7. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas izstāžu zāle iepazīstināja ar interesantu tēlniecības un fotogrāfijas simbiozi – savus darbus izstādē “Gaismas ceļā” prezentēja tēlniece Vija Dzintare un fotogrāfs – zobārsts Pēteris Apse. Kombinācija ir tik interesanta, ka par to jāpastāsta detalizētāk. Tēlniece Vija Dzintare

Fotogrāfs un zobārsts Pēteris Apse A. Edžiņas foto

Vispirms – kādēļ viņi izstādās kopā? Viens no iemesliem – Vija Dzintare un Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta profesors Pēteris Apse ir radagabali, māsīca un brālēns. Dzimuši kara pirmajos gados (1941 un 1942), izšķīrušies kara beigās. Pēteri Apsi vecāku gaitas aizveda uz Kanādu, bet tagad viņš atkal ir dzimtenē. Tēlnieces Vijas Dzintares izstādes anotācijā (starp citu, šī ir viņas otrā izstāde Latvijas Zinātņu akadēmijā) ir teikts: ”Tēlniecei tuvā tēma ir dzīvība tās dažādajās izpausmes formās, kur galvenais ir cilvēks Visuma telpā, ģimenē un sabiedrībā, cilvēks, kas vērtīgs ar savu identitāti, ģimeni un tās turpinājumu, cilvēks, kas tiecas pacelties augšup, gaismas ceļā.”

Pēteris Kļava savos vaļasprieka darbos – krāsu lielformāta fotogrāfijās arī attēlo kustību augšup, sauļup. Vai tā ir zaļās lapas vai stiebra augšuptiecība, vai taureņa un mazputniņa mirkļa nekustīgums pirms kustības atsākšanās. Pēctecības dēļ Pēteris tika nolemts medicīnai (viņa māte un māsa ir zobārstes, brālis – ārsts), kaut arī pašu vairāk saistīja kukaiņu pasaule, un tagad mēs tikai varam minēt, vai zinātne nezaudēja teicamu entomologu par labu teicamam stomatologam. Katrā ziņā dabas dotā spēja ieraudzīt un fiksēt sīkas detaļas izrādījās vērtīga īpašība gan ārsta praksē, gan, fotografējot smalkus, brīžam ar netrenētu aci nepamanāmus dabas objektus. Un šo precizitāti un vērību pret smalkām detaļām, kas sevišķi izpaužas Vijas Dzintares medaļās un plaketēs, varam uzskatīt par vienojošu abu autoru darbos.

Vija Dzintare strādā figurālajā, monumentālajā un mazo formu tēlniecībā, veido portretus un medaļas galvenokārt bronzā, granītā un marmorā. Akadēmiķis Jānis Stradiņš izstādes atklāšanā pieminēja viņas veidotos pieminekļus komunistiskā terora upuriem Baltezerā, skulptūru “Gals un sākums” piemiņas vietai Sv. Pētera baznīcā Rīgā, Oskara Kalpaka pemiņas kompleksu Meirānos. Tēlnieces darināti ir arī veltījumi virknei izcilu zinātnieku (P. Gerkem, F. Bideram, J. Bergam, J. Apsītim, P. Rizgam, P. Kulitānam). Akadēmiķe Aina Blinkena pateicās māksliniecei par Tēvzemes mīlestību, kuras jaunākais iemiesojums ir skulptūra ar moto “...Un dziļi neiemiedz”. (Pilns Andreja Eglīša dzejas teksts skan: “Liec zobenu zem galvas Un dziļi neiemiedz”, bet pirms Ukrainas tas šķita tik neiespējami...)

Tēlnieks Ģirts Burvis, sveikdams mākslinieci kolēģu vārdā, atklāja, ka šī jau ir viņas otrā personālizstāde šogad; pirmā bija Doles salā.

Skaista, krāsaina un apgarota izstāde mūsu Zinātņu akadēmijā!

Z.K.