāk viņš palīdzējis viest skaidrību jautājumā, kā izprast un uzraudzīt nozares, kurās darbojas vien daži spēcīgi tirgus dalībnieki.

Daudzās nozarēs dominē neliels skaits lielu uzņēmumu vai viens monopols. Ja šādi tirgi netiek uzraudzīti, tas noved pie sociāli nevēlama iznākuma – cenu pieaugums ir straujāks, nekā to nosaka izmaksas, vai arī izveidojas neproduktīvi uzņēmumi, kas izdzīvo, bloķējot jaunu un produktīvāku uzņēmumu nonākšanu tirgū.

Savos pētījumos kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus Tirols strādājis pie šādu tirgus situāciju pētījumiem. Viņa veiktā ar tirgus spēku apveltīto uzņēmumu analīze piedāvā vienotu teoriju, kas balstās uz centrālajiem politikas jautājumiem – kā valstu valdībām vajadzētu attiekties pret lieliem apvienošanās darījumiem, karteļiem un kā tām vajadzētu uzraudzīt monopolus.

Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada.