2015. gadu Pasaules fiziķu biedrību apvienība nosaukusi par Gaismas gadu (International Year of Light) . UNESCO annālēs tas ierakstīts kā Raiņa un Aspazijas gads sakarā ar mūsu dižā dzejnieka 150 gadu jubileju. Latvijas Zinātņu akadēmija ar Senāta lēmumu savukārt 2015. gadu pasludinājusi par "ACADEMIA -200" gadu, atzīmējot savas tālās priekšteces - Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibināšanu pirms 200 gadiem, 1815. gada 23. novembrī. 1815 ir pirmais gadskaitlis, kas izšūts Latvijas Zinātņu akadēmijas karogā, aizsākot gadskaitļu virkni, kur katrs gads iezīmē kādu noteiktu posmu Akadēmijas tapšanā par tādu, kāda tā ir šobrīd. Visi šie notikumi ir savstarpēji saistīti, lai 2015. gadu varētu nodēvēt par Gaismas gadu ne tikai fizikālās gaismas, bet arī gara gaismas izpratnē.

Sāksim ar vissenākajiem laikiem. Tikko bija beidzies karš ar Napoleonu. Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas - Pētera akadēmijas (Academia Petrina), kas pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai (1795) bija pārtapusi par Jelgavas cildeno ģimnāziju (Gymnasium illustre), profesori pēc tam, kad jaunas universitātes dibināšanas svaru kausi bija nosliekušies par labu Tērbatai, tomēr negribēja palikt ārpus zinātniskās sabiedrības. Un tā 1815. gadā Jelgavā strādājošie dabaspētnieki apvienojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā (Kürlandische Gesellschaft fur Literatur und Künst), ko varētu uzskatīt par pirmo mēģinājumu izveidot Baltijā reģionālu zinātņu akadēmiju. 23. novembrī astoņi augstāki Kurzemes ierēdņi, muižnieki un Jelgavas cildenās ģimnāzijas profesori sanāca dibināšanas sapulcē, pieņēma dibināšanas paziņojumu un izstrādāja statūtus, kurus nosūtīja apstiprināšanai Baltijas ģenerālgubernatoram marķīzam Filipam Pauluči. Pēc statūtu apstiprināšanas dibinātāji 1817. gada 7. aprīlī pievēlēja vēl 127 locekļus no trim Baltijas guberņām, citām Krievijas impērijas pilsētām un ārvalstīm. Tā paša gada 6. jūnijā notika biedrības pirmā konstruēšanās sapulce, kurā tika ievēlēts biedrības pastāvīgais sekretārs, resp. vadītājs - Jelgavas ģimnāzijas matemātikas profesors Georgs Magnuss Paukers un formulēti tās galvenie uzdevumi - novada vēstures izzināšana un literārā darbība, zinātniskā pētniecība un zinātnes sasniegumu popularizēšana. Kā trešais mērķis minēts "izglītot tautu".

Uz pirmo biedrības sēdi bija ieradusies tās goda biedre, Kurzemes pēdējā hercoga Pētera atraitne Doroteja, kura ziedoja biedrībai 1000 sudraba rubļu. Arī daudzu citu biedru vārdi bija zinātnes un sabiedriskās aprindās gana pazīstami: embrioloģijas pamatlicējs Karls Bērs, izcilais astronoms Vilhelms Strūve, Tērbatas universitātes profesori, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi, pasaules apceļotājs Johans (Ivans) Krūzenšterns, arī Baltijas sabiedriskie darbinieki Garlībs Merķelis, Johans Kristofs Broce u.c. Taču visizcilākais no viņiem, bez šaubām, bija Teodors Grothuss (1785 - 1822), kurš vistiešākā veidā ir saistīts ar Gaismas gadu abās tā nozīmēs un vienīgais no aplūkojamā laikmeta Baltijas zinātniekiem paturējis paliekošu vietu pasaules zinātnē kā pirmā elektrolīzes izskaidrojuma autors (20 gadu vecumā!), fotoķīmijas pamatlicējs un daudzu oriģinālu teorētisku un eksperimentālu atklājumu veicējs.

Ieguvis izglītību Leipcigā. Parīzē, Neapole un Romā, Teodors Grothuss atgriezās dzimtenē un dzīvoja savas mātes muižā Gedučos, netālu no Bauskas, tagadējā Lietuvā, kur aktīvi nodarbojās ar pētniecību un bija viens no Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības rosīgākajiem biedriem, vismaz 10 reizes ziņoja par saviem atklājumiem biedrības sēdēs. Literatūras un mākslas biedrības rakstu pirmo sējumu ievada plašs, 65 lappušu garš Grothusa traktāts par elektrības un gaismas ķīmisko darbību. Ar to Grothuss licis pamatus fotoķīmijas zinātnei. Tajā izvirzīti divi fotoķīmijas likumi, kas ir pirmskvantu laikmeta fotoķīmijas pamats. Taču, publicēti provinces žurnālā, šie likumi neguva laikabiedru ievērību, vēlāk no jauna tos atklāja citi zinātnieki, un Grothusa prioritāte tika atzīta vienīgi 20. gadsimtā.

Grothuss bija arī Turīnas Zinātņu akadēmijas un Bavārijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Parīzes Galvaniskās biedrības goda biedrs. Vājā veselība neļāva viņam ieņemt profesora vietu Tērbatas universitātē un piesaistīja pie nomaļajiem Gedučiem. Taču Grothuss nereti strādāja arī Jelgavā, vietējā farmaceita H.Bilera aptiekā. Sliktās informācijas dēļ Grothuss dažreiz atklāja jau atklāto, viņa pētnieciskās nodarbības tuviniekiem bija neizprotamas un vienaldzīgas. Un galu galā 37 gadu vecumā kādā garīgo spēku paguruma mirklī Teodors Grothuss labprātīgi šķīrās no dzīves Tīri zinātniskā ziņā viņa darbība bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības devuma augstākā virsotne. Savus materiālus, aparātus un rokrakstus Grothuss novēlēja testamentāri Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībai.

Protams, 1815. gadu nevar tiešā veidā uzskatīt par Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmsākumu. Tas drīzāk ir akadēmijas idejas pirmsākums, tādēļ šis gads ir iezīmēts mūsu karogā. 24.-25. novembrī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200. gadadienu iecerēts atzīmēt 27. Baltijas zinātņu vēstures konferencē "Learned societies, science academies, academic community in the Baltics", kas reizē būs veltīta Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas 25 gadiem.

Eiropas Savienības prezidentūras pusgada ietvaros Rīgā jūnijā notiks divas lielas starptautiskas konferences - Baltijas jūras pētniecības (Helcom) kongress (to organizē Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrija kopā ar Hidrobioloģijas institūtu) un Eiropas Nanoforums (ENF-2015), kuru uzņems Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Vēl viena liela starptautiska konference "International Conference "Drug Design"" 27. - 29. augustā būs veltīta izcilā zinātnes organizatora akadēmiķa Solomona Hillera simtgadei
(dz. 1915.gada 14.janvārī) un 50 gadiem, kopš Rīgā angļu un krievu valodā iznāk žurnāls "Heterociklisko savienojumu ķīmija". Šo konferenci organizē Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

10.-11. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Rīgas un Jūrmalas Domi un muzeju rīkos Raiņa 150. jubilejai veltītu Letonikas VI kongresu.

Tie ir tikai daži lielākie pasākumi no gadam paredzētā plašā klāsta, kura mērķis ir "ACADEMIA - 200" ietvaros celt Latvijas zinātnes efektivitāti un prestižu sabiedrībā, skaidrot zinātņu akadēmijas jēdzienu un šādu akadēmiju lomu pasaulē, apcerēt Latvijā pārstāvēto pētniecības virzienu starptautisko vērtējumu un arī vērtējumu nacionālajā līmenī, censties novērst pēdējos gados vērojamo Latvijas zinātnes lejupslīdi, kā arī piedalīties pētniecisko organizāciju transformācijā atbilstoši laikmeta vajadzībām, piedalīties atsevišķu zinātnieku personību un zinātnes tradīciju popularizēšanā starptautiskā un nacionālā līmenī, celt Latvijas zinātni pasaulē un pašu mājās. LZA šo augšāmcelšanās gadu organizē sadarbībā ar universitātēm, zinātniskajām institūcijām un biedrībām, muzejiem un bibliotēkām, pašvaldībām, emeritētajiem zinātniekiem, kontaktā ar Saeimu, valdību un ministrijām, gada pirmajā pusē izmantojot Latvijas kā ES prezidentējošās valsts iespējas.

Lai mums visiem šis patiešām ir Gaismas gads!

Jānis Stradiņš,
LZA Senāta priekšsēdētājs