LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde

2015.gada 6. februārī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija paredzēti četri jautājumi:

• LZA akadēmiķes Daces Markus un LZA ārzemju locekles Dzintras Bondas grāmatas “Ievads fonoloģijā” atvēršana;

• LZA korespondētājlocekles Innas Šteinbukas ziņojums “Desmit Eiropas Komisijas prioritātes un Latvijas izaicinājumi”;

• Ziņojums par HSZN darbu 2014. gadā un 2015. gada darba plānu;

• Dažādi (t.sk. jaunāko izdoto grāmatu izstāde).

Akadēmiķe Raita Karnīte sēdes sākumā informē, ka sēdē nevarēs piedalīties LZA korespondētājlocekle I. Šteinbuka,  kuras ziņojums bija paredzēts sēdes otrajā jautājumā.

Ar klusuma brīdi klātesošie sēdes dalībnieki pieminēja 2014. gadā zaudētos HSZN locekļus un HSZN darbībā iesaistītās personas.

Klātesošie uzklausīja LZA īsteno locekli D. Markus, kura stāstīja par pagājušā 2014. gada devumu, kopā ar LZA ārzemju locekli Dz. Bondu izdoto grāmatu “Ievads fonoloģijā”.

D. Markus uzsvēra, ka fonoloģija ir ārkārtīgi teorētiska zinātne. 1999. gadā, studējot Ohaio Universitātē, D. Markus iepazinās ar ASV dzīvojošo latvieti Dz.Bondu, ar ko izveidojās zinātniskā sadarbība daudzu gadu garumā. D. Markus uzvēra, ka ir divi vārdi– fonētika un fonoloģija. Fonētika ir mācība un zinātne, kas pēta valodas skaņas, bet fonoloģija pēta valodas skaņu funkcijas. Ir arī tāda nozare kā morfofonoloģija. Fonoloģija kā patstāvīga zinātnes nozare izveidojās 20.gs. 30.gados, bet Latvijā tā vēl nebija tajā laikā attīstīta. Ne katra valodas skaņa ir fonēma, fonēma ir tā, kas spēj mainīt sastāvdaļas, vārda nozīmi. Piemēram vārdam “punkts” Latvijā un Latgalē ir citāda izruna, jo atšķiras skaņas “u” izruna. Fonoloģijā līdz šim nevienas teorētiskas grāmatas nebija. Grāmata “Ievads fonoloģijā” nav par latviešu valodu fonoloģiskā aspektā, tā ir par fonoloģijas valodas piemēriem, jo studentiem trūkst literatūras, it īpaši doktorantiem. Autores cer, ka šī grāmata būs ceļvedis fonoloģijas labirintos.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte ziņoja par 2014.gadā paveikto. HSZN stingri sekoja savā stratēģijā pieņemtajiem uzdevumiem: organizēt pasākumus zinātnes popularizēšanai; stiprināt LZA un Latvijas zinātnieku identitāti; veicināt sadarbību ar Latvijas jaunajiem zinātniekiem; veidot publikāciju reģistru; godināt gada labākos sasniegumus; uzlabot interneta vidi; sadarboties ar LZA Vēstīm, rūpēties par A sadaļas starptautisko atpazīstamību; sadarboties ar valsts institūcijām; organizēt sadarbību starptautiskā līmenī.

2014.gada beigās HSZN ieguva iespēju piedalīties divās valsts pētījumu programmās– “Letonika” (valsts prioritāro pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” turpinājums) (vadītājs akadēmiķis, Dr.habil.art. Ojārs Spārītis) un “Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC–LV)” (vadītāja akadēmiķe, Dr.habil.oec. Baiba Rivža).

