LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde 2015.gada 26.februārī

2015.gada 26. februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija četri zinātniski ziņojumi: ziņojums par LZA īstenā locekļa, Dr. hist., Dr. habil. art. Jura Urtāna un viņa vadītās pētnieku grupas jaunākajām publikācijām, Dr.phil. Valda Tēraudkalna ziņojums “Kas ir reliģija? Reliģijas mainīgās definīcijas”, Dr. theol., Dr. paed. Laimas Geikinas ziņojums “Reliģijpētniecības aktualitātes mūsdienu Eiropā” un Dr. phil. theol., Daces Balodes ziņojums “Reliģija starp grāmatu vākiem: Svēto Rakstu pētniecība teoloģijā un reliģijzinātnē”. Sēdē bija paredzēts lemt par divu LZA goda doktoru ievēlēšanu.

Sēdes sākumā klātesošie uzklausīja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāna, Dr. theol. Ralfa Kokina ievadvārdus. R. Kokins atzinīgi vērtēja iespēju stāstīt Zinātņu akadēmijā par teoloģiju un reliģijas zinātni, par nozari, kuru nemaz tik bieži nepiemin un par kuras esamību Latvijas zinātnes apritē var pateikties vairākiem izglītotiem cilvēkiem. R. Kokins izteica atzinību par iespēju tikties ar tik daudzu un dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem, un atgādināja, ka tieši šogad LU Teoloģijas fakultāte atzīmē savas pastāvēšanas 95. jubileju. Tas ir nozīmīgs notikums Latvijas zinātnes dzīvē. R. Kokins uzvēra, ka šodienas sēdē klātesošie dzirdēs trīs priekšlasījumus, kas skar teoloģijas un reliģijas zinātnes pamata jautājumus.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja LZA īsteno locekli J. Urtānu iepazīstināt klātesošos ar Latvijas Arheologu biedrības 2013.–2015.gadā izdotajām grāmatām, kas sagatavotas kopā ar kolēģiem. J. Urtāns aicināja stāstīt par veikumu arī savu kolēģi I.L.Virsi no Latvijas Arheologu biedrības. Klātesošie tika iepazīstināti ar piecām grāmatām: “Kultūras krustpunkti 6.laidiens” (Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns, izdevējs: Nordik, 2014. 247 lpp.); “Arheologu pētījumi Latvijā 2012.–2013.gadā” (Sastādītāji un redaktori J. Urtāns, I. L. Virse, izdevējs: Nordik, 2014. 334 lpp.); “Slate un Slates sils. Folklora un arheoloģija. Zinātniskie raksti un folkloras kopojums” (Atbildīgais redaktors J. Urtāns, izdevējs: Nordik, 2014. 256 lpp.); ”Apceres par Latvijas pilskalniem” (J. Urtāns, izdevējs: Nordik, 2013. 244 lpp.); “Vladislavs Urtāns. Par ko?” (Sastādītājs J. Urtāns; izdevējs: Nordik, 2015. 286 lpp.).

Stāstījumu par veikumu reliģijpētniecībā LU Teoloģijas fakultātes pārstāvji sāka ar Dr.phil., Valda Tēraudkalna ziņojumu – “Kas ir reliģija? Reliģijas mainīgās definīcijas”. V.Tēraudkalns iepazīstināja ar dažādām reliģijas definīcijām un citēja Viljamu Džeimsu – “Reliģija ir ticība, ka eksistē neredzama pasaules kārtība un ka mūsu augstākais labums izriet no tā, vai mēs dzīvojam saskaņā ar šo kārtību”. Savukārt Emīls Dirkeims definējis, ka reliģija ir vienota ticējumu un ar sakrālo saistītu prakšu sistēma (...), kas apvieno visus, kuri šo sistēmu pieņem, vienā morālā kopienā, kuru sauc par baznīcu. V. Tēraudkalns uzsvēra, ka reliģijai ir jaunākas pieejas, kurās ne tik daudz mēģināts sniegt kādu konkrētu definīciju, bet mēģināts domāt, kādas ir dimensijas, kādā veidā var šo fenomenoloģiju saskatīt un noteikt, kādas ir tās sastāvdaļas

Dr. theol., Dr. paed., Laima Geikina ziņojumā – “Reliģijpētniecības aktualitātes mūsdienu Eiropā” uzsvēra, ka mūsdienu Eiropa un līdz ar to arī Latvijas sabiedrība dzīvo postsekulārisma apstākļos.

