Pirms neilga laika (š.g. 23. un 24. aprīlī) Lisabonas Zinātņu akadēmija kļuva par ALLEA (All European Academies) ģenerālās asamblejas un zinātniskas konferences mājvietu, kurā pulcējās 75 delegāti no 32 Eiropas Savienības un pasaules valstīm. Tā kā Apgaismības strāvas un interese par laikmetīgu zinātni bija radusi atbalsi arī aristokrātijas aprindās, tad 1779. gadā ar karalienes Marijas I atbalstu bijušā jezuītu klostera telpās ir tikusi dibināta Lisabonas Zinātņu akadēmija.

Vēsturiskajā ēkā ar lielu daudzumu senu gleznu, mēbeļu un trauku atrodas nelielai kunstkamerai līdzīgais Zinātnes vēstures muzejs un vēl arī Ģeoloģijas muzejs. Bet Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Luisa Airesa-Baroza (Luis António Aires-Barros)un visas akadēmijas lepnums ir bijušajā klostera bibliotēkā ierīkotā aula ar vairākiem tūkstošiem senu grāmatu, kas, atspoguļojot akadēmiskās zinātnes sākotni, dara vēl iespaidīgāku jau tā grezno rokoko zāli.

Pirmo ģenerālās asamblejas dienu visu dalībvalstu pārstāvji piedalījās Portugāles mūsdienu zinātnei un izglītībai veltītā konferencē. Telpās, kuras pašas pietiekamā mērā liecināja par zinātnes vēsturi, tika runāts vienīgi par Eiropas kopējo un katras nacionālās valsts individuālo zinātnes stratēģiju, par Eiropas telpā attīstāmās zinātnes izaicinājumiem un iespējām konkurēt pasaules zinātnes universā, par Portugāles zinātnes ekselenci un trešo industriālo revolūciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju apguves jomās. Šo aktuālo zinātnes situācijas un potenciāla izvērtējuma daļu būtiski papildināja portugāļu jaunās un vidējās paaudzes zinātnieku priekšlasījumi par sasniegumiem nanotehnoloģiju jomā, kurā viņi iet savu atšķirīgu ceļu, meklējot iespējas nanomateriālu neparastās īpašības izmantot medicīnā. Gados jaunais un enerģiskais Minho universitātes rektors prof. Antonio Magalhess Kunjo (António M. Cunha) ar lepnumu stāstīja par savas tikai 1973. gadā dibinātās universitātes struktūru, reģionālas augstskolas izaugsmes iespējām (skat. Prezentāciju). Viņa vadītā universitāte seko līdzi modernā laika prasībām pēc jaunām fakultātēm, aktuālām mācību programmām, internacionālās studentijas apmācību metodēm, kas tiek īstenotas universitātes paspārnē dibinātos modernos zinātniski pētnieciskajos institūtos un laboratorijās. Nav brīnums, ka 2014. gadā Minho universitāte bija atzīta par labāko Eiropas Savienībā un tā droši var plānot savu izaugsmi no 20 000 studentiem pašlaik uz 25 000 studentiem 2020. gadā.  

Dzīvu diskusiju izraisīja jaunās paaudzes zinātnieku karjeras izaugsmes un darba iespēju apliecinājums un noliegums vienlaikus. Jaunā profesore Arianna Betti spoži pierādīja viena karjeras ceļa iespējamību, proti, izvēloties doktora darbam droši komercializējama zinātnes produkta īpašību uzlabošanas un praktiskās ieviešanas tēmu. Veiksmes stāstu viņa bija izvēlējusies no Portugāles lauksaimniecībai raksturīgās vīnkopības un vīna darināšanas tehnoloģijas sfēras, kurā vienmēr aktuāls būs pieprasījums pēc nogatavināšanas procesa un garšas īpašību saglabāšanas izpētes. Tas ir arī Latvijas doktorantiem droši ejams ceļš -  meklēt saviem pētījumiem atbalstu ražotāju vidē un tieši viņu interesēs veikt lietderīgus zinātniskus pētījumus. Ar šo pozitīvo fonu disonēja humanitāro zinātņu pārstāves skeptiskais vēstījums par nesekmīgu mētāšanos darba meklējumos gan Portugālē, gan ASV, un nespēja gūt stabilu darba vietu perspektīvai ģimenes un karjeras veidošanai. Arī šī pieredze saturēja plašu vispārinājumu, kuram noteikti var pievienoties arī Latvijas augstskolu doktorantūras studijas beigušie vai pusceļā apstājušies jaunie zinātnieki.

Konferences daļas izskaņu par kulmināciju darīja Madame de Stael balvas pasniegšana Britu akadēmijas profesorei Dame Helen Wallace. Viņas nolasītā vakara lekcija apliecināja Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas profesores un arī saņemtās balvas cienīgu kvalifikāciju, analizējot valsts investīciju un zinātnes sasniegumu korelāciju.

ALLEA ģenerālās asamblejas otrajā dienā pēc ekspertu grupu un individuālo ziņotāju uzstāšanās notika prezidenta vēlēšanas un tajās uz nākamo periodu ar vienbalsīgu balsojumu atkārtoti ievēlēja Berlīnes-Brandenburgas Zinātņu akadēmijas prezidentu prof. Ginteru Štoku (Günter Stock). Šis fakts bija nedalīts apliecinājums līdzšinējā ALLEA prezidenta "labajai formai" un prasmei dinamiski un politiski gudri vadīt internacionālo un neviendabīgo zinātnes administratoru "klubu". Savā otrajā darba dienā zinātņu akadēmiju vadītāji apmainījās domām par ētiku zinātnē, par visai pretrunīgi vērtējamo sensibla satura datu aizsardzību un vienlaikus jūtīgo jautājumu par pētījumu pieejamību. Vispārēju interesi raisīja jaunās starptautiskās zinātniskās sadarbības starpniekorganizācijas Euro-CASE prezidenta Reinharda Hittla (Reinhard Hüttl) uzstāšanās, aicinot dalībvalstu zinātņu akadēmijas un arī atsevišķus spēcīgus zinātniskos institūtus iesaistīties šajā zinātnes lobija asociācijā, kura no ES saņem vairākus miljonus EUR sadarbības projektu  veidošanai. Iespējams, ka dalība Euro-CASE var būt noderīga arī Latvijas zinātniskajām institūcijām, kuras vēlas un spēj būt sekmīgas kā starptautiskas sadarbības partneri.

Asamblejas noslēgumā kā aforismi izskanēja vairākas kopīgi kaldinātas atziņas: 1) mūsu politikā ir vajadzīgs vairāk zinātnes, bet lai pētniecībā un attīstībā sasniegtu labākus rezultātus, stratēģiskajā plānošanā ir nepieciešama zinātnes politika; 2) mums ir nepieciešams mazāk politiskas indiferences, bet arī zinātnē ir vajadzīgs vairāk savstarpējas iejūtības; 3) mūsu zemēm ir nepieciešama demokrātiska, aktīva un izglītota sabiedrība. Apzinoties zinātnes globālo mērogu un katram dalībniekam labi zinot savas valsts zinātnes iespējas, nacionālo zinātņu akadēmiju vadītāji bija vienoti atziņā, ka visiem ir nepieciešama uz mērķi orientēta sadarbība ne tikai ES valstu starpā, bet sadarbības izdevīgums ir meklējams arī vēl plašākā starptautiskā mērogā.

LZA prezidents Ojārs Spārītis

Fotogrāfijās

Lisabonas Zinātņu akadēmijas ēka	Aula bijušajā klostera bibliotēkā
ALLEA ģenerālās asamblejas atklāšanas ceremonija ar Lisabonas ZA prezidentu Luisu Airesu-Barozu	Eksponāti Lisabonas ZA muzejā
ALLEA ģenerālās asamblejas otrā diena