Sēdes turpinājumā klātesošie tika iepazīstināti ar vēlēšanu rezultātiem. 2014.gada LZA vēlēšanās izdevās papildināt nozares, kurās līdz šim bija maz locekļu. Par LZA īsteno locekli ievēlēja Dr.hist. Gunti Zemīti, stiprinot vēstures un arheoloģijas nozares sastāvu. Etnoloģijas nozarē akadēmiķa Saulveža Cimermaņa radošo sniegumu papildinās rudens vēlēšanās ievēlētā LZA korespondētājlocekle Dr.hist. Gunita Zariņa un ārzemju locekle, Somijā dzīvojošā latviete, Dr.hist. Renāte Blumberga. Pēc Dr.philol. Sanda Laimes ievēlēšanas par LZA korespondētājlocekli folkloristikas nodaļu tagad veido trīs akadēmijas locekļi. Nodaļa ieguva jaunu ārzemju locekli– čehu Pāvelu Štollu, daudzpusīgu zinātnieku un Prāgas Kārļa universitātes profesoru, kurš gadiem ilgi rūpējies par to, lai Čehijā pazītu latviešu valodu un kultūru. Par LZA goda locekļiem tika ievēlēti mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, komponists Artūrs Maskats, kultūras darbiniece Karina Pētersone un literāts, dzejnieks, prozaists un tulkotājs Jānis Rokpelnis.

10. jūnija sēdē LZA Senāts apstiprināja HSZN 29. maija lēmumu LZA goda doktora grādus vēsturē piešķirt Tbilisi Valsts universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Gruzijas vēstures institūta profesoram Dr. hist. Nikolajam Javahišvili (Džavahišvili) un vēsturniekam Visvaldim Lācim.

2014. gadā HSZN darbojās arī ar akadēmiskajiem lasījumiem, kas notika Daugavpils Universitātē, kā arī Vidzemes Augstskolā un Valmieras izglītības iestādēs, ar kurām tiek veidota aktīva sadarbība. 2015.gadā ar akadēmiskajiem lasījumiem ir plānots uzrunāt arī Ventspils un Liepājas augstskolas, kā arī veicināt uz nākotni vērstu sadarbību.

Sēdes laikā tika izteikta pateicība māksliniekiem par veiksmīgo sadarbību, dalību ar savām izstādēm LZA telpās un nesavtīgumu.

LZA HSZN locekļi 2014.gadā bija saņēmuši arī ievērojamus apbalvojumus:

• Par IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku kļuva Dr.habil.hist. S.Cimermanis;

• LZA korespondētājlocekle A. Cimdiņa saņēma Rīgas balvu;

• Ar Kultūras ministrijas atzinības rakstu tika izteikta pateicība folkloristei M.Vīksnai;

• LZA goda loceklis V. Rūmnieks saņēma Liepājas Domes un Latvijas Rakstnieku savienības iedibināto Egona Līva balvu “Krasta ļaudis”.

2014.gadā nodaļas locekļi saņēma piecas LZA vārdbalvas:

• Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē tika piešķirta Daugavpils Universitātes profesoram, LZA korespondētājloceklim Dr.habil.philol. Fjodoram Fjodorovam par devumu salīdzināmās un cittautu literatūras izpētē;

• Kārļa Baloža balvu tautsaimniecībā saņēma LZA goda loceklis Dr.habil.oec. Pēteris Guļāns par nozīmīgu devumu Latvijas ekonomiskās politikas izpētē;

• Arveda Švābes balvu vēstures zinātnē LZA Senāts piešķīra LZA īstenajam loceklim Dr.habil.hist. Ēvaldam Mugurēvičam;

• Teodora Celma balvu filozofijā saņēma Dr.phil. Uldis Vēgners (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) par Teodora Celma filozofiskā mantojuma pētniecību;

• Kārļa Mīlenbaha balvu latviešu valodniecībā godam nopelnījusi LZA korespondētājlocekle Dr.habil.philol. Ina Druviete;

• LZA goda loceklis Dr.habil.oec. Pēteris Guļāns saņēma LZA prezidenta pateicības rakstu par ilggadīgu un nemaldīgu Latvijas ekonomikas attīstības analīzi;

• LZA pagodinājumus saņēma arī vairāki Liepājas Universitātes zinātnieki, kas darbojas HSZ jomā.

2014.gadā tika un 2015.gadā tiks turpināta sadarbības veidošana ar jaunajiem zinātniekiem. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) tiek informēta par aktuālajiem pasākumiem HSZN. Vasarā LZA vadība piedalījās LJZA rīkotajā vasaras konferencē Lēdurgā, kurā tika veidotas plašas diskusijas par jauno zinātnieku iespējām Latvijā. Tomēr jauno zinātnieku balvām 2014.gadā (Zentas Mauriņas balva jaunajiem zinātniekiem literatūrzinātnē vai filozofijā 2015. gadā un jauno zinātnieku balva), konkursam tika izvirzīts tikai viens pretendents, kurš tika noraidīts, jo iesniegtais pieteikums nebija atbilstošs konkursa nolikumam. Līdz ar to jauno zinātnieku balva netika piešķirta, kas liecina, ka sadarbība ar jaunajiem zinātniekiem ir nepietiekoša.

Sēdes nobeigumā LZA īstenais loceklis V. Hausmanis uzsvēra, ka LZA zinātnieku devums ir lielāks, nekā atspoguļojas iepriekš rādītajā.

Sēdes beigās tika risinātas plašas diskusijas par iepriekšminēto jautājumu aktualitāti un izteikti dažādi ieteikumi HSZN darbības uzlabošanai.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p. i. L. Griņeviča

---

 

LZA ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā

13. februārī Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas pilnsapulcē pārskatu par nodaļas un tās locekļu darbību 2014. gadā un plānotajiem pasākumiem 2015. gadā sniedza nodaļas priekšsēdētājs akad. Raimonds Valters.

Sēdes dalībnieki noklausījās arī LZA korespondētājlocekles, RSU profesores Māras Pilmanes priekšlasījumu “Vislielākā laime ir piedzimt veselam.”

Referāta anotācija:

Latvijas cilvēku preimplantācijas (pirmsieligzdošanās) embriju un implantācijas (ieligzdošanās) embriju morfofunkcionālā kvalitāte

Kopš brīža, ka 1960. gadā Šetls pirmo reizi novēroja cilvēka ovocīta apaugļošanos, zinātniekus ir interesējušas ne tikai šīs norises smalkās detaļas, bet arī preimplantācijas embriju kvalitāte, kas aptver 4 pirmo dienu posmu pēc apaugļošanās un attiecas uz zigotas dalīšanos dažādās šūnu stadijās. Īpaši svarīga šī kvalitāte ir kopš 1978. gada, kad pasauli pirmo reizi ieraudzīja Luīza Brauna, pirmais “mēģenes” bērniņš, un cilvēcei radās iespēja palīdzēt kļūt par vecākiem virknei neauglības skartu cilvēku. Neauglība joprojām ir aktuāla problēma, kas skar galvenokārt attīstītās valstis un pēc dažādu autoru datiem aptver 29–31% populācijas, kas nozīmē to, ka katram trešajam ceturtajam pārim ir problēmas tikt pie bērniņa... Tomēr, neauglības gadījumā palīdzot ar IVF metodi (in vitro fertilizācija), jārēķinās, ka tikai 20–30% pāru tā veiksmīgi izdodas, jo lielākajā daļā gadījumu iegūtajiem preimplantācijas embrijiem kvalitāte ir nepietiekoša un tā visbiežāk saistīta ar augšanas aizturi un nepareizu kodolu skaitu. Unikālā LZP projektā, izanalizējot vairāk nekā 90 pēc IVF iegūtos, no augšanas aiztures cietušos embrijus, tika noteikti un analizēti augšanas faktori, metabolie enzīmi, gēni un programmētā šūnu nāve iespējamo augšanas retardācijas cēloņu noskaidrošanai.

Projekta rezultāti atklāja, ka dažāda laktātdehidrogenāzes (LD), bāziskā fibroblastu augšanas faktora (bFGF), bagātīga FGF pirmā receptora (FGF1R) ekspresija, limitēta heksokināzei (Hex) un transformējošajam augšanas faktoram alfa (TGF?) 3. un 4. dienā, iespējams, ir cilvēka postIVF embriju augšanas retardācijas iemesls. Tomēr pēkšņa LD, insulīna augšanas faktora (IGF) un tā receptora palielināšanās sākotnēji retardētos embrijos ir iespējamais augšanas atjaunošanās iemesls un pamato minēto faktoru lomu embriju augšanas regulācijā.

Padziļināti izpētot no donorovocītiem iegūtos implantācijai nederīgos embrijus, tika konstatēts fakts, ka, neskatoties uz augšanas aizturi, 3 dienas veci donorovocītu ieligzdeņi uzrāda augstu LD ekspresiju un Hex trūkumu, kas atbilst korektam metabolismam; izteikta ir arī augšanu stimulējošo faktoru kā IGF un IGF1R klātbūtne, kopumā liecinot, ka donorovocītu embriji tomēr ir kvalitatīvāki nekā tādi, kas iegūti no sākotnēji neauglīgām ārstētām sievietēm. Savukārt, paugstinātā Oct ¾ ekspresija preimplantācijas embrijos ar augšanas aizturi norāda joprojām augstu blastomēru pluripotenci. Visbeidzot, absolūti dominējošie no visiem faktoriem embrijos ar augšanas aizturi ir augšanas faktori bFGF un FGF1R.

Papildus augstākminētajam, relatīvi mazizzināts un neskaidrs ir jautājums par Latvijas legāli abortēto embriju kvalitāti, kurai pievērsāmies, vairāku projektu ietvaros pētot Rīgas Stradiņa universitātes anatomijas un antropoloģijas institūta muzejā esošo embriju kolekciju. Tādējādi konstatējām, ka citu starpā dominē šķeltnes, pie kam tādas formas, kas reālajā dzīvē nav konstatējamas, jo auglīši ar smagiem vaļējiem smadzeņu defektiem, kas radušies nepareizas sejas kroku saplūšanas rezultātā, vispār dzīvi nepiedzimst. Otra biežākā attīstības anomālija ir ūdensgalva. Tādejādi, no sirds iespējams pievienoties vecu vecajai mūsu tautas ļaužu parunai – “Laime ir piedzimt veselam”!

Māra Pilmane, Dr.habil.med.,
Rīgas Stradiņa universitātes profesore,
LZA korespondētājlocekle

---

 

LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsēde

2015.gada 16. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija kopsēde.

Sēdes sākumā ar ziņojumu “LV Koksnes ķīmijas institūts no bioekonomikas aspekta” uzstājās LZA īstenais loceklis Bruno Andersons.

ES 7. Ietvara programmas zinātnes un tehnoloģijas attīstībai Nacionālā kontaktpunkta pārstāve Dace Tirzīte iepazīstināja ar ERA – NET projektu “WoodWisdomNet – 2” un “WoodWisdomNet+” norises gaitu. “WoodWisdomNet – 2” (2009. – 2012.) ietvaros bija izsludināti divi projektu konkursi. Pirmajā konkursā iesniegti 38 pieteikumi, t.sk., 7 projekti ar Latvijas dalību. No iesniegtajiem projektiem finansēti 9, t.sk., 1 projekts ar Latvijas dalību: Development of advanced lignin–cellulose–composites with high impact properties for Logistics (LiLo); Latvijas dalībnieks – LVKĶI.

Otrajā konkursā iesniegts 81 pieteikums, t.sk., 14 ar Latvijas dalību. No iesniegtajiem projektiem finansēti 13 projekti, t.sk., 2 projekti ar Latvijas dalību:

• High–Value Products from Lignin Side Streams of Modern Biorefineries (ProLignin); Latvijas dalībnieks – LVKĶI;

• Pinosylvins as novel Bioactive Agents for Food Applications (PINOBIO); Latvijas dalībnieks – LVKĶI.