Dr. phil. (theol)., Daces Balodes ziņojuma – “Reliģija starp grāmatu vākiem: Svēto Rakstu pētniecība teoloģijā un reliģijzinātnē” mērķis bija iepazīstināt ar reliģisko tekstu “lasīšanas” metodēm. Autore runāja par reliģijpētniecību kā par vispārinošu apzīmējumu rakstiem, uz kuriem reliģijās atsaucas kā uz autoritatīviem. Jēdziens “Svētie raksti” pirmo reizi lietots jūdaisma tradīcijā.

Pēc referātu noklausīšanās klātesošie uzdeva ziņotājiem interesantus jautājumus un pārsprieda dzirdēto par reliģijpētniecības aktualitātēm.

Sēdes turpinājumā akadēmiķe R. Karnīte iepazīstināja klātesošos ar LZA goda doktora nosaukumā pieteiktajiem kandidātiem.

LZA īstenais loceklis Oļģerts Krastiņš ieteicis kā LZA goda doktora kandidātu Dr.h.c.hist. Ēvaldu Vēciņu. Ē. Vēciņš dzimis 1931.gadā Latvijas ziemeļos, Valkas apriņķa Ilzenes pag. “Līvēs”. Beidzis Gaujienas vidusskolu, un 1950.gadā ieradies Rīgā, lai sāktu studijas Latvijas Valsts Universitātē, ko beidzis ar izcilību 1955.gadā. Ē. Vēciņš no 1955. – 1959.gadam strādājis Lauksaimniecības bankas Jelgavas nodaļā un Republikas kantorī Rīgā, no 1959.– 1991.gadam– Valsts bankas republikas kantorī, savā profesijā. Pēc Latvijas faktiskās neatkarīgas atgūšanas 1991.gadā tiek uzaicināts atgriezties darbā atjaunotās Latvijas Bankas centrālajā aparātā par bankas prezidenta konsultantu un šajā amatā paliek līdz 1999.gadam. Pirmo grāmatu Ē. Vēciņš izdeva 1993.gadā – skaidrojošo vārdnīcu “Naudas lietas”. Ieteikuma pamatā ir sešas Ē. Vēciņa publikācijas, kas visas veltītas naudas tematikai – nauda ekonomiskā, vēsturiskā un kultūras (naudas dizains) aspektā.

LZA prezidents O. Spārītis kā LZA goda doktora kandidāti ieteicis Tukuma muzeja “Durbes pils” vadītāju, diplomētu LU vācu valodas un literatūras speciālisti Intu Dišleri. I.Dišlere dzimusi 1947.gadā, Ventspilī. 1966.gadā beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu. 1979.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē vācu valodas un literatūras specialitātē. I. Dišleres devums – ilggadīgais un ievērojamais darbs ir balstīts uz Latvijas kultūras vēstures, Kurzemes novadu apdzīvotu vietu sociālās un saimnieciskās vēstures pētījumiem, apjomīgiem Latvijas, kā arī ārvalstu arhīvu materiālos balstītiem ģenealoģijas, heraldikas, arhitektūras, mākslas un garīgās dzīves pētījumiem.

Balsstiesīgie klātesošie ar savu balsojumu lēma atbalstīt LZA goda doktora grāda piešķiršanu Ē. Vēciņam un I. Dišlerei. 2015.gada 10.martā LZA Senāts apstiprināja HSZN lēmumu.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p. i. L. Griņeviča

LLMZA prezidija un LZA LMZN kopsēde

23. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā notika LLMZA prezidija un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas kopsēde. Sēdes gaitā tika apskatīti sekojoši jautājumi:

• LLU doktorants Arnis Lēnerts uzstājās ar ziņojumu “Bioekonomikas trīs aspekti Latvijas lauku attīstībā”, kura ietvaros tika apskatīta bioekonomikas būtība, galvenie aspekti, jautājumi saistībā ar lauksaimniecības nozaru ilgtspējīgu intensifikāciju un to ietekmējošajiem faktoriem, kurus autors sadalījis četrās dimensijās: ekonomiskie, sociālie, vides, inovāciju rādītāji. Kā savu galveno pienesumu tēmas izpētē jaunais zinātnieks minēja darbu pie metodoloģijas izstrādes ilgtspējīgas intensifikācijas rādītāju noteikšanai saimniecību līmenī un pēc tam nozarē kopumā.

• Tika nolemts izsludināt konkursu uz LLMZA vakantajām īsteno locekļu vietām: Lauksaimniecības zinātņu nodaļa – 5 vakances; Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa – 4 vakances; Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļa – 5 vakances; Inženierzinātņu nodaļa – 5 vakances; Mežzinātņu nodaļa – 5 vakances. LLMZA īstenos locekļus ar doktora grādu konkursa kārtībā ievēlē no autoritatīvākajiem lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozaru zinātniekiem, kuri ar savu darbu sekmējuši zinātnes un ražošanas attīstību. Sīkāka informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama LLMZA mājas lapā.

• Tika veikti grozījumi nolikumā par LZA un LLMZA Pauļa Lejiņa balvas piešķiršanu. Šī balva tiek piešķirta ik pēc diviem gadiem individuāliem zinātniekiem par fundamentāliem pētījumiem (monogrāfijām vai vienotas tematikas zinātnisko darbu kopām), kas būtiski sekmējuši Latvijas lauku attīstību. Nozīmīgākās izmaiņas nolikumā saistītas ar institūciju precizēšanu, kuru iemaksas veidos balvas fondu. Saskaņā ar grozījumiem, “Pauļa Lejiņa balvas fondu ar iemaksām balvas piešķiršanas gadā vienlīdzīgās daļās veido LZA, LLMZA, LLU un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR”. Pauļa Lejiņa balvas nolikuma četrpusēja parakstīšana paredzēta 16. aprīlī.

P.Lejiņa balvu ir saņēmuši – J.Latvietis (1994), J.Neilands (1996), A.Boruks (1997), C.Šķiņķis (1998), S.Timšāns (1999), M.Skrīvele (2002), R.Baltakmens un A.Jemeļjanovs (2003), U.Osītis (2006), A.Adamovičs (2007), A.Ruža (2009), A.Kārkliņš (2011).

Pauļa Lejiņa balvas laureāte 2015. gadā – LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka – par zinātniskiem pētījumiem un publikācijām lauksaimniecības kultūraugu aizsardzībā no 1974. līdz 2014. gadam.

Jebkuram zinātniekam LZA un LLMZA Pauļa Lejiņa balva tiek piešķirta tikai vienu reizi.

• LLMZA prezidente un LZA LMZN priekšsēdētāja Baiba Rivža sēdes dalībniekus informēja par Horizon 2020 un ERA–NET projektu iespējām.

• Tika izskatīts un pieņemts LZA LMZN nolikums, kas nosaka nodaļas darbības mērķus un uzdevumus, nodaļas darba formas, tiesības un pienākumus, nodaļas pašpārvaldi u.c. jautājumus.

Pie dažādiem jautājumiem klātesošie tika informēti par:

• 23. februārī parakstīto nodomu protokolu starp LZA, LLMZA un Zemkopības ministriju, kas paredz sadarbību šādās jomās: informācijas apmaiņā starp ZM, LZA un LLMZA par augstākās izglītības un zinātnes jautājumiem; ieteikumu izstrādē politikas plānotājiem par uzlabojumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, tostarp par nepieciešamajām darbībām zinātnisko institūciju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kā arī ciešākai sasaistei ar industrijas vajadzībām; kopīgu pasākumu rīkošanā zinātnes sasniegumu popularizēšanai; topošo zinātnieku izaugsmes veicināšanā ZM kompetencē esošajās nozarēs, t.sk. sniedzot iespēju doktorantūras studentiem ziņot par savu pētījumu rezultātiem LZA sēdēs un citur; jauno zinātnieku konkursa rīkošanā lauksaimniecības zinātnes jomā; atbalsta sniegšanā ražas svētku “Vecauce – 2015” norisei; Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” grupas “Zinātne lauku attīstībai” darbu vērtēšanā, starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanā. Nodomu protokols starp ZM, LZA un LLMZA tiek parakstīts kopš 2006. gada.

• aktualitātēm projektos, kuru īstenošanā iesaistītas LLMZA un LZA LMZN (Zviedru Institūta tematiskā partnerība ICE, valsts pētījumu programma EKOSOC–LV, projekts SUMFOREST); Baltic Bonus programmas piedāvātajām iespējām zinātniskajām institūcijām; iespēju izvirzīt kandidātus Latvijas Valsts apbalvojuma un Baltijas Asamblejas balvas saņemšanai; aktualitātēm jautājumā par kompetences centriem.

Nākamā LLMZA prezidija un LZA LMZN kopsēde plānota 20. aprīlī.

LZA LMZN un LLMZA
zinātniskā sekretāre K.Polačenko

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde 2015. gada 26. martā

2015. gada 26. martā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kārtībā bija seši zinātniski ziņojumi: par LZA goda doktora, Dr. philol.h.c. Ilgoņa Bērsona grāmatu “Segvārdi un segburti. Noslēpumi un meklējumi”; Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītājas, Dr. philol. Ināras Klekeres ziņojums par katalogu “Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs. 1588– 1830”; Latviešu folkloras krātuves (LFK) vadītājas, Dr.philol. Ritas Treijas ziņojums par grāmatām “Latviešu folkloristika starpkaru periodā”, “Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās” un Dr. philol. Sanitas Bērziņas– Reinsones dokumentālās prozas grāmatu “Meža meitas: 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā”; LZA īstenā locekļa, Dr.habil.philol. Viktora Hausmaņa ziņojums par grāmatām “Laimonis Siliņš un Sanfrancisko Mazais teātris”, “Jelgavas teātris” un Dr. philol. Ingunas Daukstes– Silasproģes grāmatu “Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības”. Nobeigumā Dr.art. Ilze Liepiņa klātesošos iepazīstināja ar grāmatu “Latviešu mūzikas kods. Versijas par mūziku gadsimtu mijā”.

Sēdes sākumā klātesošie uzklausīja I. Bērsona stāstījumu par grāmatu “Segvārdi un segburti. Noslēpumi un meklējumi”. Autors uzskata, ka grāmata ir diezgan neparasta savam žanram, ka tai ir liela praktiska vērtība dažādu rakstījumu autoru noteikšanai. Šajā grāmatā ir stāstījumi. Autors vēlas stāstīt par maz zināmo vai nemaz nezināmo. Darba pamatā ir kartotēka. Grāmata ir ļoti dažāda, autors rēķinās ar divējādu lasītāju. Pirmais lasītājs, kas grib grāmatu lasīt no sākuma līdz beigām. Otrais, kas atšķirs konkrētu lappusi un lasīs to, kas viņu interesēs. Autors uzsvēra, ka ir gandrīz jau pabeigts grāmatas otrās daļas manuskripts. Otrā grāmata tiek veltīta lasītājam, kas lasa pēc kārtas. Autors, rakstot grāmatas, strikti paliek pie principa segvārdus negrozīt.

Stāstījuma nobeigumā I. Klekere I. Bērsonam jautāja kāda perioda literatūru viņš aplūko. I. Bērsons uzsvēra, ka viņa mērķis nav pētīt no – līdz. Mērķis var aiziet ļoti tālu un atnākt līdz šodienai. Dažkārt autoram tiek jautāts, kādēļ autors neraksta par mūsdienu pseidonīmiem. Viņš uzsvēra, ka raksta par materiālu, kas varētu izraisīt interesi. Adresāts varētu būt jebkurš jauns cilvēks, kuru autors gribētu ierosināt pētniecībai – tas varētu būt kultūras vēstures nozares pētnieks vai vēsturnieks.

O. Gerts I. Bērsonam jautāja vai autors neapcerēja kādu filozofisku jautājumu, piemēram, kādos gadījumos cilvēki lieto segvārdus? Varbūt ir kādi citi lielāki mērķi, kādēļ autoram jāslēpjas? I. Bērsons uzskata, ka viens no galvenajiem mērķiem ir Latvijas baismīgā vēsture – politisko apstākļu maiņas. Rakstnieks raksta Ulmaņlaikā, pēc tam – Baigajā gadā, pēc tam – vācu okupācijas laikā. Kā lai iztiek bez pseidonīma? Piemēram, Andis Bajārs, ļoti kvalificēts mākslas kritiķis, mākslas vēsturnieks, pēkšņi viņš parādās vācu okupācijas laika žurnālā “Laikmets” – regulāri raksta par izstādēm. Jūtams, tas nav iesācējs un tas nav īstais vārds. I. Bērsons uzsvēra, ka esot to atklājis. Meklēšana ir – pēc iespējas vairāk lasīt. Jāizlasa vairāki konkrētā autora darbi, jāseko, vai kaut kur neparādās kas personisks.

Sēdes turpinājumā I. Klekere ziņoja par katalogu “Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs. 1588– 1830”. I. Klekere uzsvēra, ka darbs aizsākās jau 1960. gados, kad pie LZA nodibinājās Grāmatniecības vēstures komisija. Tika koordinēti visi retrospektīvās bibliogrāfijas jomās veicamie pasākumi, sadalīti darbi starp Akadēmisko bibliotēku un Nacionālo bibliotēku. Apmēram tajā laikā tika pieņemta ļoti respektējama mutiska vienošanās, ka ar vecās periodikas pētniecību un bibliografēšanu nodarbosies LZA bibliotēka. Un LNB (toreiz Valsts bibliotēka) – ar grāmatu retrospektīvo bibliogrāfiju dažādiem seno grāmatu iespieddarbu rādītājiem. Šī vienošanās īstenojās. 1999. gadā nāca klajā “Seniespiedumi latviešu valodā. 1525– 1855”. 2013. gadā sāka izdot katalogu “Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs. 1588– 1830”. LNB sāka pievērsties visa veida iespiedumiem, kas nākuši klajā Latvijas teritorijā dažādās valodās. Šie katalogi jebkuram humanitāro zinātņu pētniekam var būt liels atspaids. I. Klekere uzsvēra, ka ir padarīts nopietns darbs un daudz vēl darāms.

Pozitīvā gaisotnē savu runu iesāka R. Treija un pieminēja, ka LFK 2014. gads bija nozīmīgs – tika atzīmēta 90. jubileja, tāpēc pagājušā gada izdevumi uzskatāmi par jubilejas izdevumiem. Nozīmīgi pieminēt R. Treijas stāstījumu par S. Reinsones rakstīto grāmatu “Meža meitas: 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā”. Šī grāmata ir mutvārdu vēstures perspektīvā veidots, pārsteidzoši lasīts darbs. Vairākus mēnešus bijis pirktāko grāmatu augšgalā. Cilvēki patiešām šo grāmatu lasa. Kompozīciju veido 12 dzīves stāsti. Grāmatas nosaukums ir S. Reinsones dots apzīmējums. Tas stāsta par nacionālās pretošanās kustības dalībniecēm, kuras pēc Otrā pasaules kara līdz apmēram 50. gadu vidum, līdzās vīriešiem, dzīvoja mežā. S. Reinsone viņas apmeklēja un intervēja.

Sēdes turpinājumā uzstājās V. Hausmanis ar stāstījumu par I. Daukstes– Silasproģes grāmatu “Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības”. V. Hausmanis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi uzrakstīt par cilvēkiem, kas devās trimdā. Galvenais, ka tiek nofiksēts tas, kas bija un, kas notika tajā laikā, kad viņi ieradās Austrālijā. V. Hausmanis pieminēja, ka sākās latviešu rakstnieku dienas un arī Austrālijā izveidojās rakstnieku paaudze. Ļoti cienījami, ka latvieši Austrālijā sargāja savu valodu.

V. Hausmanis stāstījuma turpinājumā klātesošos iepazīstināja ar savu devumu, pirmkārt, stāstīja par grāmatu “Laimonis Siliņš un Sanfrancisko Mazais teātris”. Šī grāmata ir par Ameriku. V. Hausmanis piemetināja, ka daudzi latvieši vispirms aizbrauca uz Vāciju, Zviedriju un tad pēc kara devās uz Ameriku. Turpināja tās tradīcijas kādās bija auguši, izauga jauna paaudze. Tomēr tika veicināta sava veida kultūru migrācija. Grāmatas galvenais tēls L. Siliņš pats spēlēja arī Amerikas teātros.

V. Hausmanis stāstīja arī par grāmatu “Jelgavas teātris”, kas, galvenokārt, veidota, lai kaut kas paliktu par tām vērtībām, kas bija saistītas ar šo teātri. V. Hausmanis uzsvēra, ka šis teātris viņam iemācīja mīlēt teātri. Jelgavas teātrī bija daudzas labas izrādes. Teātris bija vieta, kur gūt garīgo spēku. Jelgavā teātris nodega, bet entuziasti sanāca kopā Rīgā, lai turpinātu iesākto.

Sēdes noslēgumā I. Liepiņa stāstīja par grāmatu “Latviešu mūzikas kods. Versijas par mūziku gadsimtu mijā”. Grāmata veltīta Latvijas laikmetīgajai mūzikai. Rakstīts par avangardu, atspoguļots pats spilgtākais, pārmaiņas nesošais, absolūti jaunais latviešu komponistu kamermūzikā, stāstīts arī par sakrālo mūziku. I. Liepiņa uzsvēra, ka šobrīd sabiedrība piedzīvo sakrālās mūzikas augšupeju. Grāmatā rakstīts arī par sievietēm komponistēm, folkloras jaunajām interpretācijām, mēģināts sniegt pārskatu par institucionālo mūzikas vēsturi, kas arī ir jauna pieeja muzikoloģijā. Grāmata faktiski atspoguļo to milzīgo daudzveidību, kas valda mūsu bagātajā mūzikas dzīvē.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p. i. L. Griņeviča