Pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas
28-11-2014
Atbalstot izcilību zinātnē, Borisa un Ināras Teterevu fonds turpmāko piecu gadu laikā ar 10 000 eiro prēmijām apbalvos Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstākā apbalvojuma - Lielās medaļas - ieguvējus.
Vakar, 27. novembrī, LZA pilnsapulcē Lielo medaļu un pirmās divas Borisa un Ināras Teterevu fonda prēmijas saņēma literatūrzinātnieks, akadēmiķis Dr. habil. philol. Viktors Ivbulis par izcilu devumu indoloģijā un LZA ārzemju locekle Dr. habil. chem. Regīna Žuka par būtisku ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra radīšanā.
"Latvijas valsts nav labvēlīga zinātnei, teicis akadēmiķis Jānis Stradiņš. Mūs - 2015. gada Eiropas Savienības prezidējošo valsti - tā pati Eiropas statistika gandrīz visos rādītājos min pēdējās vietās - turpat kur Bulgāriju vai Rumāniju. Valstiskā enerģija un resursi tiek izlietoti pēc citiem kritērijiem, nevis pēc lielākā labuma gūšanas principa. Bet šodien priecāsimies par zinātnes sasniegumiem un to autoriem - LZA ārzemju locekli farmakoloģijas leģendu Regīnu Žuku un akadēmiķi - indologu Viktoru Ivbuli, kuri ar Prezidija un Senāta lēmumu tiek apbalvoti ar LZA Lielo medaļu, un kurai Borisa un Ināras Teterevu fonds no savas puses klāt pievieno ievērojamu naudas balvu," LZA pilnsapulcē sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
"Lai gan Latvijā zinātnei ir vismazākais finansējums Eiropas Savienībā, Latvijas augstskolu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru darba grupu un individuālo pētnieku sasniegumi ir starp labākajiem pasaulē. Novērtējot līdz šim zinātnē paveikto, kā arī iedvesmojot turpināt darbu, Borisa un Ināras Teterevu fonds piešķir prēmijas spožākajiem prātiem - LZA Lielās medaļas ieguvējiem," stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.
Dr. habil. philol. Viktors Ivbulis
Viktors Ivbulis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1999), LU Moderno valodu fakultātes emeritētais profesors un valsts emeritētais zinātnieks (2002), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Universitātes 2013. gada balvas laureāts, deviņu monogrāfiju par Indijas un literatūrzinātnes tēmu autors un piecu grāmatu sastādītājs.
Viktora Ivbuļa akadēmisko veikumu indoloģijā apliecina viņa pēdējo gadu publikācijas, kurās apkopotas ilgstošas un rūpīgas pirmavotu izpētes rezultāts, strādājot gan Indijā, gan Latvijas un citu Eiropas valstu bibliotēkās un datu krātuvēs. Viktora Ivbuļa uzmanības lokā ir bijusi arī literatūras teorija, bet arī šajā jomā sava vieta bijusi Indijas literatūrai - vairāki darbi veltīti Rabindranata Tagores daiļrades izpētei. Par grāmatu "Tagore: East and West Cultural Unity" Viktors Ivbulis 2002. gadā saņēma Indijas Rietumbengālijas štata valdības prēmiju (piektais rietumnieks, kas saņēmis šo prēmiju 50 gadu laikā). Kopš 1991. gada ieguvis dažādas stipendijas un grantus zinātniskam darbam ārzemēs, uzstājies ar lekcijām Eiropas, Indijas un ASV universitātēs.
Dr. habil. chem. Regīna Žuka
Regīnas Žukas vārds visvairāk saistās ar pretvēža preparāta ftorafūra atklāšanu un attīstīšanu. Pielietojot praksē tam laikam progresīvo antimetabolītu koncepciju un kombinējot to ar aktīvās vielas priekšteča (prodrug) pieeju, autoru kolektīvam akadēmiķa Solomona Hillera un prof. Marģera Līdakas vadībā 1964. gadā izdevās iegūt ftorafūru, kas organismā bija ievērojami stabilāks par tā darbīgo metabolītu - jau pazīstamo 5-fluoruracilu. Gandrīz nekavējoties sākās arī ftorafūra iegūšanas tehnoloģijas attīstīšana, un jau 1966. gadā tā bija izstrādāta. Vielas labā biopieejamība atļāva preparātu izmantot kapsulu veidā, un 1969. gadā preparāts pirmo reizi tika atļauts lietošanai klīnikā toreizējā PSRS. 1972. gadā sākās ftorafūra eksports uz Japānu, bet vēl pēc septiņiem gadiem ftorafūrs jau bija reģistrēts 15 pasaules valstīs.
