Nodaļa apvieno 115 locekļus, t.sk. 43 īstenos, 2 goda, 27 ārzemju locekļus un 43 korespondētājlocekļus, kā arī 24 goda doktorus.

2014. gadā organizētas 6 nodaļas sēdes (t.sk.1 kopsēde ar Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļu).

Sēdes

7. februārī nodaļas pilnsapulcē noklausījās nodaļas priekšsēdētāja akad. Raimonda Valtera pārskatu par nodaļas un tās locekļu darbību 2013. gadā un 2014. gadā plānotajiem pasākumiem.

Referātu "Kas traucē sasniegt ārstēšanas mērķus?" nolasīja kor.loc. Aivars Lejnieks.

Priekšlasījumā galvenā uzmanība tika veltīta situācijai sirds un asinsvadu slimību jomā.

14. martā notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas un Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas kopsēde no cikla "2013. gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē ", turpinot tradīciju nodaļas sēdēs noklausīties autoru paplašinātus pārskatus par pētījumu rezultātiem LZA nosaukto 10 nozīmīgāko zinātnes sasniegumu ietvaros.

Pēc akad. R. Valtera ievadvārdiem sēdes dalībnieki noklausījās četrus ziņojumus par tēmu "Oriģinālas struktūras organiskie stikli lietojumam fotonikas ierīcēs".

Prezentējamo darbu kopēju raksturojumu sniedza LZA kor. loc. Valdis Kokars. LZA kor. loc. Mārtiņš Rutkis sniedza detalizētu informāciju par molekulāro stiklu fizikālajām īpašībām un to iespējamo lietojumu fotonikas ierīcēs, Mg. Elmārs Zariņš - par luminoforo piranilidēn- un izoforona fragmentus saturošo molekulāro stiklu iegūšanu un īpašībām, Mg. Kaspars Traskovskis - par trifenilalkilaizvietotājus saturošiem D-π-A tipa molekulārajiem stikliem.

Sēdes turpinājumā Dr.phys. Edgars Kviesis-Kipge ziņojumā "Jauna optiskās diagnostikas un monitoringa metode un ierīce kompleksai ādas analīzei SkImager" iepazīstināja klausītājus ar LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā veikto izstrādi.

Radīta un klīniski pārbaudīta jauna ādas multispektrālā attēlošanas ierīce - SkImager, kas ir vienkārša un viegli lietojama ārstu ikdienas praksē kompleksai ādas veselības novērtēšanai, t.sk. ādas vēža agrīnai diagnostikai.

Secinājums pēc sēdes: ciešā fiziķu, ķīmiķu un mediķu sadarbība ir ļoti nozīmīga un auglīga. Veiktajiem pētījumiem ir daudzsološi rezultāti, un tie noteikti ir jāturpina.

25. aprīlī notika kārtējā nodaļas sēde no cikla "2013. gada nozīmīgie zinātnes sasniegumi Latvijas zinātnē".

Ziņojumus par tēmu "Jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte" sniedza AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, LZA kor. loc. Osvalds Pugovičs un akad. Maija Dambrova (LOSI). Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas zinātnieku kolektīvam, sadarbojoties ar vietējo farmaceitisko ražotāju (Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar AS "Grindeks"), ir izdevies pilnībā nodrošināt jauna kardioprotektīva savienojuma ķīmisko un preklīnisko izpēti. Iegūtais rezultātu kopums ļauj tuvākajā nākotnē uzsākt klīnisko pētījumu plānošanu. RSU A. Kirhenšteina Miktrobioloģijas un virusoloģijas institūta (RSU MVI) pētnieces Dr.med.Vaira Saulīte un Dr.med. Simona Doniņa sniedza informāciju par sasniegumu "Jauni dabiskus glikopeptīdus saturoši uztura bagātinātāju sastāvi un to klīniskie novērojumi" . RSU MVI Bioloģiski aktīvo savienojumu laboratorija kopš 2007. gada nodarbojas ar dabīgo imūnmodulatoru pētniecību, to izdalīšanas metodiku izstrādi, kā arī ar uztura bagātinātāju ražošanas tehnoloģiju izstrādi un eksperimentālo paraugu izgatavošanu. Jauno produktu sastāvdaļa - dabīgie glikopeptīdi no pienskābo baktēriju šūnu sieniņām - ir RSU MVI oriģināla izstrāde (ir iegūti 3 patenti). Jaunie uztura bagātinātāji - dabīgos glikopeptīdus saturoši imūnmodulatori - ir bioloģiski aktīvas vielas, kas būtiski stiprina organisma imūno sistēmu un atveseļo organismu pēc ilgstošas medikamentu, ķīmijterapijas un staru terapijas lietošanas.

10. oktobrī ĶBMZN sēdē vērtēja LZA īstenā locekļa kandidāta Aivara Lejnieka un korespondētājlocekļu kandidātu Dr.pharm. Edgara Liepiņa un Dr.med. Pētera Stradiņa zinātniskos ziņojumus.

LZA kor. loc., RSU profesors A. Lejnieks priekšlasījumā "Zinātniskā, akadēmiskā un klīniskā nepārtrauktība" sniedza pārskatu par savu zinātnisko, akadēmisko un klīnisko darbību.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks E. Liepiņš runāja par tēmu "Acilkarnitīni: no taukiem līdz jaunām zālēm sirdij", kā arī plašāk informēja par savu dalību institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas apjomīgajos un starptautiski nozīmīgajos pētījumos diabēta un kardiovaskulārās farmakoloģijas jomā. Paula Stradiņa KUS Sirds ķirurģijas centra nodaļas vadītājs, RSU asociētais profesors P. Stradiņš prezentēja ziņojumu "Jaunākie virzieni kardioķirurģijā Latvijā un teorētiskie pētījumi". Autora zinātnisko pētījumu virzieni: jaunas ārstēšanas metodes sirds ķirurģijā, biomateriāli un to lietojamība kardioķirurģijā, sirds ultrastruktūra un biomehānika. Zinātnieka vadībā uzsāktas modernas mazinvazīvas transkatetra sirds vārstuļu protezēšanas un hibrīdoperācijas.

Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem pretendentiem.

31. oktobrī nodaļas sēdē vērtēja četru LZA īsteno locekļu kandidātu (Aija Linē, Aleksandrs Rapoports, Edgars Sūna, Māris Turks) zinātniskos ziņojumus.

LZA kor. loc., LBMC Vēža biomarķieru laboratorijas vadītāja Dr.biol. A. Linē sniedza pārskatu " Vēža biomarķieru un pretvēža zāļu mērķu izpēte". Referāts bija veltīts laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam laboratorijā paveiktajam. Galvenais darba virziens ir organisma šķidrumos cirkulējošo biomarķieru identificēšana un raksturošana, kas paver iespēju izstrādāt analīzes agrīnai audzēju diagnostikai, kā arī noteikt potenciālo zāļu mērķu klātbūtni audzējā. Tas, ka analīzes var veikt regulāri visā slimības gaitā, ļauj monitorēt audzēja dinamiku, prognozēt recidīvu veidošanos un rezistences attīstību. Uzsākts darbs arī jaunā virzienā - vēža producēto eksosomu izpētē, kas varētu kalpot gan kā jauns avots vēža biomarķieru identificēšanai, gan kā potenciāli terapijas mērķi vai terapeitisko aģentu piegādes līdzekļi.

LZA kor. loc., LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta Šūnu bioloģijas laboratorijas vadītāja Dr.habil.biol. A. Rapoporta ziņojuma tēma bija "Anabioze, apturēta dzīvība ... un modernās biotehnoloģijas". Autors detalizēti pievērsās savas zinātniskās grupas starptautiski atzītajiem pētījumu rezultātiem mikroorganismu citoloģijā, fizioloģijā, bioķīmijā un biotehnoloģijā un iepazīstināja ar iespējām izmantot šos rezultātus praksē dažādos biotehnoloģiskos procesos rūpniecībā.

LZA kor. loc., LOSI laboratorijas vadītāja E. Sūnas referāts "Pētījumi organiskajā, medicīnas ķīmijā un materiālzinātnē" sniedza pārskatu par fundamentālajiem pētījumiem organiskajā ķīmijā un praktiskajiem pētījumiem medicīnas ķīmijā un materiālzinātnē. Atšķirīgo izpētes virzienu vienojošais elements ir organiskā sintēze. Metodoloģiskie pētījumi ir vērsti uz jaunu stereoselektīvo sintēzes metožu izstrādi, efektīvu organisko savienojumu funkcionalizēšanas metožu radīšanu un uz pārejas metālu katalizēto sintēzes metožu izveidošanu. Izstrādātās metodes tiek izmantotas jaunu zāļvielu attīstīšanā un dabasvielu totālajā sintēzē.

LZA kor. loc., RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors prof. M. Turks ziņojumā " Ogļhidrāti, heterocikli un sēra dioksīds" informēja par pētījumiem un iegūtajiem nozīmīgajiem rezultātiem ogļhidrātu ķīmijas un bioloģiski aktīvu heterociklu ķīmijas jomā, kā arī par netradicionāla šķīdinātāja - šķidra sēra dioksīda izmantošanu organiskajā sintēzē un organisko savienojumu gāzu hromatogrāfiskajā analīzē. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem pretendentiem.

LZA Rudens pilnsapulcē 27. novembrī par īstenajiem locekļiem ievēlēja A. Lejnieku, A. Linē, E. Sūnu un M. Turku, par korespondētājlocekļiem - E. Liepiņu un P. Stradiņu.

14. novembrī nodaļas sēdē tās dalībnieki noklausījās profesora Aivara Lejnieka priekšlasījumu "Kā labāk izprast kaulapriti un osteoporozi?" un LZA kor.loc., RSU profesores Ludmilas Vīksnas referātu "Par Ebola slimību".

A. Lejnieka lekcijā aplūkotie jautājumi: skeleta forma un funkcijas, kaula bioloģija, osteoporozes definīcija un diagnostika; osteoporoze kā sabiedrības nasta; D vitamīna nozīme; osteoporoze kā ārstējama slimība. Prof. L. Vīksnas referātā galvenā uzmanība tika veltīta Ebola slimības vēsturei, Ebola vīrusu paveidiem un to pārneses ceļiem, slimības galvenajiem simptomiem, ārstēšanas un profilakses perspektīvām, Ebola vīrusinfekcijas diagnostikai. Referente sniedza arī īsu informāciju par daudz plašāk izplatīto dzelteno drudzi, tā ierosinātājiem, patoģenēzi un diagnostiku.

Nodaļas locekļi aktīvi piedalījušies vairāku nozīmīgu pasākumu organizēšanā

3. oktobrī RTU MLĶF. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, LZA ĶBMZN un Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs organizēja profesoru Alfrēda Ieviņa (1897-1975) un Emīlijas Gudrinieces (1920-2004) piemiņas lasījumus.

10. martā Rīgas Latviešu biedrības namā notika profesoram Nikolajam Skujam veltītās grāmatas atvēršanas svētki.

28. novembrī RTU MLĶF organizēja semināru "Ķīmija kā prioritāte", kurā labākie Latvijas ķīmijas skolotāji saņēma sponsoru balvas. LZA prezidents Ojārs Spārītis pasniedza LZA fonda Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu E. Kauliņa Lielvārdes vidusskolas skolotājai Veltai Gobiņai.

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā

Akad. B. Andersons un kor.loc. V. Pīrāgs ir Valsts pētījumu programmu vadītāji. Latvijas Zinātnes padomē darbojas B. Andersons, T. Juhna, I. Kalviņš, J. Kloviņš, V. Pīrāgs. LZP zinātniskās ekspertīzes komisijā iekļauti I. Muižnieks, M. Murovska, A. Zicmanis, K. Tārs. LZP ekspertu komisijās ievēlēti G. Duburs, M. Dambrova, Z. Krišjāne, A. Linē, P. Trapencieris, K. Tārs, M. Turks, L. Vīksna. Nodaļas locekļi ir daudzu starptautisku un Latvijas zinātnisko projektu vadītāji un līdzdalībnieki, vada promocijas darbu izstrādi.

Diviem no LZA nosauktajiem 2014. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē autori vai līdzautori ir mūsu nodaļas locekļi - akad. Ivars Kalviņš, Dr.h.c. Aldonis Vēriņš.

Nodaļas locekļu citi nozīmīgi zinātniskie sasniegumi:

• Izstrādāti jaunu katalītiski procesi biomasas konversijai degvielās (akad. V. Kampars, Dr. chem. K. Māliņš u.c.; RTU Lietišķās ķīmijas institūts).

• Atklāta vairāku Latvijā radītu medicīnisku preparātu (ftorafūrs, cerebrokrasts, etaftorons u.c.) spēja mijiedarboties ar DNS (akad. N. Sjakste, akad. G. Duburs u.c.; Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte).

• Atklāti melanokortīnu otrā tipa receptora membrānas transporta un liganda atpazīšanas specifiskumu nosakošie elementi. Noskaidroti šī receptora aminoskābju sekvences reģioni, kas nosaka tā specifiskās īpašības (akad. J. Kloviņš, Dr. biol. D. Fridmans u.c.; Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Upsalas Universitātes Medicīnas fakultātes Neirozinātņu institūts).

• Pabeigti ilggadīgi (1999-2014) pētījumi par Latvijas floras sugu sastāvu un ģeogrāfisko izplatību, kas vainagojušies ar 12 monogrāfiskiem izdevumiem - Florām - par 33 augu dzimtām un 162 ģintīm. Latvijas vaskulāro augu flora. [1. - 12. laid.]. Atb. red. V. Šulcs. Rīga: LU Bioloģijas institūts.

• Starptautiski reģistrētas 7 jaunas brīvdabas rododendru šķirnes (akad. R. Kondratovičs, Latvijas Universitāte).

• Apsekojums par nodrošinājumu ar jodu dažādos Latvijas reģionos pusaudžu un grūtnieču populācijā (I. Konrāde /grupas vadītāja/; M. Dambrova, U. Gruntmanis, L. Neimane, Edg. Liepiņš, A. Lejnieks, V. Pīrāgs, D. Rezeberga, I. Strēle, V. Veisa).

Daudzi nodaļas locekļi ir starptautisku zinātnisko žurnālu redkolēģiju locekļi un eksperti.

Iznākušas vairākas grāmatas, kuru autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi, tai skaitā:

• Vēriņš, A. Latvietis un viņa peonijas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 479 lpp.

• Kļaviņš, M., Azizov, A., Zaļoksnis, J. Environment, pollution, development: the case of Uzbekistan. Riga: LU Academic Publisher, 2014, 304 pp.

• Huruk Stanisław, Barševskis, Arvīds. Charakterystyka biegaczowatych (Coleoptera, Carabidae) Gór Świętokrzyskich. Kielce, 2014, 217 pp.

• Retās slimības [Rare deseases]. Profesora A. Lejnieka redakcijā. Rīga: Medicīnas apgāds, 2014, 196 lpp.

• Dabaszinātnes un pedagoģija. Monogrāfija. (Autori: D. Cēdere, J. Gedrovics, A. Kļaviņa, J. Porozovs, G. Praulīte, J. Raipulis, V. Veliks). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 254 lpp.

• Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra (2008-2013). Kolektīvā monogrāfija. Zin. red. M. Jure. Rīga: RTU izdevn., 2014, 148 lpp.

Balvas un atzinības: akad. Arvīdam Barševskim - Triju Zvaigžņu ordenis; kor.loc. Sandrai Lejniecei - Atzinības krusts; ārz.loc. Regīnai Žukai - LZA Lielā medaļa; akad. Ivaram Kalviņam (kopā ar E.Ložu un K.Dikovsku) - LR Ministru kabineta Atzinības raksts; akad. Rutai Muceniecei - LR Veselības ministrijas Atzinības raksts; kor. loc. Mārcim Lejam - LR Veselības ministrijas Atzinības raksts; LZA goda doktoram Romanam Lācim - LZA Paula Stradiņa balva medicīnā; kor.loc. Guntai Spriņģei - LZA Heinricha Skujas balva bioloģijā; kor.loc. Edgaram Sūnam - LZA Gustava Vanaga balva ķīmijā; akad. Maijai Dambrovai - AS "Grindeks" un LZA balva "Zelta Pūce"; kor. loc. Tālim Juhnam - SIA "ITERA-Latvija", LZA un RTU Attīstības fonda balva; akad. Arnim Treimanim - meža nozares balva "Zelta Čiekurs"; akad. Ivaram Kalviņam - Cicerona balva; akad. Jānim Stradiņam - akadēmiķa Ivane Džavahišvili medaļa (Tbilisi Universitāte, Gruzija); akad. Viktoram Kalnbērzam - Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā; LZA goda doktoram Agnim Štiftam - LĀB gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā; kor.loc. Andrejam Ērglim - LĀB gada balva nominācijā "Gada cilvēks medicīnā'' un AS "Grindeks" D.H.Grindeļa balva; kor. loc. Mārai Pilmanei - RSU J. Prīmaņa balva.

Valsts emeritētā zinātnieka statuss 2014. gadā konkursa kārtībā piešķirts nodaļas locekļiem akadēmiķiem A. Jemeljanovam, J. Ērenpreisai, V. Klušai, R. Muceniecei, N. Vederņikovam, G. Veinbergam, J. Vīksnem un A. Zicmanim, korespondētājlocekļiem E. Birģelei, G. Eberhardam, M. Ruklišai, A. Skaģeram un P. Zālītim, LZA goda doktoram V. Strīķim.

Apjomīgs darbs veikts nodaļas ekspertu komisijās nozīmīgāko zinātnes sasniegumu vērtēšanā, dažādu balvu pretendentu iesniegto pieteikumu izskatīšanā, kā arī balvu pasniegšanas pasākumu organizēšanā.

Nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters
Zinātniskā sekretāre Baiba Ādamsone