LZA akadēmiķis
Arnis Treimanis
1940–2014

Ziemassvētku priekšvakarā, 2014.gada 18.decembrī no mums šķīrās Arnis Treimanis, habilitētais inženierzinātņu doktors, ķīmijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, Karaliskās Zviedru inženierzinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, LLU profesors, LV Koksnes ķīmijas institūta Celulozes laboratorijas vadītājs, daudzpusīgs, kolēģu cienīts. Zinātnieks.

Dzimis kurzemnieku ģimenē 1940.gada 19. februārī Rīgā, bet turpmākā dzīve saistās ar Jūrmalu, kur arī absolvēta tagadējā Pumpuru vidusskola. Zināšanu alkas 1957. gadā Arni Treimani aizveda uz LVU Ķīmijas fakultāti, kur pavadītos gadus un grupas biedrus viņš vienmēr atcerējās ar lielu patiku. Studijas tika pabeigtas darbību atsākušajā Rīgas Politehniskajā institūtā.

Arnis Treimanis vienmēr kā veiksmīgu nejaušību minējis 1960.gada 18. februāri, nokļūšanu toreizējā Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtā, kas pēc reorganizācijas par Koksnes ķīmijas institūtu arī kļuva par vienīgo darba vietu mūža garumā. Lielu iespaidu uz turpmāko zinātnisko dzīvi atstājis institūta dibinātājs prof. Arvīds Kalniņš.

Arņa Treimaņa mūžs veltīts papīru veidojošo šķiedru pētījumiem. Ja, uzsākot darba gaitas, pētījumi bija saistīti ar tehnoloģiskiem procesiem, tad vēlāk tie papildinājās ar padziļinātiem pētījumiem par celulozi , tās veidošanos un submikroskopisko uzbūvi. Viņa vadībā izstrādātajai šķiedru atslāņošanas metodei nav analoga vēl šobrīd. Arņa Treimaņa zinātniskā darbība rezultējusies vairāk kā 500 publicētos darbos, septiņos izgudrojumos un divos patentos. Latvijā esošās celulozes un papīra rūpnīcas bieži vērsās pie A.Treimaņa pēc padoma. Plašo zināšanu dēļ Arni Treimani ātri pieņēma starptautiskā zinātnieku vide, uzaicinot žurnālu redkolēģijās un konferenču zinātniskajās komisijās. To apliecina arī vēlākais Karaliskās Zviedru inženierzinātņu akadēmijas locekļa statuss.

Daudz pūļu un laika tika veltīts profesūras darbam LLU, kā arī RTU, mācību materiālu izstrādei un promociju darbam padomēs.

Nesaraujot saikni ar institūtu, neilgu laiku veikts arī ierēdņa darbs Valsts Meža dienestā un Zemkopības ministrijā, piedaloties nozares politikas dokumentu izstrādē.

Nevar nepieminēt arī Arņa Treimaņa lomu, mēģinot Latvijā piesaistīt lielo investīciju projektu – celulozes rūpnīcu. Dažādu iemeslu dēļ tas neizdevās.

Arņa Treimaņa devums meža nozares zinātnē nepalika nepamanīts. Par to liecina daudzie atzinības raksti un arī augstākās kokrūpniecības nozares balvas par mūža ieguldījumu “Zelta Čiekurs” saņemšana 2013.gadā.

Ar patiesām skumjām kolēģi Arni Treimani atcerēsies gan jaunie kolēģi laboratorijā, kas turpina iesāktos darbus, gan institūta kolēģi, draugi, kas Arni pazina kā jauku, iejūtīgu cilvēku.

Akadēmiķis Bruno Andersons