Vēsturisks apskats

Baltijas intelektuālās sadarbības 14. konferencē, kas norisināsies Rīgā un Jelgavā šā gada 20. un 21. aprīlī,  varēsim atskatīties uz nozīmīgu gadskārtu - 80 gadiem, kopš 1935. gadā 29.-30. oktobrī Lietuvā, tās toreizējā pagaidu galvaspilsētā Kauņā notika pirmā Baltijas intelektuālās sadarbības konference, kuras galvenais organizators bija izcilais lietuviešu tiesībzinātnieks, Vītauta Dižā Kauņas universitātes rektors Mikols Rēmeris (Mykolas Römeris).

Baltijas valstu intelektuālās sadarbības kongresu rīkošana sākās pēc tam, kad 1934. gada 12. septembrī Igaunijas ārlietu ministrs Juliuss Seljamā, Lietuvas ārlietu ministrs Stasis Lozoraitis un Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Vilhelms Munters Ženēvā parakstīja triju valstu Saprašanās un sadarbības līgumu, kurš vairāku kopīgu komisiju skaitā paredzēja arī intelektuālās sadarbības komisiju. Baltijas valstu intelektuālās sadarbības kongresu rīkošanu īstenoja attiecīgo valstu intelektuālās sadarbības komitejas Tautu Savienības paspārnē. Komitejas vadīja universitāšu rektori. Pirmo vēl nelielo kongresu rīkoja 1935. gadā Kauņā Vītauta Dižā (Vytautas Magnus) universitātes rektors prof. M. Rēmeris, otrais kongress notika Tartu (1936), trešais - Helsinkos (1937), ceturtais - Rīgā (1938. gada 16.-20. jūnijā, vienlaikus ar "Baltijas nedēļu", ar vislielāko dalībnieku skaitu), piektais - Kauņā (1939), bet Baltijas intelektuālās sadarbības 6. konferencē 1940. gadā Tallinā bija iecerēts apspriest šādas tēmas - ilgtspējīgas ekonomikas attīstība II Pasaules kara apstākļos, kultūras apmaiņa, likumdošanas unifikācija nodarbinātības jautājumos; "Baltijas nedēļas" ietvaros bija paredzētas Baltijas farmaceitu, mežsaimniecības speciālistu, pašvaldību darbinieku un ugunsdzēsēju sanāksmes. Taču konferences otrajā dienā - 16. jūnijā - sanāksmes pārtrauca, jo Tallinā iesoļoja krievu karaspēks. Igauņi nolasīja rezolūciju un nodeva sadarbības biroja prezidēšanu Latvijai (publicistam un sabiedriskam darbiniekam Otto Nonācam).

Baltijas intelektuālās sadarbības konferencēs piedalījās universitāšu mācībspēki, zinātnieki, kultūras un sabiedriskie darbinieki, ministri, vēstnieki, politiķi. Tika aplūkotas visdažādākās, ar zinātni, izglītību, kultūru, politiku saistītas tēmas: zinātniskā sadarbība, augstskolu mācību grāmatas, zinātnieku un studentu sadarbība, saziņas valoda Baltijas valstīs (angļu vai franču?), literatūras un mūzikas apskati, kopīgu žurnālu izdošana, Baltijas institūts un tā darbība, zinātņu akadēmiju dibināšana katrā Baltijas valstī, žurnālā "Revue Baltique" izdošana (1940). Konferencēs referātus nolasīja un diskusijās uzstājās ievērojamas tālaika personības: M. Rēmers, J. Baltrušaitis, A. Pīps, L. Pūseps, L. Adamovičs, J. Auškāps, F. Balodis, E. Blese, A. Švābe u.c.

Nākamo, Baltijas intelektuālās sadarbības 7. kongresu Rīgā izdevās atjaunot tikai pēc 59 gadiem 1999. gada 17.-18. septembrī, pēc tam, kad toreizējais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents J. Stradiņš bija izpētījis pirmskara sadarbības konferenču norisi. Iniciatore bija LZA, kas kongresu rīkoja kopā ar Igaunijas un Lietuvas ZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmiju. Konferencē piedalījās jaunievēlētā Latvijas Valsts prezidente prof. V. Vīķe-Freiberga, toreizējais Baltijas Asamblejas prezidija priekšsēdētājs R. Ražuks, Zviedrijas vēstnieks prof. A. Adāls, Latvijas vēstniece UNESCO A. Ābola-Nagobads, vairāki citi ārvalstu vēstnieki un prominences (ieskaitot Maltas Republikas prezidentu M. Boniči). Šajā konferencē, kas notika pirms Baltijas valstu iestāšanās ES, apsprieda: Baltijas valstu sadarbības vēsturiskos un nākotnes aspektus, kā arī intelektuālo vērtību un zinātnes aizstāvību, sadarbojoties likumdevējiem, valdībām, plašsaziņas līdzekļiem un zinātniekiem.

Pēc Somijas Zinātņu un mākslu akadēmijas pievienošanās šīs konferences kļuvušas par visu pieminēto akadēmiju regulāru tikšanās un apspriežu forumu. Šajos forumos pasniedz arī triju Baltijas ZA kopīgo medaļu - arī šī tradīcija iedibināta 1999. gadā Baltijas intelektuālās sadarbības 7. konferencē Rīgā. Katra laureāta diplomā ierakstītais formulējums ir atšķirīgs, taču visus vieno ieguldījums sadarbības veicināšanā starp Baltijas reģiona zinātniekiem un kopīgu zinātnisku pētījumu izstrāde.

Katra no konferencēm ir bijusi veltīta noteiktai tematikai, piemēram, 11. konference Rīgā un Turaidā 2007. gadā - Baltijas valstu nacionālās attīstības stratēģijām. 2015. gadā Rīgā un Jelgavā norisinājās 14. konference, kas bija veltīta zinātņu akadēmiju lomai pētniecībā un inovācijās pagātnē un nākotnē. Lūgto referentu vidū bija Vācijas, Polijas, Norvēģijas un triju Baltijas valstu zinātnieki.