LZA korespondētājloceklis Dr. hist. Guntis Zemītis
LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, institūta direktors, Biznesa augstskolas Turība profesors

Valstiskuma attīstība Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz valsts dibināšanai 1918. gada 18. novembrī

Guntis Zemītis dzimis Jelgavā 1955.gada 13.jūnijā, 1982.g. absolvējis Latvijas Universitātes (tolaik Latvijas Valsts universitātes) Vēstures un filozofijas fakultāti, iegūstot vēsturnieka un vēstures pasniedzēja kvalifikāciju. Doktora grādu vēsturē aizstāvējis 1995. gadā par tēmu “Latvijas Dzelzs laikmeta senlietu ornaments un tā simbolika”. Līdzšinējā zinātniskajā darbība izdalāmas divas pamatlīnijas – simbolikas problēmas Latvijas aizvēsturē, kurai veltīta monogrāfija, un vēlā dzelzs laikmeta problēmas – īpaši lībiešu un zemgaļu, daļēji arī kuršu un vendu senākās vēstures problēmas. Plaša tēma, kas balstīta uz veiktajiem izrakumiem Daugmales senvietu kompleksā – pilskalnā, senpilsētā un divos kapulaukos (1986 – 1996, 1986 – 1989 kopā ar Arni Radiņu) bijusi ekonomisko un tirdzniecības centru – agrīno pilsētu izveide Latvijas teritorijā 10. – 12.gs.

Tēmai “Valstiskuma attīstība Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas valsts proklamēšanai 1918. gadā.” Izstrādāta darbojoties vairākos zinātniskajos projektos: “Latvijas iedzīvotāju kultūra 9. – 13. gs. Baltijas ekonomisko un politisko notikumu kontekstā.” (2006. – 2008.g. projekta vadītājs), “Materiālās un garīgās kultūras attīstības tendences 9 – 13.gs.” (izpildītājs 2009.g.), Valsts pētījumu programma NACIONĀLĀ IDENTITĀTE. Projekts Nr. 4. Cilvēks, sabiedrība, identitāte, valstiskums: vēstures un kultūras aspekti (projekta vadītājs 2010. – 2014.).

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas vēsturnieki sastapās ar problēmu – turpināt pirmskara aizsākto vēstures pētniecību, koncentrējot uzmanību uz latviešu tautas vēsturi, vai rakstīt zemes, vai precīzāk reģiona vēsturi, Latvijas vēstures notikumus skatot tikai Eiropas vēstures kontekstā. Šī viedokļu sadursme izpaudās arī vēsturnieku diskusijā – mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu vai nē. Atbilde uz šo jautājumu tika meklēta arī Latvijas vēsturnieku I kongress 2011.gada 15. – 17.septembrī. Kongresa Noslēguma dokumentā teikts, ka “Latvijas vēstures pētniecība veicina nacionālās identitātes apzināšanos un veido tās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valstiskums, taču mūsu pienākums ir piedalīties arī Eiropas kopīgās vēstures apziņas veidošanā”.

Latvijas vēstures notikumi ir skatāmi reģiona vēstures kontekstā. Tomēr, tā ir arī latviešu tautas vēsture, jo bez latviešu klātbūtnes un kultūras tā būtu pavisam cita valsts, iespējams arī, citās robežās. Politiskās organizācijas modelim bija izšķirīga nozīme zemes vēsturē. Valstiskās organizācijas pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami jau 9.gs. Tie aizsākās pie vietējām maztautām neizjūtot Rietumeiropas iespaidu. Latvijas rietumu daļas attīstība izjuta skandināvu iespaidu, kamēr latgaļu zemes pakāpeniski nonāca Austrumu kristietības iespaidā un to attīstība bija saistīta ar senkrievu kņazistēm.

Pēc 13.gs. Krusta kara Latvijas maztautas Livonijas sastāvā konsolidējās vienotā latviešu tautā un veidoja daļu no Rietumu kristīgās civilizācijas.

