2015. gadam veltītais “Dabas un vēstures” kalendāra sējumiņš, kā parasts, satur daudz informācijas par jubilāriem – gan personībām, gan notikumiem. Ar tiem katrs lasītājs var iepazīties pats, taču par ceļvedi var noderēt uz pēdējā vāka redzamais attēls – Jāņa Rapas dzimtās mājas “Ķipi”, tagad – Grāmatnieku muzejs. Kalendārā šim attēlam atbilst Vigitas Pumpures raksts “Nepaej garām!”
Visizcilākais mūsu grāmatizdevējs Jānis Rapa dzimis pirms 130 gadiem – 1885. gada 17. aprīlī Kalnamuižas, vēlāk Tērvetes pagasta “Ķipos”. Grāmatizdevēja Jāņa Brigadera un rakstnieces Annas Brigaderes brālēns, viņš savā izdevniecībā “Valters un Rapa” vairakkārt izdevis visu Brigaderes literāro mantojumu, visus tolaik uzrakstītos Zentas Mauriņas darbus, K. Barona “Latvju dainu” faksmilizdevumu, P. Šmita “Latviešu pasakas un teikas”, rakstu krājumu “Latvijas zeme, daba, tauta” , E. Virzas “Straumēnus”, latviešu rakstnieku kopotos rakstus un vēl, un vēl, un vēl. Kopumā no 1912. Līdz 1940. gadam izdevniecība laidusi klajā apmēram 3500 grāmatu 11 miljonu eksemplāros.
Nespēdams pārdzīvot Latvijas okupāciju un tai sekojošās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, Jānis Rapa 1941. gada 30. maijā atņem sev dzīvību, tādēļ viņa kapa vieta ir Meža kapos, nevis anonīmos Sibīrijas plašumos.
Taču, lai Jāni Rapu pieminētu, nav obligāti jādodas uz Meža kapiem. Katram grāmatu draugam daudz patīkamāks, turklāt ar visiem bērniem un mazbērniem, ir Jāņa Rapas dzimtajās mājās “Kipos” iekārtotā Grāmatnieku muzeja apmeklējums. Muzejs pirms vairāk nekā 25 gadiem tapis no lūžņos un dadžos ieauguša grausta ar Dobeles grāmatu draugu biedrības vadītājas Aijas Štosas vulkānisko enerģiju. Ar Latvijas cilvēku dāvinājumu palīdzību savākta ļoti liela grāmatu kolekcija, pamatā – J. Rapas izdotās grāmatas. Grāmatu klētiņā var apmainīt savu grāmatu pret citu, lasīt uz vietas, ņemt līdzi.
Muzeja sezona sākas Jāņa Rapas dzimšanas dienā 17. aprīlī ar lielo talku un manteļskurstenī vārīto cirvjakāta zupu. Maijā muzejā lustējas bērni – Burvju un raganu samits, Princešu balle, literatūrā un folklorā populāriem dzīvniekiem veltīti pasākumi. Jūnijā – Jāņu ielīgošana, piedaloties folkloras kopām. Jūlijā sarīkojumu cikls “Tomēr tik tuvu”, kur katru gadu tiek izraudzīta kāda Eiropas tauta. Augustā – Veco grāmatu svētki. Septembrī – dzejas dienas. Ja nemīlat burzmu un vēlaties ar muzeju iepazīties mierā un klusumā, tad raksta autore drošina, ka muzeju var apmeklēt cauru gadu, tam nav brīvdienu un darba laika, jo tā vadītāja “Aija dzīvo starp grāmatām, kokiem un cilvēkiem, kas mīl literatūru”.
Z.K.