LZA īst. loc. Bruno Andersons

Meža nozari Latvijā veido klāsteris: industrija (nozares uzņēmumi), valsts pārvalde (IZM, ZM, EM) un pētniecības institūcijas (LLU (Meža fakultāte un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA)), LVMI “Silava”, LV Koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI)), lai nodrošinātu šo Latvijai svarīgo resursu lietpratīgu izmantošanu ekonomiskam, ekoloģiskam un sociālam labumam.

Pētniecība ietver, no vienas puses, mežu audzēšanu (LVMI “Silava”, LLU), no otras – racionālu koksnes resursu izmantošanu (LVKĶI, MeKA). Nacionālais meža monitorings izvērtē meža koksnes resursus 5 gadu inventarizācijas ciklā, kurā regulāri tiek pārmērīti vairāk kā 300 000 koki. Šie mērījumi ļauj novērtēt resursu dinamiku, izsekojot meža platību un krājas izmaiņas, mežu vecuma struktūru pa atsevišķām koku sugām. Koksnes bilance (ikgadējais pieaugums) mežā uz 01.04.2014 ir ar 4,1 milj. m³ gadā pārpalikumu. Praksē tiek ieviesti mežzinātnes rezultāti, balstoties uz principu “Rets mežs jaunībā, biezs un ražīgs mežs vecumā”, rūpējoties par reproduktīvo materiālu un attīstot arī ātraudzīgās sugas (t.sk. hibrīdapsi).

Meža nozares eksports sastāda nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības daļu un arvien vairāk orientējas uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Salīdzinot ar 2000.gadu, pie tādiem pašiem ciršanas apjomiem, 2014.gadā sasniegta 3 x lielāka eksporta vērtība, bet zāģbaļķu eksports vairākus pēdējos gadus ir mazāks nekā to imports. Meža nozares uzņēmumos strādā ~ 40 000 darbinieku.

Jaunu augstākas pievienotās vērtības produktu radīšana no atjaunojamiem resursiem, t.sk. koksnes, ir viena no LVKĶI stratēģijas prioritātēm un arī neatņemama bioekonomikas sastāvdaļa. Uzdevumi ietver kompleksu biomasas izmantošanu, konkurējot ar fosilajiem produktiem un tos pakāpeniski aizvietojot, un jaunu ekonomiski (t.sk., enerģētiski) izdevīgu procesu izstrāde biomasas tiešai konversijai galaproduktā vai sadalīšanai komponentos ar tālāku pārstrādi vērtīgos produktos. Vidēja termiņa virzieni ir: koksnes materiāli energoefektīviem, ekoloģiskiem mājokļiem; produkti un ķīmiskie savienojumi ar augstu pievienoto vērtību, integrējot koksnes pārstrādes tehnoloģijas un racionāli izmantojot visus koksnes komponentus; koksnes un šķiedru resursu pieejamības paplašināšana, attīstot reciklēšanu; biomasas produktu dzīves cikla analīzes aprēķins, produktu vides deklarācijas sagatavošana nozares vajadzībām.

Lignocelulozei kā izejmateriāla izmatošanai fosilo izrakteņu aizstāšanai praktiski ir neierobežotas iespējas, un vienīgais ierobežojums pagaidām ir ražošanas izmaksas. Institucionāli svarīgākie LVKĶI uzdevumi pašlaik ir cilvēkresursu saglabāšana, zināšanu pārneses nepārtrauktības nodrošināšana, pētniecības infrastruktūras atjaunošana, modernizēšana un darbības nodrošināšana, atpazīstamības veicināšana. To realizēšanai nepieciešama stabila un prognozējama naudas plūsma.

Apzinoties nepieciešamību būtiski paplašināt LVKĶI konkurētspējīgu produktu piedāvājumu nozares uzņēmējiem, institūts kā būtiskāko ierobežojumu nosauc laboratoriju pētniecības rezultātu mērogošanas nodrošināšanu inovatīvu produktu iegūšanas tehnoloģiju atstrādāšanai pilotiekārtu līmenī. Šim nolūkam nepieciešama jauna tehnoloģisko iekārtu angāra celtniecība LVKĶI teritorijā, esošo telpu renovācija un pielāgošana iekārtu kompleksu izvietošanai, to uzturēšana un darbības nodrošināšana. Aprēķini liecina, ka sākotnēji būtu nepieciešami >5 milj. EUR. Latvijas Valsts finansējums LVKĶI sastāda ~25% no kopējā, ko galvenokārt veido bāzes finansējums un Valsts pētījumu programma. Pašlaik IZM ar minimālo finansējumu uztur zinātni tikai pie dzīvības, un, nepalielinot finansējuma apjomu, nav iespējams nodrošināt nacionālo industriālās politikas pamatnostādņu realizēšanu attiecībā uz preču ar augstāku pievienoto vērtību, t.sk. nišas produktu, izstrādi ražošanai. IZM pamatā būtu jāfinansē fundamentālie pētījumi, savukārt EM būtu jāfinansē lietišķie pētījumi ar komersantu līdzfinansējumu . Visos - likumdošanas un vadības (ministriju) līmeņos - būtu jāsaprot, ka jaunu pieeju/tehnoloģisko risinājumu pamatā ir dziļa izpratne par pētāmo objektu atbilstoši pasaules zināšanu līmenim un pētniecības tehniskajām iespējām, kas savukārt nav iedomājams bez sistemātiskiem fundamentāliem pētījumiem, kuriem finansējums tiek sistemātiski samazināts.