Pēc Livonijas sabrukuma veidojās vairākas alternatīvas – nonākšana Austrumu kristietības (Maskavas) varā, palikšana Rietumu kristīgajā pasaulē ar diviem iespējamiem attīstības ceļiem – Austrumeiropas (integrācija Polijā – Lietuvā) vai Rietumeiropas. Pirmais tika realizēts tikai Poļu Inflantijas teritorijā (mūsdienu Latgalē). Baltijas provinces saglabāja savu piederību Rietumu civilizācijai, arī atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, lai gan kopš 19.gs. vidus izjuta pieaugošu rusifikācijas iespaidu.

Piederība Rietumu civilizācijai bija noteicošā latviešu tautas vēsturē. Lai gan latviešu tauta nepiederēja pie valdošajām kārtām, tā atradās Rietumu kristīgās civilizācijas telpā, kurā veidojās tās vērības, kas gala rezultātā noveda pie neatkarīgas, demokrātiskas republikas. Bez šīm vērtībām tā būtu cita valsts, vai arī Latvijas valstiskuma izveide būtu apgrūtināta. Līdz ar to latviešu tautas vēsture veido daļu no Eiropas kopējās vēstures un nav aplūkojama atrauti. Rietumu kristīgās civilizācijas robeža bija arī tā robeža, līdz kurai pēc Pirmā pasaules kara veidojās neatkarīgas, demokrātiskas valstis.

Nozīmīgākās publikācijas pēdējos desmit gados

Monogrāfijas

Guntis Zemītis (2004). Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Mācību grāmatas

Guntis Zemītis (2003). Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. – Rīga: Biznesa augstskola Turība. Guntis Zemītis (2006). Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. Otrais, papildinātais izdevums. – Rīga: Biznesa augstskola Turība.

Valdis Blūzma, Sanita Osipova, Guntis Zemītis (sast. un zin.red.) Ārvalstu tiesību vēstures avoti. No vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam. Rīga: Biznesa augstskola Turība.

Rediģētie izdevumi

Latvieši un Latvija. II sēj. Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. Atbildīgie redaktori: Tālava Jundzis, Guntis Zemītis. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmija, 2013.

Latvieši un Latvija. III sēj. Atjaunotā Latvijas valsts. Atbildīgie redaktori: Tālava Jundzis, Guntis Zemītis. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmija, 2013.

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls/ Galvenais redaktors G. Zemītis, atbildīgā redaktore I. Lipša. – Rīga, 2007. [Nr.] 1. –

Raksti zinātniskos izdevumos

Guntis Zemītis (2007). 10th–12th Century Daugmale – the Erarliest Urban Settlement along the Lower Daugava and Forerunner of Riga // Cultural interaction between east and west. Archaeology, artefacts and contacts in Northern Europe. – Stockholm, 2007. – P. 279 – 284. – (Stockholm Studies in Archaeology 44)

Guntis Zemītis (2005). Frühe stadtähnliche Siedlungen und erste mittelalterliche Städte Lettlands im 12. – 13. Jahrhundert. Civitas Cholbergiensis. Transformacja kulturowa w strefie nadbałtyckiej w XIII w .Kołobrzeg, S. 127. – 134.

Guntis Zemītis (2011). Couronian military tacktics during the viking age and early middle ages (10 th – 13 th century). Acta Historica Universitatis Klaipedensis. 2011, Issue 22, p20–25. 6p.

Guntis Zemītis (2011). Liivlased. Vanim ajalugu (10. – 16. Sajand). Liivelased. Ajalugu, keel ja kultuur. Tallinn, Eesti Keele Sihtasutus, p. 75. – 104.; Guntis Zemītis’(2013). Lībieši. Senākā vēsture (10. – 16.gadsimts).Guntis Zemītis (2013) Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvō Kultūr sidām, 95. – 132.lpp.

Guntis Zemītis (2009). The “Divine trial” in the 12 th Century Turaida in Historical Context// Archeologia Baltica 11. – Klaipeda, Klaipėda University Institute of Baltic sea region.. – P. 270. – 274.

Guntis Zemītis (2013). Krimuldas Raganas depozīta rotas. Krimuldas Raganas depozīts. Gaujas lībiešu sudraba rotasmonētas 10. – 13gadsimts. Katalogs. 14. – 21. lpp.= Ornaments of the Krimuldas Ragana Hoard. The Krimuldas Ragana Hoard. Silver Ornaments and Coins of the Gauja Livs 10^th – 13^th centuries. The Cataloque. Rīga: Zinātne, – P. 22. – 41.