Lai gan ftorafūrs ir vispazīstamākais Regīnas Žukas izgudrojums, profesores zinātniskā darbība neaprobežojas ar šo preparātu. Pēc ftorafūra aktīvās pētniecības posma Dr. Žuka pievērsās arī antivirālas iedarbības preparātu izstrādei un, turpinot strādāt kopā ar profesoru Līdaku un Dr. Marinu Madri, deva lielu ieguldījumu uz nukleozīdu analogiem balstītu preparātu izpētē, tostarp aciklovīra attīstībā un tā uzlabota analoga - furavīra - atklāšanā.
Dr. Žuka lielu nozīmi piešķīra bioķīmijas, farmakoloģisko mehānismu un metabolisma pētījumiem, pārstāvot t. s. inteliģento zāļu konstruēšanas virzienu, kurš šodien izrādījies perspektīvākais.
LZA Lielā medaļa
LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem.
Lielā medaļa ir atlieta bronzā, tās aversā attēlots LZA ģerbonis ar uzrakstu "Academia Scientiarum Latviensis", reversā tiek iegravēts apbalvotā vārds, uzvārds un medaļas piešķiršanas datums.
Kandidātus apbalvošanai ar LZA Lielo medaļu var ieteikt LZA īstenie, goda un ārzemju locekļi un LZA nodaļas, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un īsu uzziņu par ieteicamo kandidātu. Lēmumu par apbalvošanu pieņem LZA Senāts.
Līdz šim LZA Lielo medaļu saņēmuši: Jānis Graudonis un Jānis Stradiņš (1993), Edgars Dunsdorfs un Egons Lavendelis (1994), Elmārs Grēns un Dītrihs Andrejs Lēbers (1995), Edmunds Lukevics un Magda Štaudingera-Voita (1996), Vaira Vīķe-Freiberga un Edgars Siliņš (1997), Dainis Draviņš un Jānis Krastiņš (1998), Juris Upatnieks un Olģerts Lielausis (1999), Gunārs Birkerts un Mārtiņš Beķers (2000), Juris Hartmanis un Andris Caune (2001), Tālis Millers un Vladimirs Toporovs (2002), Rūsiņš Mārtiņš Freivalds un Indriķis Šterns (2003), Imants Lancmanis un Andris Padegs (2004), Elmārs Blūms un Edvīns Vedējs (2005), Rihards Kondratovičs un Trevors Fennels (2006), Viktors Hausmanis un Roberts Evarestovs (2007), Vitauts Tamužs un Ēriks Kupče (2008), Ivars Kalviņš un Kristaps Zariņš (2009), Mārcis Auziņš un Kurts Švarcs (2010), Ēvalds Mugurēvičs un Rihards Villems (2011), Pauls Pumpēns un Andrievs Ezergailis (2012), Andris Ambainis un Alvis Brāzma (2013).
Borisa un Ināras Teterevu fonds
Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi 2010. gadā nodibināja fondu ar nolūku atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas. Jo īpaši Teterevu ģimene atbalsta kultūru, izglītību, uzlabojumus publiskajā pilsētvidē, sniedz atbalstu kopienu attīstības organizācijām pilsētās un lauku apvidos, dzīvnieku aizsardzībai un palīdz maznodrošinātu un trūcīgu personu grupām. Fonds ir starptautisks un atbalsta labdarības projektus arī ārpus Latvijas. 2013. gadā Fonds atbalstījis 170 labdarības iniciatīvu visā Latvijā, aptverot vismaz 150 000 iedzīvotāju.
Dr. Regīna Žuka
Akadēmiķis Jānis Stradiņš, Dr. Regīna Žuka, LZA prezidents Ojārs Spārītis, LZA ģenerālsekretārs Valdis Kampars
Dr. Viktors Ivbulis
Dr. Leons Taivāns, Dr. Viktors Ivbulis, LZA prezidents Ojārs Spārītis, LZA ģenerālsekretārs Valdis Kampars
Jāņa Brenča fotogrāfijas
Plašāka informācija:
Ilze Stengrevica sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Zinātņu akadēmija 67223567,
www.lza.lv