“WoodWisdomNet+” (2012. – 2016.) ietvaros izsludināts viens projektu konkurss, kurā iesniegti 80 pieteikumi, t.sk., 7 ar Latvijas dalību. Finansēti 23 projekti. Diemžēl nevienā no tiem nav iesaistīti Latvijas pārstāvji.

Ar ziņojumu par ERA–NET “WoodWisdom–Net” projekta “Pinosylvins as novel Bioactive Agents for Food Applications (PINOBIO)” ietvaros veikto pētījumu rezultātiem uzstājās doktorante Līga Lauberte no LVKĶI. Projekta mērķis: pinosilvīnu daudzuma noteikšana priežu koksnē, kas aug projekta valstu dalībnieku teritorijās; novērtēt to izmantošanas iespējas kā izejvielai rūpnieciskai pinosilvīnu ražošanai, izstrādāt to izdalīšanas nosacījumus un to izmantot kā prekursoru, antimikrobiālos un/vai antidiabētiskos savienojumos pārtikas rūpniecībā. Projekts ilga no 2011. gada decembra līdz 2014. gada novembrim. Kā sadarbības partneri tajā bija iesaistītas 5 zinātniskās institūcijas no 4 dažādām valstīm (Somijas, Spānijas, Slovēnijas, Latvijas).

LLU pētnieks Jānis Krūmiņš klātesošos iepazīstināja ar ERA – NET projekta SUMFOREST norises gaitu. Pētnieks informēja par piedalīšanos SUMFOREST vadības sapulcē Briselē (01.12.2014.) un 2014. gada decembrī veikto Latvijas zinātnisko institūciju anketēšanu (mērķis – noskaidrot organizāciju pašreizējās iestrādnes un apzināt to nākotnes redzējumu attiecībā uz pētījumiem nozarē). Šī gada maijā Varšavā notiks SUMFOREST darba grupas sanāksme, kurā lems par vairāku starpvalstu projektu uzsaukumiem daudzfunkcionālās mežsaimniecības jomā. Kā nozīmīgāko SUMFOREST Latvijas pārstāvju uzdevumu J.Krūmiņš uzsvēra aktīvas komunikācijas nodrošināšanu ar zinātniskajām institūcijām un atbildīgajām ministrijām, lai no Latvijas puses potenciālajiem projektiem 2016. gadā būtu paredzēts līdzfinansējums.

LLMZA prezidente, LZA LMZN priekšsēdētāja Baiba Rivža informēja par noslēgto sadarbības līgumu starp LLMZA un Baltkrievijas Nacionālo zinātņu akadēmiju. Vienošanās mērķis – iesaistīto pušu zinātniski tehniskā potenciāla uzlabošana lauksaimniecības un meža zinātnēs; abu pušu zinātnisko institūciju savstarpējo attiecību veicināšana un nostiprināšana; zinātniskās sadarbības veicināšana; kopīgu zinātnisko un tehnisko sasniegumu ieviešana. Sīkāka informācija pieejama LLMZA mājas lapā.

Turpinājumā klātesošie tika iepazīstināti ar LLMZA un LZA LMZN paveikto 2014. gadā, tika apspriesti 2015. gada pirmajā pusgadā paredzētie pasākumi. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ir 16. – 18. jūnijā plānotais Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības zinātnieku apvienības (NJF) 25. kongress, kura organizēšanā iesaistīta arī LLMZA.

Pie dažādiem jautājumiem LLMZA prezidente informēja par:

• aktualitātēm Zviedru Institūta tematiskās partnerības ICE ietvaros, t.sk., martā plānoto nacionālo semināru par jautājumiem, kas saistīti ar inovatīvas uzņēmējdarbības atbalstu kā mūsdienu izaicinājumu reģionālā kontekstā;

• aktualitātēm valsts pētījumu programmā EKOSOC – LV, t.sk., 17. februārī plānoto 5.2.3. projekta “Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā” (vadītāja – akadēmiķe B.Rivža) izpildītāju tikšanos.

LZA LMZN un LLMZA zinātniskā sekretāre K.Polačenko