Uzbekijas mācības

Mēģinot apvienot divus vienā - respektīvi, pēc Uzbekijas Republikas valdības un Centrālās vēlēšanu komisijas ielūguma ierasties kā valsts prezidenta vēlēšanu norises politiskajam novērotājam un tajā pašā laikā parakstīt sadarbības memorandu ar Uzbekijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Šavkatu Salihova kungu, četrās darba dienās izdevās paveikt daudz. Jau iepriekšējās vizītes laikā 2014. gada decembrī, kad novērotāja statusā piedalījos parlamenta vēlēšanās, guvu pārliecību par Uzbekijas iedzīvotāju etnisko saliedētību un neparasti augsto atbildības sajūtu, piedaloties savas valsts politiskās un saimnieciskās nākotnes lemšanā.

To pašu attieksmi es vēroju arī šoreiz, redzot vairāku vēlēšanu iecirkņu darba nevainojamo organizāciju un vēlētāju apzinīgumu jau līdz pusdienlaikam nododot ap 70% balsu par jēgpilnu un attīstību garantējošu valsts pārvaldi. Šādi motivēti individuālie lēmumi arī noteica prezidenta vēlēšanu rezultātu, kas neradīja izbrīnu saņemot informāciju no balsu skaitīšanas komisijas, ka vairāk nekā 90% balsstiesīgo iedzīvotāju vēlas valsts turpmāko vadīšanu uzticēt līdzšinējam prezidentam Islamam Karimovam. Tas ir Latvijas situācijai neiedomājams rādītājs, kas liek aizdomāties par  Uzbekijas iedzīvotāju attieksmi pret savu valsti un cēloņiem, kas veicina sociālu apātiju un kritiski zemu dalību vēlēšanās, kā rezultāts ir nīkuļojoša valsts un kavēta tās attīstība.       

Pēc valsts prezidenta rosinājuma ar Uzbekijas premjerministra pirmā vietnieka Adhama Ikramova un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu man bija nodrošinātas vairākas nozīmīgas vizītes republikas valdības institūcijās, zinātniskajos institūtos un augstskolās. Buhāras Valsts Universitātes rektors profesors Abdukabils Tulaganovs izteica vēlēšanos sadarbībā ar Latvijas augstskolām attīstīt kultūras pieminekļu arheoloģiskās izpētes un restaurācijas specialitāšu studiju programmas. Ar rektora profesora Gofurdžona Muhamedova atbalstu starp Latvijas Universitāti un Mirzo Ulugbeka vārdā nosaukto Taškentas Valsts universitāti jau pastāv vienošanās, kurā galvenā uzmanība pievērsta sadarbībai vides monitoringa un aizsardzības, ūdens resursu izpētes un augsnes atsāļošanas procesu modelēšanas jautājumos. Gan Latvijai, gan Uzbekijai rūp ilgtspējīgas attīstības politika, tādēļ zinātniskā sadarbība un speciālistu apmaiņa kopīgu projektu, konferenču un publikāciju izstrādei starp abu valstu vadošajām universitātēm ir ļoti vēlama. Tā ir vēl vairāk paplašināma, iekļaujot sadarbības projektos arī dabaszinātņu un humanitāro un sociālo zinātņu jautājumus, tā sekmējot vēl plašāku ģeopolitisko reģionu attīstības plānu izstrādi vairāku gadu desmitu amplitūdā.

Ar Uzbekijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Šavkata Salihova svētību man bija iespēja viesoties Bioorganiskās ķīmijas institūtā, kuru vada profesors Abashans Turajevs, un iepazīties ar šī pasaulē pazīstamā institūta sasniegumiem biomedicīnisko preparātu izgatavošanā no augu un dzīvnieku valsts izejvielām. Tieši šajā nozarē Uzbekijas zinātnieki cer uz aktīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību ar Organiskās sintēzes institūtu, ar jaunceļamā Biofarmakoloģijas institūta ēkā pavisam drīz darbu uzsākošajiem Latvijas zinātniekiem. Uzbekijas zinātnieku pūrā ir daudzi izstrādāti medicīnas preparāti diabēta un vīrusu hepatīta C modifikācijas ārstēšanai, dabiski augu un dzīvnieku aizsardzības līdzekļi, augšanas stimulatori un daudzi citi bioorganisko savienojumu preparāti, kuri jau ir ieviesti ražošanā un kuru nestā peļņa palīdz zinātniskajiem institūtiem attīstīt gan personāla atjaunošanās, gan tehnoloģiskās bāzes papildināšanas jautājumus, gan uzsākt jaunus, perspektīvus pētījumus. Salīdzinājumā ar Uzbekijas valsts attieksmi pret zinātniskajos institūtos radīto izgudrojumu komercializācijas praksi un iespējām Latvijas likumdevēju tuvredzība un likumdošanas nepilnības vienkārši sabotē šo valsts ekonomiskās attīstības un zinātnes stimulēšanas vektoru.

Ielūkojoties gluži jaunā Genomikas un bioinformācijas centra laboratorijās, kuru zinātnisko evolūciju koordinē institūta direktors profesors Zabardasts Burijevs, elpu aizrauj Uzbekijas valsts vērienīgā un atbildības pilnā attieksme pret mūsdienās un nākotnē perspektīvu nozari - inovatīvu augu sugu uzlabošanas tehnoloģiju izstrādi ar gēnu inženierijas palīdzību. Viņu iestrādes kokvilnas, kviešu un sēklas kartupeļu šķirņu uzlabošanā un audzēšanā, tiešām, ir 21. gadsimta zinātnes sasniegumu augstākajā līmenī, kurā sacensība par atklājumu nozīmīgumu notiek jau Uzbekijas, ASV, Ķīnas, Holandes un vēl dažu genomikas programmu izstrādes ziņā vadošo valstu starpā. Tieši tādēļ perspektīva ir Latvijas ķīmijas un bioloģijas, kā arī lauksaimniecības un meža zinātņu institūtu iesaistīšanās kopīgos pētījumos ar Uzbekijas kolēģiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka no viņu puses mūsu zinātniekiem tiek garantēta atklāta sadarbība un  nesavtīgas partnerattiecības.

Vairākās tikšanās reizēs ar Uzbekijas Republikas valdības pārstāvjiem nostiprinājās pārliecība, ka Senāta, Parlamenta un ministriju darbu daudzās tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs vada un koordinē kvalificēti zinātnes nozaru pārstāvji un zinātnes un ražošanas praksē pieredzējuši speciālisti. Ar Uzbekijas Zinātņu akadēmijas starpniecību valsts jēgpilnā veidā iegulda lielus līdzekļus stratēģiski svarīgu zinātnes nozaru attīstībā un izgudrojumu komercializācijā. Šajā zemē, kur par sekmīgu starptautisko sadarbību rūpējas Parlamenta Starptautisko attiecību komitejas vadītājs Ulugbeks Muhamadijevs un diplomāts, nozares ministra pieredzi uzkrājušais profesors Sadiks Šafajevs kopā ar citiem atbildīgiem likumdevēju palātas darbiniekiem, ir cerības sagaidīt reālus pasākumus ekonomiski izdevīgas sadarbības veicināšanai ar Latviju, kuras prezidents, ministri, parlamenta un uzņēmējdarbības pārstāvji vairākās valsts vizītēs ir garantējuši atbalstu šādai sadarbībai. Kārtējo reizi baroju sevi ar cerību, ka tad, kad Uzbekijas puse tās Parlamenta zinātnes, izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ališera Šadmanova un viņa kolēģu personā izrādīs interesi par uzņēmējdarbības, zinātnes izglītības un kultūras centra izveidi Latvijā, mūsu puse arī spēs saskatīt savu izdevīgumu un pratīs ar cieņu pieņemt sadarbības piedāvājumu.

Kur slēpjas Uzbekijas kā valsts mērķtiecīgas augšupejas panākumi, kuru dēļ Latvijas pārstāvji ar interesi un zināmu skaudību tiecas ātrāk īstenot darbos Eiropas Savienības rekomendētās "austrumu partnerības" principus? Manuprāt, valsts kā vienotas politiskās nācijas ilgtspējīgu attīstību nodrošinoša sistēma veido ekonomisko, politisko, izglītības, sociālo un kultūras vidi, kuru sabiedrības vadīšanas instrumenti piepilda ar atbildīgiem risinājumiem un reālām rūpēm par sabiedrības kā veseluma saglabāšanu. Tieši šīs īpašības ir zaudējusi par sevi ļoti augstās domās bijusī liberālu uzskatu erodētā rietumu sabiedrība, kura negribīgi atzīst mērķtiecīgi vadīta valsts kapitāla lomu izaugsmes potenciāla attīstīšanā, monetārisma politikas kļūdainību, lai vārdos un darbos glābtos no sabrukuma "austrumu partnerībā", vēloties panākt intensīvu ekonomisko apmaiņu ar agrāk neizprastu un nenovērtētu Āzijas zemju valdībām un uzņēmējiem. Kultūras procesi pierāda Centrālāzijas tautu gadu tūkstošos izkopto prasmi iegūt, uzkrāt un kopt zināšanas kā attīstību sekmējošu vērtību sistēmu. Bet lai sistēma pastāvētu un darbotos, šo tautu kultūra ir ieaudzinājusi ikvienā sabiedrības loceklī stingru hierarhijas apziņu, kas arī mūsdienu modernās politikas un pārvaldes apstākļos spēj nodrošināt hierarhiskas savas valsts un sabiedrības uzbūves un  pārvaldības tradīcijas. Pēc Uzbekijas Republikas prezidenta vēlēšanām kārtējo vēlēšanu priekšvakarā lūkojoties uz Latviju ar tās sašķelto sabiedrību, var minēt Sfinksas mīklu: kas sagaida zemi, kura nespēj organizēt hierarhiski funkcionējošu valsts pārvaldi un ik četrus gadus demontē savu fragmentēto vērtību sistēmu, lai mēģinātu to atkal no jauna salikt kopā tā arī neradot sistēmisku veselumu?

Fotogrāfijās:

1)  Ar Buhāras universitātes rektoru prof. Abdukabilu Tulaganovu (otrais no kreisās) un augstskolas mācībspēkiem sufisma mācības centrā Bahoudin Nakšbandi pie Buhāras

2)  No kreisās: Genomikas un bioinformātikas centra zinātniskais direktors Zabardasts Burijevs, O.Spārītis, Izglītības un zinātnes ministra vietnieks Botirs Usmanovs, Bioorganiskās ķīmijas institūta direktors Abashans Turajevs

3) Bioorganiskās ķīmijas institūta siltumnīca klonēto kokvilnas stādu kvalitātes pārbaudei

4) Genomikas un bioinformātikas centra jaunā ēka

5) Uzbekijas Zinātņu akadēmijā pēc sadarbības līguma parakstīšanas. No kreisās: Uzbekijas ZA zinātniskais sekretārs prof. Bahtijars Ibrahimovs, O.Spārītis, Uzbekijas ZA prezidents Šavkats Salihovs, Latvijas vēstnieks Uzbekijā Edgars Bondars