Jānis Vīksne

18.09.1936. – 13.02.2015.

Agrā 2015.gada 13.februāra rītā mūžībā aizgājis bioloģijas doktors, profesors, LZA īstenais loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Jānis Vīksne – ilggadējs Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, ornitoloģisko pētījumu iedvesmotājs, vadītājs un izpildītājs. Viņa ieguldījums dabas pētījumos nav pārvērtējams – gan teorētiskajā, gan praktiskajā jomā viņa nopelni ir atzīti gan Latvijā, gan visas pasaules mērogā.

Jānis Vīksne dzimis 1936.g. 18. septembrī Rīgā. Pirmos dzīves gadus viņš burtiski bija Rīgas Zooloģiskā dārza iemītnieks – viņa ģimene (tēvs bija Zoodārza direktors) dzīvoja tā teritorijā. Acīmredzot tāpēc likumsakarīga bija viņa interese par dzīvniekiem, ko neapšaubāmi pastiprināja darbošanās kopā ar tikai dažus gadus vecāko Hariju Mihelsonu, Zoodārza līgumdarbinieku un vēlāko Ornitoloģijas laboratorijas vadītāju. Tā nu mazais Jānītis jau no visagrākās bērnības tika “samaitāts” ar putnošanu... Gan skolas laikā (1955. g. absolvēja Rīgas 2.vidusskolu), gan studiju gados (1960. g. beidza Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultāti) viss brīvais laiks tika veltīts putniem – galvenokārt dažādiem ūdensputniem, krustām šķērsām izbraukājot Babīti, Kaņieri un citus ūdeņus, bet visvairāk – Engures ezeru, kurā pavadītas 64 vasaras. Viņa pirmā un vienīgā darbavieta ir ZA (vēlāk LU) Bioloģijas institūts – sākot ar ekspedīcijas palīgstrādnieka amatu Ornitoloģijas laboratorijā 1953.–1959.g., turpinot kā jaunākais (1960.–1972.g.) un vecākais (1972.–1981.g.) zinātniskais līdzstrādnieks, kopš 1981.g. – laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks. Igaunijas ZA Bioloģijas zinātņu padomē 1968.g. aizstāvēta bioloģijas zinātņu kandidāta disertācija “Baltijas jūras austrumu piekrastes zemju lielo ķīru (Larus ridibundus L.) populāciju teritoriālās saistības un demogrāfija”, kas 1992.g. pielīdzināta LR bioloģijas doktora grādam. No 1993.g. Jānis Vīksne ir profesors, kopš 2005.g. – LZA īstenais loceklis. Novērtējot profesora nopelnus Latvijas (un ne tikai Latvijas) dabas izpētē un aizsardzībā, saņemti dažādi goda nosaukumi un apbalvojumi: 1998.g. – Igaunijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedrs, 2008.g. – Latvijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedrs, 2004.g. – ITERA Latvija un IZM balva par ieguldījumu putnu pētniecībā, 2005.g. – “Rīgas balva – 2005”, 2013.g. – Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķ.), 2014.g. – Valsts emeritētais zinātnieks.

Jānis Vīksne ir stāvējis pie profesionālās ornitoloģijas pašiem pirmsākumiem Latvijā kopš 1950.gadiem, un līdz ar viņa aiziešanu beidzas vesels laikmets, ko raksturo īpašs kopīgu ornitoloģisko pētījumu komandas gars un ko lielā mērā uzturēja tieši Jānis. Viņa galvenās pētījumu jomas bija putnu populāciju ekoloģija, migrācijas un migrāciju orientācija – g.k. gredzenoto putnu atradumu apstrādes, migrācijas vizuālā uzskaite, hominga eksperimenti ar kaijveidīgajiem, Latvijas un Baltijas jūras austrumu piekrastes zemju avifaunas apzināšana, dažādu sugu dzīves vietu ietilpības palielināšanas problēmas, putnu un to dzīvesvietu aizsardzība, ūdensputnu medību saimniecības problēmas. Ražens ir Jāņa Vīksnes publikāciju saraksts – vairāk par 400 nosaukumu; apmēram puse no tām ir zinātniskie darbi, t.sk. monogrāfijas un mācību līdzekļi, pārējās – populārzinātniskie raksti un publicistika. Viņš ir bijis vadītājs neskaitāmiem zinātniskiem projektiem un līgumdarbiem ar praktisku ievirzi, to starpā ap 10 starptautiskiem projektiem.

Kaut viņš bijis oficiālais vadītājs vien četriem disertantiem, praktiski visi mūsdienu Latvijas profesionālie ornitologi var saukt viņu par savu Skolotāju – ja ne attiecībā uz tiešo disertācijas tematu, tad noteikti attieksmē pret darbu un atbildību pret zinātnisko patiesību. Viņa lekcijas Bioloģijas fakultātes studentiem vienmēr bija ne tikai vērtīgas, bet arī aizraujošas. Viņš bija visaugstākās raudzes profesionālis, pētnieks pēc rakstura un dabas dotajām spējām, ar nerimtīgu interesi par apkārt notiekošo. Ar savu entuziasmu viņš spēja aizraut un ieinteresēt praktiski jebkuru, arī citas profesijas cilvēku, līdz ar to iemantojot vispārēju cieņu un simpātijas. Savu darbu Jānis gandrīz vienmēr ir uzskatījis par pašu svarīgāko dzīvē. Līdz pat pēdējām mūža dienām viņš vienkārši neprata dīki vaļoties, vienmēr, kā viņš pats to sauca, bija “jāgrauž papīri”.

Profesors ir darbojies dažādās zinātniskās organizācijās, ekspertu komisijās, padomēs un fondos gan Latvijā (Latvijas Ornitoloģijas biedrība – prezidents kopš tās dibināšanas 1985.g. līdz 2008.g., Latvijas Dabas Fonds (viceprezidents 1990. – 2000 g.), LZP ekspertu komisiju loceklis (1991.– 2014. g.), Bioloģijas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs (kopš 1998.g.), Latvijas Sarkanās grāmatas padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda (pie Zemkopības ministrijas) padomes loceklis (2004.– 2007. g.), MSAF Konsultatīvās padomes loceklis (2008.–2012.g.), gan starptautiskā mērogā (Starptautiskās Ornitoloģiskās Komitejas (International Ornithological Committee) loceklis – ievēlēts 1994.g. Vīnē (Austrija), Igaunijas dabas pētnieku biedrības, Menzbira ornitoloģijas biedrības (agrāk – Vissavienības Ornitoloģijas biedrība), Colonial Waterbird Society – (ASV); tagad – Waterbird Society loceklis, Wetlands International (agrāk – International Waterfowl and Wetlands Research Bureau, IWRB) – Latvijas Republikas delegāts kopš 1991.g., Baltijas putnu migrāciju pētniecības komisijas (pie Igaunijas Zinātņu akadēmijas) priekšsēdētāja vietnieks no 1978.g. līdz komisijas darbības izbeigšanai 1995.g., Wetlands International Zosu pētniecības grupas nacionālais koordinators 1990.–1993.g., Ziemeļeirāzijas Ornitoloģiskā komitejas loceklis (kopš 2001.g.). Un tie ir tikai galvenie sabiedriskie pienākumi, ko viņš bija uzņēmies pēdējo 25 gadu laikā. Viens no viņa galvenajiem lolojumiem ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība (viena no lielākajām un ietekmīgākajām nevalstiskajām dabas aizsardzības organizācijām Latvijā), kuras dibināšanā viņam bija izšķiroša loma.

Kopš vectēva ietekmē nostājies uz medību takas, Jānis Vīksne visu mūžu bija kaislīgs mednieks. Taču šajā hobijā viņš nebija tikai ņēmējs, bet daudz laika un enerģijas veltīja mednieku izglītošanai un medību saimniecības attīstības veicināšanai.

Jānim Vīksnem ir draugi visās pasaules malās; tie, tāpat kā mēs, ir satriekti par viņa pārāk ātro aiziešanu. Galvenie vārdi, kā šobrīd viņu raksturo daudzi jo daudzi kolēģi no visas pasaules, ir – brīnišķīgs cilvēks un izcils ornitologs. Tam pilnībā pievienojamies arī mēs, vēl pievienojot tādas svarīgas īpašības kā izcila humora izjūta, izpalīdzība, draudzīgums, priecāšanās par citu cilvēku panākumiem.

Dr.biol. Māra Janaus, LU Bioloģijas institūta
Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece