Piektdiena, 17. maijs
 |
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvian Academy of Sciences |
 |
Trīs jaunas zinātnieces saņems L΄Oréal Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē”
14-05-2015
Mūsu valstī stipendiju programma „Sievietēm zinātnē" izveidota 2004. gadā. Ar katru gadu aug stipendijas prestižs. Šogad konkursam tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits - žūrija akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībā trīs stipendiātes izvēlējās starp 50 pretendentēm. Stipendijas „Sievietēm zinātnē" Goda patronese kopš programmas pirmsākumiem ir akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga. Trīs šā gada stipendiātes - Laura Beķere, Anda Hūna un Irēna Mihailova - ar L΄Oréal, UNESCO un LZA atbalstu meklēs atbildes uz dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs būtiskiem jautājumiem - kā efektīvāk cīnīties pret ļaundabīgajiem audzējiem un kā padarīt atjaunojamās enerģijas avotus plašāk pieejamus. Ķīmijas doktorei Laurai Beķerei, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un beta-diketonu laboratorijas pētniecei, stipendija piešķirta tādu luminiscentu savienojumu sintezēšanai un izpētei, kuri būtu izmantojami gan ļaundabīgo audzēju diagnostikā, gan ārstēšanā, lai precīzāk pieskaņotu pretvēža terapiju katram pacientam un padarītu to organismam vieglāk panesamu. Lauras Beķeres stāsts ir iedvesmojošs: laikā, kad par Latvijas zinātnes nākotni daudz tiek runāts pesimistiskās noskaņās, viņa pavisam nesen pēc vairākus gadus ilga darba prestižā ārzemju pētniecības iestādē atgriezusies veikt pētījumus Latvijā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Vēža Šūnu bioloģijas laboratorijas zinātniskajai asistentei Andai Hūnai ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā. Viņa L΄Oréal stipendiju „Sievietēm zinātnē" saņems, lai padziļināti pētītu atkritumu šķirošanas un pārstrādes regulāciju šūnās un meklētu veidus, kā ietekmēt šos procesus un neļaut ļaundabīgajiem audzējiem pēc ārstēšanas atkal atjaunoties. „Nodarbojos ar fundamentālo zinātni - cenšos paplašināt zināšanas par šūnās notiekošajiem procesiem un ceru, ka tas palīdzēs citiem zinātniekiem un galarezultātā - glābs daudzu cilvēku dzīvību," pētījuma nozīmi raksturo pati jaunā zinātniece. Inženierzinātņu maģistre Irēna Mihailova, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra pētniece, cenšas pilnveidot saules elementos izmantojamu cinka oksīda nanostruktūru iegūšanas metodes, vienkāršot tās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu to pieejamību. „Pašlaik saules baterijas ir dārgas un pieejamas tikai salīdzinoši nelielai daļai cilvēku. Ceru, ka mūsu pētījums padarīs šo atjaunojamās enerģijas avotu daudz plašāk pieejamu un ļaus samazināt naftas produktu patēriņu, gan atvieglojot cilvēku dzīvi, gan palīdzot to padarīt „zaļāku", planētai draudzīgāku," pētniece stāsta. Dinamiska, radoša profesija, kas liek nepārtraukti mācīties un kurā ir iespēja visu laiku nodarbināt sevi ar tādiem jautājumiem, uz kuriem neviens vēl īsti nezina atbildes, paplašināt cilvēces zināšanu apvāršņus - tā zinātnieka profesiju raksturo šā gada L΄Oréal Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē" ieguvējas. Lai palīdzētu arī citiem, it īpaši jauniešiem, saskatīt šīs profesijas pievilcību, stipendiju programmas desmitgadē ir uzsākti un tiek sekmīgi īstenoti divi gan skolu jauniešiem, gan plašai sabiedrībai paredzēti zinātnieka profesiju popularizējoši projekti. Izvēloties savu nākotnes profesiju, skolu jauniešiem ir daudz iespēju iegūt informāciju par to, kā dzīvo un strādā dziedātāji, TV zvaigznes, sportisti, aktieri, politiķi, biznesmeņi... Šajā mācību gadā stipendiju programma papildinājusies ar jaunu sadaļu. Stipendijas piešķīrēji kopā ar stipendiātēm ir centušies paplašināt skolēnu iepazīto profesiju klāstu, pievienojot tām zinātnieka profesiju. Par godu L΄Oréal Latvijas stipendijas desmitgadei zinātnieces viesojās pie desmit pilsētu un ciemu skolēniem - Daugavpilī un Valmierā, Siguldā, Alūksnē, Talsos un Jelgavā, Suntažos, Jēkabpilī, Kauguros un Pļaviņās. Šī prezentāciju cikla mērķis ir ne tikai informēt, bet arī iedvesmot - zinātnieces stāstīja skolēniem par pētnieku dzīvi un darbu, aizraujošiem meklējumiem un atklājumu prieku, centieniem rast atbildes uz cilvēcei svarīgiem jautājumiem, kā arī par ceļu no skolas sola līdz prestižām balvām zinātnē. Apzinoties, ka arī citur Latvijā ir svarīgi skolēniem dot iespēju tikties ar zinātniecēm, projekts tiks turpināts arī nākamajā mācību gadā. Par nozīmīgu programmas daļu kļuvusi ceļojošā izstāde „Sievietēm zinātnē", kurā apskatāmi četru Latvijas sieviešu-fotogrāfu - Ivetas Vaivodes, Lindas Brīnumas, Aigas Rēdmanes un Tatjanas Vlasovas - veidoti zinātnieču fotoportreti. „Ar šo izstādi vēlamies uzskatāmi parādīt, ar kādu šarmu un personības pievilcības spēku apveltītas gudras sievietes, un iedvesmot nākamo zinātnieču paaudzi," projekta ideju skaidro L΄Oréal Baltic ģenerāldirektors Johans Bergs. No 25. maija izstāde „Sievietēm zinātnē" divas nedēļas būs apskatāma Rīgā, Galerijā Centrs. L΄Oréal Latvijas stipendija „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu izveidota starptautiskās L΄ORÉAL-UNESCO sadarbības programmas „For Women in Science" („Sievietēm zinātnē") ietvaros. 1998. gadā starptautiskais kosmētikas koncerns L΄ORÉAL, kura pētniecības centros kosmētikas līdzekļu izstrādē un zinātniskos pētījumos 30 zinātnes nozarēs strādā vairāk nekā 4000 darbinieku, no kuriem70 % ir sievietes, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO apvienoja spēkus zinātnieču atbalstam, lai popularizētu sieviešu sasniegumus zinātnē un mazinātu dzimumu nevienlīdzību karjeras veidošanas iespējās šajā jomā. Informācija plašsaziņas līdzekļiem: Estere Braķe, stipendiju programmas koordinatore, tālrunis: 29122790,
Dr. chem. Laura Beķere Medicīnas ķīmija Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un Ķīmijas doktores Lauras Beķeres stāsts ir iedvesmojošs: laikā, kad par Latvijas zinātnes nākotni daudz tiek runāts pesimistiskās noskaņās, viņa pavisam nesen pēc vairākus gadus ilga darba prestižā ārzemju pētniecības iestādē atgriezusies veikt pētījumus Latvijā. Zinātniece sintezē un pēta savienojumus, kuri būtu izmantojami gan ļaundabīgo audzēju diagnostikā, gan ārstēšanā, lai precīzāk pieskaņotu pretvēža terapiju katram pacientam un padarītu to organismam vieglāk panesamu. Zinātniecei ir tikai 35 gadi, viņa jau devusi ieguldījumu gan jaunu zāļu izstrādē pret paaugstinātu asinsspiedienu, gan arī plaši izmantotu preparātu iegūšanas metožu uzlabošanā un optimizācijā. Lauras Beķeres dzīve saistīta ar vairākām pilsētām un pagastiem gan Latvijā, gan ārpus tās - zinātniece dzimusi Jūrmalā, mācījusies Īslīces pamatskolā un Uzvaras vidusskolā Bauskas novadā, studējusi Rīgā, četrus gadus dzīvojusi un strādājusi Marseļā, pastāvīgi dzīvo Bauskā un sevi uzskata par baušķenieci... Ar siltām jūtām Laura Beķere atceras savu pamatskolas ķīmijas un bioloģijas skolotāju Anitu Griķīti: „Viņa man iemācīja ķīmijas pamatus tā, ka šķita - ko tur var nesaprast!" Jau studējot LU Ķīmijas fakultātes 2. kursā Laura sāka strādāt Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kur nostrādāja turpmākos 11 gadus. 2009. gadā viņa ieguva ķīmijas doktora grādu organiskajā ķīmijā, bet 2010. gadā kā postdoktorante devās turpināt zinātnisko darbību Francijā - Nacionālā Zinātniskās pētniecības centra (CNRS) un lielākās Francijas universitātes - Aix-Marseille Université kopīgajā Marseļas Starpdisciplinārajā nanozinātnes centrā (CINaM). Četru gadu laikā viņa tur apguva fluorescentu savienojumu sintēzi un to fizikāli ķīmisko īpašību izpēti nanozinātnē, sintezēja un pētīja gaismas jutīgas krāsvielas krāsu fotogrāfijai. 2015. gada sākumā Laura kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā un atsāka darbu OSI. Francijā iegūto pieredzi viņa šeit plāno pielietot, lai radītu jaunus savienojumus ar fluorescentām īpašībām un pētītu fluorescentās zondes kā teranostiskus, t.i., gan terapijā, gan diagnostikā izmantojamus līdzekļus. „2015. gada L´ORÉAL Latvijas stipendija „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu Laurai Beķerei ir piešķirta pētījumam „Jaunas fluorescentās zondes kā teranostiskie līdzekļi: pašorganozējošu lipīdu tipa savienojumu sintēze un īpašības". Zinātniece iegūs un pētīs jaunus, mazmolekulārus luminiscentus organiskos savienojumus, kurus paredzēts pielietot gan ļaundabīgo audzēju diagnostikā, gan arī to ārstēšanā. Šie pētījumi būtu nozīmīgs solis minēto pētījumu virzienu attīstībai Latvijā, jo ļautu pētīt gan potenciālo zāļvielu lokalizāciju šūnās, gan attīstīt jaunas fluorescentas vielas diagnostikai. Tas ir svarīgs solis 21.gadsimta personalizētajā medicīnā," atzīmē OSI Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Kalviņš. Paredzams, ka jauniegūtajiem savienojumiem piemitīs arī nanodaļiņu veidojošas īpašības, kas pavērs iespējas tos izmantot materiālzinātnēs. Laura Beķere ir līdzdarbojusies vairākos zinātniskos projektos, viņa ir līdzautore 19 publikācijās, 26 starptautisku konferenču tēzēs, 3 patentos un 1 patenta pieteikumā. Par izciliem sasniegumiem viņa 2004. gadā saņēmusi Zinātņu Akadēmijas un a/s "Grindeks" balvu jaunajiem zinātniekiem "Sudraba pūce". Organizatora spējas ļauj būt daudzpusīgai Akadēmiķis Ivars Kalviņš īpaši atzīmē Lauras labās organizatora spējas, prasmi strādāt pārdomāti, plānot un organizēt darbu. Iespējams, ka tieši šīs īpašības ļauj zinātniecei apvienot pētniecības darbu ar ģimenes dzīvi un daudzveidīgām interesēm un hobijiem. Viņa pati īpaši uzsver ģimenes atbalsta nozīmi. Lauras un viņas vīra, mākslinieka Sandra Beķera ģimenē aug sešgadīgā meitiņa Alise. „Vai viegli būt sievietei zinātnē? Studiju laikā, kad dzīvoju viena, nekādas grūtības nejutu. Kad ir ģimene, gribas būt gan labai zinātniecei, gan labai sievai un mammai. Tas liek ļoti plānot savu laiku, taču gadās, ka cieš te viena, te otra puse. Dažkārt vakaros nevaru sevi pilnībā veltīt ģimenei, jo jāpabeidz darbs ar kādiem zinātnes projektiem. Citreiz, ja bērns saslimst, palieku ar viņu mājās un zinātnei jāpagaida. Būt sievietei zinātnē un vienlaikus arī sievai un mātei nebūt nav viegli, taču nav arī neiespējami," Laura secina. Viņai izdodas izbrīvēt laiku arī vaļaspriekiem. „Mans lielais hobijs ir orhideju audzēšana. Orhideju audzētāji bieži smej, ka tā ir kā hroniska slimība, no kuras nemaz negribas izārstēties. Vienīgais ierobežojošais faktors - vieta dzīvoklī. Daļēji tas ir arī dzīvesstils - katru rītu pieiet pie puķēm, paskatīties, papriecāties, kā tās aug un zied," ar aizrautību stāsta zinātniece un turpina vaļasprieku uzskaitījumu. „Mēs daudz ceļojam ar ģimeni. Francijā ik nedēļas nogali iebakstījām ar pirkstu kartē un braucām. Ļoti patīk rušināties pa dārzu, kopā ar mammu plānot, ko stādīsim... Arī tamborēt, adīt, taču tam atliek maz laika. Adu galvenokārt meitiņai... Gaidu, kad kļūs siltāks, lai atsāktu skriešanu. Žēl tikai, ka vairs neatliek laika regulārai teātra, operas un baleta izrāžu apmeklēšanai..."
Mg. biol. Anda Hūna Molekulārā un šūnu bioloģija Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Iespējams, ka 28 gadus jaunās zinātnieces Andas Hūnas pētījumi ļaus padarīt pretvēža terapiju efektīvāku. Tas nozīmē, ka tūkstošiem cilvēku palielināsies iespējas atgūt veselību un pat saglabāt dzīvību. Tieši tādas ir likmes viņas izvēlētajā pētījumu jomā - vēža šūnu bioloģijā. Kolēģi Andu Hūnu raksturo kā jaunu zinātnieci ar plašām zināšanām un interešu loku. Viņa dzimusi Priekulē, mācījusies Liepājas 1. ģimnāzijā. „Zinātne ir mana sirdslieta - kopš sāku domāt par profesijas izvēli, man nav bijis citu variantu. Liela loma bija manai bioloģijas skolotājai Valdai Doršai - viņa iemācīja nevis mācīties no galvas, bet vienmēr uzdot jautājumus „kāpēc?" un „ kā?". Skolas laikā, sākot mācīties bioloģiju, sliecos uz „zaļo bioloģiju" - botāniku un iešanu dabā, tomēr, sākot studēt, nopietni ieinteresējos par šūnu bioloģiju, kas jau ir tā sauktās „baltās bioloģijas" lauciņš," Anda stāsta par savu ceļu uz zinātni. Jau studējot Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes 1. kursā, Anda Hūna sāka strādāt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Vēža Šūnu bioloģijas laboratorijā. „Andai ir lielas darba spējas, neatlaidība un neatkarīgs, zinātkārs prāts. Viņai patīk paradoksālas idejas un sistēmbioloģija, kas prasa elastīgu, abstraktu domāšanu un tajā pašā laikā spēju rūpīgi apstrādāt lielus informācijas apjomus. To viņa liek lietā sava promocijas darba izstrādei. No Andas veidojas nopietns zinātnieks ar līdera dotībām," pētnieci raksturo viņas zinātniskā vadītāja, akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa. „Kā nokļuvu Vēža Šūnu bioloģijas laboratorijā? Palīdzēja gadījums. Draudzene aicināja līdzi uz šīs laboratorijas semināru. Tajā uzstājās profesore Ērenpreisa. Viņa stāstīja tik fantastiski, ar tādu aizrautību un par tik interesantām lietām, ka sapratu - tieši šis cilvēks man iemācīs nodarboties ar fundamentālo zinātni! Šajā laboratorijā strādāju joprojām," atceras zinātniece. Andai Hūnai ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā un viņa intensīvi gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju. Viņa ir 8 starptautisku publikāciju autore vai līdzautore, regulāri piedalās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, kopš 2011. gada ir Latvijas Šūnu bioloģijas biedrības valdes locekle un sekretāre, darbojas Latvijas Bioķīmijas biedrībā un Starptautiskajā Šūnu Novecošanās Asociācijā (ICSA), organizē zinātniskos seminārus, ir piedalījusies konferenču un kursu rīkošanā. 2015. gada L´ORÉAL Latvijas stipendija „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu Andai Hūnai ir piešķirta pētījumam „Autofāgijas loma novecošanās un pašatjaunošanās sadarbībā audzēju šūnu rezistencē pret terapiju". Audzēja atgriešanās pēc terapijas ir nopietna un nepietiekami izprasta problēma onkoloģijā. Tradicionālā pretvēža terapija tiek mērķēta uz šūnām, kas ātri dalās. Tomēr ir novērots, ka šūnas spēj izvairīties no terapijas izraisītas nāves un šūnu novecošanās, atjaunojot audzēju, turklāt bieži - vēl ļaundabīgākā formā. Pēdējā laika pētījumi liecina, ka izšķirošie faktori šūnu izdzīvošanā saistīti ar šūnas enerģētikas izmaiņām terapijas laikā. Audzēja šūnās pēc terapijas tiek aktivēta autofāgija - process, kad šūna sāk pati sevi daļēji noārdīt un pārveidot, lai atjaunotos. Autofāgijas nepietiekamības gadījumā šūnā uzkrājas „atkritumi" un tā aiziet bojā. Veiktie eksperimenti ar autofāgijas nomākšanu parāda, ka šim procesam ir nozīme vēža šūnu dzīvotspējas uzturēšanā un izšķiroša loma vēža šūnu ataugšanā pēc ķīmijterapijas. Tādēļ turpmāk paredzēts padziļināti pētīt atkritumu šķirošanas un pārstrādes regulāciju šūnā, kā arī meklēt veidus, kā ietekmēt šos procesus, lai nodrošinātu veiksmīgāku pretvēža terapijas iznākumu. „Fantastiskākais zinātnieka darbā - mēģināt noskaidrot jaunas lietas, paplašināt cilvēces zināšanas, atklāt kaut ko jaunu, cilvēcei svarīgu. Vienu zinātnieku devums palīdz veikt atklājumus citiem zinātniekiem. Pati nodarbojos ar fundamentālo zinātni - cenšos paplašināt zināšanas par šūnās notiekošajiem procesiem un ceru, ka tas palīdzēs citiem zinātniekiem un galarezultātā - glābs daudzu cilvēku dzīvību. „Zinātniece ar humanitāro stīgu" Tieši tā Andu Hūnu raksturo viņas zinātniskā vadītāja. Gūtā trauma un laika trūkums pagaidām pārvilkusi svītru zinātnieces hobijam alpīnismam. Tā vietā nākusi jauna aizraujoša nodarbe: pēdējos gados Anda aktīvi darbojas kustību teātrī Starpnozaru mākslas grupā Idea Gnosis, veidojot performances. Ikdienā jaunā zinātniece pārvietojas ar velosipēdu, viņai patīk gatavot ēst un cienāt draugus, iet pārgājienos.
Mg. sc. ing. Irēna Mihailova Cietvielu fizika Daugavpils Universitātes Augstskolām un pētniecības iestādēm, kuru zinātnieces 11 gados ieguvušas L´ORÉAL Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē", šogad pievienojusies Daugavpils Universitāte - tās pētniecei Irēnai Mihailovai stipendija piešķirta doktora disertācijas pabeigšanai. Šī augstskola ir arī pirmā no programmā „Sievietēm zinātnē" pārstāvētajām, kas atrodas ārpus Rīgas. Stipendijas piešķīrēji ar gandarījumu atzīmē, ka šogad konkursam aktīvāk nekā citkārt pieteikušās pētnieces no dažādām Latvijas pilsētām un konkursa rezultāts atspoguļo šo jauno tendenci. Irēna Mihailova dzimusi Lietuvā, Zarasos, bet augusi Daugavpilī. Jau mācību laikā Daugavpils 1. ģimnāzijā Irēnu interesēja eksaktie priekšmeti, matemātika un fizika. Irēna lauž priekšstatus par „sieviešu" un „vīriešu" zinātnes jomām - viņa Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi inženierzinātņu bakalaura grādu elektrozinātnēs, pēc tam - inženierzinātņu maģistra grādu telekomunikācijās, bet šobrīd Daugavpils Universitātē strādā pie disertācijas jau citā tradicionāli „vīrišķīgā" zinātnes nozarē - cietvielu fizikā. Jaunā zinātniece strādā par pētnieci Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas centrā, kas nosaukts tā izveidotāja un Irēnas maģistra darba vadītāja profesora Gunta Liberta vārdā. „2015. gada L´ORÉAL Latvijas stipendija „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu Irēnai Mihailovai piešķirta pētījumam „Telpā orientētu cinka oksīda nanostruktūru sintēze". Pusvadītāju nanometru mēroga (nanometrs ir metra miljardā daļa) materiālu jeb nanomateriālu pētījumi ir piesaistījuši dažādu jomu zinātnieku, tostarp fiziķu, ķīmiķu, materiālzinātņu speciālistu, inženieru un biologu interesi kā strauji augoša daudznozaru pētniecības joma. Pateicoties unikālajām optiskajām, mehāniskajām un pjezoelektriskajām īpašībām, cinka oksīds ir viens no perspektīvākajiem pusvadītāju materiāliem pielietošanai nanoelektronikā un optoelektronikā, it īpaši fotoelementos. Tam iespējams plašs pielietojuma spektrs gan medicīnā, gan saules elementos, gan elektroķīmiskos un optiskos sensoros gāzveida vielu un šķidrumu ķīmiskā sastāva noteikšanai, kas spēs brīdināt, piemēram, ka telpā izplatījusies indīga gāze. Irēna Mihailova strādā pie saules elementos izmantojamu cinka oksīda nanostruktūru sintēzes, cenšoties pilnveidot nanostrukturētu materiālu iegūšanas metodes, vienkāršot tās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu to pieejamību. „Uz šodienu saules baterijas ir dārgas un pieejamas tikai salīdzinoši nelielai cilvēku daļai. Ceru, ka mūsu pētījums padarīs šo atjaunojamās enerģijas avotu daudz plašāk pieejamu un ļaus samazināt naftas produktu patēriņu, gan atvieglojot cilvēku dzīvi, gan palīdzot to padarīt „zaļāku", planētai draudzīgāku," pētniece stāsta. Un papildina: „Man ir ļoti svarīgi, lai pētījumiem būtu praktisks pielietojums." Vēl viens svarīgs pētījumu virziens, kurā aktīvi piedalās Irēna Mihailova kā Inovatīvās mikroskopijas centra darbiniece ir nanodaļiņu mijiedarbības ar augu šūnām izpēte. Tiek pētīta nanodaļiņu iekļūšana augu šūnās un šī procesa ietekme uz morfoloģiskām un ģenētiskām izmaiņām. „Irēna ir neaizvietojama G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra darbiniece, kurai kolektīvā ir pelnīta autoritāte un cieņa. Viņa ar apbrīnojamu vieglumu apguvusi sarežģītu aparatūru - atomspēku mikroskopu, elektronu skenējošo mikroskopu, konfokālo skenējošo mikroskopu, rentgenstaru difraktometru un citas laboratorijas iekārtas," pētnieci slavē viņas zinātniskais vadītājs, Inovatīvās mikroskopijas centra vadošais pētnieks Vjačeslavs Gerbreders. Irēna Mihailova ir līdzautore 11 zinātniskiem rakstiem starptautiski citētos izdevumos un datu bāzēs, kā arī 8 rakstiem starptautisku konferenču pilnu rakstu krājumos. Viņas pētījumu rezultāti prezentēti vairāk kā 20 dažādās starptautiskās konferencēs. Stipendijas gada laikā viņa paredzējusi pabeigt promocijas darba rakstīšanu un iesniegt to aizstāvēšanai. Esmu latgaliete! „Esmu latgaliete", ar lepnumu teic pētniece. „Priecājos, ka man ir iespēja strādāt iemīļoto darbu savā novadā, strauji augošā universitātē, modernā pētniecības centrā, kura aprīkojums varētu izraisīt skaudību daudzās Eiropas augstskolās." Irēna ir aizrautīga ceļotāja gan pa tālām zemēm, gan tepat pa Latviju. „Ceļojumi bagātina, tajos gan atpūšos, gan smeļos iedvesmu darbam." Māra Morkāna foto L´ORÉAL-UNESCO STARPTAUTISKĀ PROGRAMMA Jau 17 gadus Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija - UNESCO un uz zinātniskajiem pētījumiem balstītā multinacionālā uzņēmuma L´ORÉAL fonds popularizē sieviešu sasniegumus zinātnē un sadarbojas, lai mazinātu dzimumu nevienlīdzību karjeras veidošanas iespējās. 1998. gadā izveidotās L´ORÉAL - UNESCO programmas „Sievietēm zinātnē" ietvaros tiek piešķirtas prēmijas izcilām zinātniecēm un atbalstītas jaunas un daudzsološas pētnieces no visas pasaules, lai iedvesmotu nākamās zinātnieču paaudzes. Kopš programmas izveides tās ietvaros atbalstītas jau vismaz 2260 zinātnieces no vairāk nekā 110 valstīm. Šis skaits nemitīgi pieaug, pateicoties nacionālajām un reģionālajām stipendijām, un šodien to papildina trīs Latvijas zinātnieces.
Pasaulei ir nepieciešama zinātne.
SIEVIETES UN ZINĀTNE Šo gadu UNESCO ir pasludinājis par starptautisko Gaismas gadu. Gaisma ir zināšanu, gudrības metafora, tā simbolizē zinātni un progresu, ko zinātne nes. Ar savu veikumu L´OREAL-UNESCO programmas „Sievietēm zinātnē" atbalstītās zinātnieces - gan balvas laureātes, gan starptautiskās un nacionālās stipendiātes - tik tiešām izgaismo mūsu ceļu uz labāku pasauli. Simboliski varam teikt, ka vairāk sieviešu zinātnē nozīmē vairāk gaismas - tas nesīs labumu gan zinātnei, gan mums visiem: vairāk taisnīguma un demokrātijas, vairāk lietā liktu talantu, būtisku jautājumu dziļāku izzināšanu un augstāku dzīves kvalitāti, kā arī iedrošinājumu un iedvesmu meitenēm, kas šobrīd vēl tikai sapņo kļūt par zinātniecēm. Zinātnei, pētniecībai pieejamie resursi pasaulē ir ierobežoti - ierobežoti ir gan finanšu līdzekļi, gan infrastruktūra, gan cilvēkresursi. Tādēļ svarīgi ir, kādu tēmu pētījumiem šie resursi tiek veltīti. Kas ir vissteidzamāk risināmās problēmas? Kādi ir ceļi uz to atrisināšanu? Kādi pētījumi spēj visvairāk celt cilvēku dzīves kvalitāti? Iedziļinoties šajās tēmās, jautājumi kļūst aizvien specifiskāki, precīzāki. Piemēram, kuras slimības ir visbīstamākās? Kādas ir efektīvākās metodes vides piesārņojuma mazināšanai, enerģijas ekonomijai? Protams, ka ne jau zinātnieki vieni paši šos jautājumus izlemj, taču viņu zināšanas ir ļoti nozīmīgas cilvēces izvēļu izdarīšanā. Ir pats par sevi saprotams, ka zinātnei kā tādai nav ne robežu, ne dzimtes, ne ādas krāsas. Lai tā spētu labāk kalpot visiem, zinātnieku sabiedrībai būtu jābūt tikpat daudzveidīgai kā sabiedrībai kopumā. Tai nepieciešami gan vīriešu, gan sieviešu prāti. Sievietes ir puse no cilvēces un nodrošināt viņām iespējas pilntiesīgi piedalīties zinātniskajā pētniecībā nav tikai dzimumu līdztiesības jautājums. Daudzi pētījumi norāda, ka, jo lielāka ir daudzveidība pētnieku grupā, jo augstāka veikto pētījumu kvalitāte. Piemēram, par pētnieku grupas darba kvalitāti zinātnes sabiedrības acīs liecina tas, cik bieži citi zinātnieki atsaucas uz šīs grupas iegūtajiem rezultātiem. Viens no nesenākajiem pētījumiem rāda, ka grupās, kurās iekļauti abu dzimumu pētnieki, šie atsauču jeb citējamības rādītāji ir par 34% augstāki.* Secinājums: lielāka skatu punktu un pieeju daudzveidība rada apstākļus augstākai pētījumu kvalitātei, palīdz efektīvāk meklēt atbildes un radošāk tās izmantot tālākos pētījumos. Jo augstāk pa karjeras kāpnēm, ko krasāk izpaužas dzimumu nevienlīdzība zinātnes pasaulē. Dažādu valstu zinātņu akadēmijās, augstskolu un pētniecības iestāžu un to nodaļu, pētniecības grupu vadībā pārsvarā ir vīrieši, it īpaši materiālzinātnēs un dzīvības zinātnēs. Arī vairums zinātnes balvu un atzinību tiek piešķirtas vīriešiem. Zinātne ir ārkārtīgi nozīmīgs virzītājspēks mūsdienu pasaulē. Zinātnē būs nepieciešams aizvien vairāk spējīgu līderu. Sieviešu iespējas ieņemt vadošas, lemjošas pozīcijas zinātnē uz šodienu ir ierobežotas. Nevienlīdzības novēršana šajā jomā ne tikai nāks par labu zinātnei, bet arī ļaus jaunajai paaudzei ieraudzīt vairāk spēcīgu paraugu no zinātnieču vidus. Sievietes zinātnes karjeras augstākajos posmos var iedvesmot meitenes un jaunas sievietes, kurām, iespējams, ir liels potenciāls zinātnes jomā, taču kuras svārstās izdarīt izvēli par labu zinātnei tradīcijās balstītas dzimumu nevienlīdzības un valdošo stereotipu dēļ. Vairāk sieviešu zinātnes vadībā perspektīvā nozīmē vairāk sieviešu zinātnē vispār. *Citāts no: Campbell LG, Mehtani S, Dozier ME, Rinehart J (2013) Gender-Heterogeneous Working Groups Produce Higher Quality Science. PLoS ONE 8(10): e79147. doi:10.1371/journal.pone.0079147 / Editor: Vincent Larivière, Université de Montréal, Canada / Published: October 30, 2013 / Copyright: © 2013 Campbell et al. L`ORÉAL Tradīcijas un inovācijas Koncerns L´Oréal, pasaules vadošais kosmētikas ražotājs, jau kopš pirmsākumiem ir bijis cieši saistīts ar zinātni. Uzņēmums, kuru 2009. gadā dibināja franču ķīmiķis Ežēns Šiellērs (Eugène Schueller), ir saglabājis tā izveidotāja nostāju attiecībā uz zinātni: līdz pat šodienai inovācijas un pētījumi ir L´Oréal attīstības stratēģijas un arī panākumu pamatā. Zinātne un L`ORÉAL • L´Oréal konsekventi veic ievērojamus ieguldījumus zinātnē un pētniecībā. 2013. gadā pētījumiem kosmētikā un dermatoloģijā koncerns izlietojis 857 miljonus eiro jeb 3,7 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. • Trešdaļa no pētniecības un attīstības budžeta tiek atvēlēta tieši zinātniskajiem pētījumiem. • 23 L´Oréal pētniecības centros un 16 testēšanas centros Eiropā, Āzijā un Amerikā kopumā vairāk nekā 4000 darbinieku no 60 valstīm strādā 30 zinātnes nozarēs un ne tikai rada jaunus kosmētikas līdzekļus un tehnoloģijas, bet arī veic zinātniskos pētījumus. • 70 % L´Oréal nodarbināto pētnieku ir sievietes, kas ir lielisks rādītājs šajā nozarē. • Katru gadu L´Oréal laboratorijas iesniedz reģistrācijai vairāk nekā 600 patentu (624 patenti saņemti 2013. gadā), rada aptuveni 5000 jaunu formulu. L`ORÉAL skaitļos * L´Oréal ir lielākais kosmētikas ražotājs pasaulē. * Tam ir pieci darbības virzieni: matu kopšanas līdzekļi, matu krāsas, ādas kopšanas līdzekļi, dekoratīvā kosmētika un parfimērija. * Koncernam pieder 28 pasaules mēroga zīmoli, no kuriem Latvijā pazīstamākie ir L´Oréal Paris, Garnier, Maybelline, Lancôme, Biotherm, L´Oréal Professionnel, Kérastase, Ralph Lauren Parfums, Giorgio Armani Parfums, Cacharel Parfums, Diesel, Yves Saint-Laurent beauté, Vichy. * Koncerna ražotā kosmētika tiek tirgota 130 valstīs. * L´Oréal strādā 77 400 darbinieku, 156 tautību pārstāvji. * 59% no uzņēmumā strādājošajiem menedžeriem un 44% no vadības komiteju locekļiem ir sievietes. * 34% L´Oréal izmantoto izejvielu ir iegūtas no augiem. * 2014. gada pavasarī neatkarīgais pētniecības centrs Ethisphere Institute ir atzinis L´Oréal par vienu no pasaules ētiskākajiem uzņēmumiem. L`ORÉAL fonds L´ORÉAL fonda darbība balstīta uz divām jomām, kuras uzņēmums pārzina vislabāk - zinātni un skaistumkopšanu. Šajās jomās tas veido atbalsta programmas. Atbalsts zinātnei ietver gan programmu „Sievietēm zinātnē" („For Women in Science"), gan izglītības veicināšanu. Ar atbalsta programmām skaistumkopšanas jomā L´ORÉAL fonds palīdz personām, kuras cieš no psiholoģiskām, veselības vai sociālām problēmām, atgūt pašcieņu un veicina viņu sociālo integrāciju, kā arī palīdz cilvēkiem iegūt nākotnes perspektīvas, apmācot viņus ar kosmētiku saistītās profesijās. Koncerna filiāle L´Oreal Baltic SIA atrodas Rīgā, Citadeles ielā 12, tā izveidota 2000. gadā un pārstāv L´Oréal Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Informācijai: www.loreal.com
LZA prezidents Ojārs Spārītis Uzruna 2015. gada L'OREAL Latvijas stipendijas Ekselence, L'OREAL Latvijas stipendijas "Sievietēm zinātnē" Goda patronese Vaira Vīķe-Freibergas kundze, L'OREAL Baltic ģenerāldirektor Johan Berga kungs, godātie akadēmiķi - stipendijas piešķiršanas Žūrijas komisijas un LZA Senāta priekšsēdētāj Jāni Stradiņa kungs un UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas Zinātnes programmu padomes priekšsēdētāj, Latvijas universitātes rektor Mārci Auziņa kungs, visu iepriekšējo un šī gada L'OREAL stipendiātes, akadēmiķi, dāmas un kungi! Latvija nav liela, bet tās zinātnieki, viņu ekselenci apvienojošā Zinātņu akadēmija un mūsu valstī strādājošo tuvu pie 4000 pētnieku zinātniskie sasniegumi dara godu šai zemei, gan daudzina tās intelektuālo lepnumu tālu pāri tās robežām. Mums visiem ir pagodinoši, ka Latvijas zinātnieču - sieviešu nopelnus pamana, novērtē un apbalvo starptautiskas sadarbības konsorcijs: UNESCO, un balvas piešķir viens no zinātnes un industrijas lielvalsts Francijas vadošajiem uzņēmumiem L'OREAL ar savas Baltijas pārstāvniecības tiešu līdzdalību. Katrai valstij ir svarīga un rūp jaunās zinātnieku paaudzes atjaunošana, ar savu augstskolu un zinātnisko institūtu līdzdalību audzinot nacionāli svarīgu nozaru speciālistus. Turklāt viņu vidū ar L'OREAL-UNESCO starptautiskās programmas "Sievietēm zinātnē" (For Women in Science) atbalstu īpaši pamanāmas kļūst jaunās un daudzsološās pētnieces, kurām uzņēmuma L'OREAL piešķirtās stipendijas un balvas palīdz popularizēt sieviešu sasniegumus dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs, sniedz atbalstu sievietēm - pētniecēm, ģimenes cilvēkiem, mātēm viņu optimisma, sociālās aktivitātes un karjeras nodrošinājumam, kas ir tik būtiski Latvijas nacionālās zinātnes potenciāla saglabāšanai un attīstīšanai. Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā es vēlos sveikt šī gada laureātes - L"OREAL Latvijas stipendiātes: Latvijas Organiskās Sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu betadiketonu laboratorijas pētnieci, ķīmijas zinātņu doktori Lauru Beķeri, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Vēža šūnu bioloģijas laboratorijas zinātnisko asistenti, bioloģijas maģistri Andu Hūnu un Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra pētnieci, inženierzinātņu maģistri Irēnu Mihailovu par nozīmīgiem pētījumiem dzīvības un materiālzinātnēs, meklējot atbildes uz ļaundabīgo audzēju diagnostikas, šūnu regulācijas un atjaunošanās procesu, kā arī atjaunojamās enerģijas nesējmateriālu izpētes jautājumiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas pateicība stipendijas piešķīrējiem un stipendiātēm par zinātnes popularizēšanu skolu jaunatnes vidū, ar lekcijām un ceļojošās fotoizstādes "Sievietēm zinātnē" sekmējot dzīvības un materiālzinātņu nozaru zinātniskās pētniecības pievilcību un rosinot interesi par zinātnieka cildeno misiju sabiedrības garīgās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Es pateicos L'OREAL Baltic ģenerāldirektoram Johanam Berga kungam par uzņēmuma atbalsta misijas nesavtīgu turpināšanu, es pateicos Goda patronesei, ekselencei Vairai Vīķei-Freibergas kundzei, ar kuras iniciatīvu pirms 11 gadiem tika iedibināta šī cildenā tradīcija. Mana pateicība stipendijas Žūrijas komisijas priekšsēdētājam akadēmiķim Jānim Stradiņam un UNESCO Latvijas nacionālās komitejas Zinātnes programmu padomes priekšsēdētājam akadēmiķim Mārcim Auziņam par ieguldīto organizatorisko darbu. Es no sirds pateicos Stipendiju programmas koordinatorei Esterei Braķei par perfekto stipendiju konkursa norises vadīšanu, institucionālās sadarbības koordinēšanu un cilvēcisko aizrautību šī sievietēm zinātnē pagodinošā pasākuma īstenošanu. Lai šī L'OREAL stipendijas "Sievietēm zinātnē" piešķiršanas diena mums visiem sniedz gandarījumu un paliek labā atmiņā, lai tā stimulē ikvienu tālākai izaugsmei un sekmīgai zinātnieka karjerai. Pēdējā atjaunošana 15-05-2015
|
14. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) trim jaunām un daudzsološām zinātniecēm pasniegs prestižās 6000 eiro vērtās L΄Oréal Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas (LNK) un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Jau 11 gadus L΄Oreal Baltic, UNESCO LNK un LZA kopīgi godina un atbalsta izcilas Latvijas zinātnieces. Sākoties stipendiju programmas otrajai desmitgadei, papildināta pati programma un paplašinājusies tās ģeogrāfija.
2015. gada L´ORÉAL Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu
2015. gada L´ORÉAL Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu
2015. gada L´ORÉAL Latvijas stipendijas „Sievietēm zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu