Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde 2015. gada 7. maijā

2015. gada 7. maijā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) sēde. Darba kārtībā bija trīs ziņojumi. LZA īstenā locekle, Dr.habil.phil. M. Kūle iepazīstināja ar grāmatām – “Bēgšana no brīvības? Ēriks Fromms un Latvija” Dr. phil. profesora I. Šuvajeva zinātniskajā redakcijā un Dr.hist. A. Gavriļina monogrāfiju “Jānis (Garklāvs): pareizticīgais latvietis”. Stāstījumu papildināja monogrāfijas autors Dr.hist. A. Gavriļins. Pirmo pamatziņojumu sniedza Daugavpils Universitātes asoc. profesors, Dr. hist. H. Soms ar stāstījumu “Romas pāvestam Leo XIII 1888. gadā dāvinātais albums “Terra Mariana (Marijas zeme)” un tā atkārtotais izdevums: starptautisks projekts, faksimila un zinātnisko komentāru izveide”, bet otro – “Indijas izcelsmes jaunās reliģiskās kustības Latvijā” profesore, Dr. theol. A. Stašulāne ar referātu.

Sēdes sākumā akadēmiķe R. Karnīte aicināja klātesošos ar klusuma brīdi pieminēt LZA īstenās locekles V. Skujiņas aiziešanu mūžībā.

Sēdes turpinājumā akadēmiķis T. Jundzis LZA vārdā sveica visus klātesošos ar aizvadītajiem svētkiem – 4. maiju un Eiropas dienu – 9. maiju. Saistībā ar 4. maiju T. Jundzis uzsvēra, ka pagājuši 25 gadi, kopš tika pasludināta neatkarība un mainījies priekšstats par Latvijas attīstību. Deviņdesmito gadu sākumā likās, ka būs nepieciešami maksimāli 8 vai 9 gadi, lai uzlabotu labklājības līmeni, bet tagad redzams, ka vēl vismaz 30 gadi būs vajadzīgi, lai Latvija sasniegtu Eiropas līmeni. “Kādēļ neesam tikuši tik tālu, kā bija domāts agrāk? Mums ir vāja politiskā sistēma. Mums ir bezatbildība, politiskā sistēma, kas veicina politisko bezatbildību. Kamēr nepāriesim uz citu vēlēšanu sistēmu, tikmēr mēs nedabūsim citu politisko sistēmu.”

Sēdes dalībniekus uzrunāja arī Daugavpils Universitātes (DU) rektors A. Barševskis, izsakot patiesu prieku un pateicību, ka HSZN uzaicinājusi DU zinātniekus parādīt savus darba rezultātus. Tika izteikta pateicība akadēmiķim T. Jundzim par patiesajiem vārdiem, varbūt arī nedaudz uz optimismu vērstiem, ar piebildi, ka valsts neatkarības atgūšanas laikā nekas nenotika bez radošās inteliģences aktīvas iesaistīšanās. Aktīvā radošā inteliģence nāk no HSZ bloka. Nav jau gluži tā, ka tikai eksaktās zinātnes ir aktuālas. Ja nebūtu spēcīgas personības HSZ jomā, kas iesaistījās, tad nebūtu neatkarības. HSZ virziens ir ļoti svarīgs multikulturālā pilsētā kā Daugavpils. DU ir pilsētas latviskuma centrs. A. Barševskis izteica cerību, ka darbs, kas ir vainagojies šogad, kā piemēram, albuma “Terra Mariana” izdevums, ir paliekoša vērtība Baltijas un Eiropas kultūrā. Zinātnei ir tiesības attīstīties tur, kur veidojas kapacitāte, un DU ir viena no tām.

Stāstījumā par I. Šuvajeva rediģēto izdevumu “Bēgšana no brīvības? Ēriks Fromms un Latvija”, LZA īstenā locekle M. Kūle uzsvēra, ka zinātniskā darbība attīstījās, iepazīstoties ar Fromma biedrību, kas ir vainagojies ar Fromma darbu tulkošanu. Šajā grāmatā minētas Fromma pārdomas par tiem, kas cenšas iegūt varu. Bēgšana no brīvības, psihopātisku personu tiekšanās pēc varas – šis modelis nolasāms arī Latvijā. Esam sākuši iesaistīties “degošajās” tēmās Latvijā un Eiropā. M. Kūle uzsvēra lepnumu par vēsturisko izdevumu.

Par monogrāfiju “Jānis (Garklāvs): pareizticīgais latvietis” stāstīja autors Dr.hist. A. Gavriļins. J. Garklāvs piedzimis Limbažos, karojis Latviešu strēlnieku pulkos, tad atgriezies atpakaļ dzimtenē, vēlāk strādā par mācītāju. 1943. gadā kļuva par Rīgas bīskapu. Bet jau 1944. gada rudenī aizbrauca trimdā uz Vāciju. 1957. gadā tika izraudzīts par ASV Čikāgas un Mineapolisas arhibīskapu. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta. Monogrāfija ir izpārdota pilnībā un autori domā jau par jaunu tirāžu. A. Gavriļins uzsver: interesants cilvēks– interesanta dzīve.

Asoc. prof., Dr. hist. H. Soms stāstīja par albuma “Terra Mariana” atkārtoto izdevumu. Autors uzsvēra, ka jārunā par 4 izdevumiem:

• Vienā eksemplārā esošs albums, latīņu valodā, 30 kilogramus smags, kas atrodas Vatikāna bibliotēkā – dāvināts Romas pāvestam.

• Faksimils – izdevums latīņu valodā, ko piedāvā Vatikāna bibliotēka, padarīts pieejamāks interesentiem. Šis ir pirmais faksimils Latvijā, kurā atrodams viss albuma materiāls. Eksemplārs kā dāvana atrodas Romā.

• 1903.gadā bija mēģinājums izveidot reprodukcijas albumu vācu valodā. Atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Vatikānā.

• Komentāri, kas sastāv no 2 daļām.

H. Soms uzsver, ka kopš Rēzeknē izteiktas idejas veidot albumu ir pagājuši 22 gadi. Darbs pie albuma tika veikts četru cilvēku atbildībā:

• Mākslas lietas organizēja R. Kaminska;

• Baznīcas lietas – A. Priede;

• Viduslaiku vēsturi – A. Levāns;

• Sakarus ar visiem uzturēja un galvenā redaktora pozīciju ieņēma H.Soms.

Kopumā albums ir kolektīvs darbs, pētnieku pārdomas, katrs pētnieks nāca ar ļoti augstām prasībām pret darbu. Autori centās atrast veidu, kā nodot lasītājam vēstījumu. Tādēļ tika radīti 2 izdevumi – komentāri 2 daļās, kuros latīņu teksts tika pārtulkots latviešu valodā un apaudzēts ar latviešu tekstu, papildinot ar reģionu valodām, piem., poļu, igauņu, angļu. Poļu, igauņu, vācu zinātnieki palīdzēja rakstīt ievadu.

Kopumā komentāru izveidē izmantotas 323 vienības latviešu valodā un 9 svešvalodās – krievu, vācu, poļu, angļu, igauņu, itāļu, lietuviešu, franču, baltkrievu; milzīgs teorētiskās literatūras klāsts; pieminētas 759 personas; minēti 569 vietvārdi.

Sēdes nobeigumā profesore, Dr. theol. A. Stašulāne sniedza referātu “Indijas izcelsmes jaunās reliģiskās kustības Latvijā”. A. Stašulāne uzsvēra, ka DU ir iesaistījusies lielā, ļoti nozīmīgā starptautiskā apritē, zinātnieki strādā ļoti aizrautīgi, kā jau citviet Latvijā.

A. Stašulāne piedāvāja nelielu ieskatu problemātikā. DU pētnieki šajā jomā nepārstāv ne fundamentālistu pieeju, ne liberālo pieeju. Pētot reliģiskās kustības, DU zinātnieki cenšas tās klasificēt, izmantojot reliģiju vēsturnieku izstrādāto tipoloģiju, t.i. jaunās reliģiskās kustības sagrupēt pēc to vēsturiskās izcelsmes, kas ļautu izprast kustību rašanās cēloņus, mācības veidošanās ceļus un piekoptās reliģiskās prakses īpatnības. Analizējot jaunās reliģiskās kustības caur vēstures prizmu, rodas iespēja izprast, kāpēc kāda kustība ir izveidojusies un kā tās veidošanās procesu ir ietekmējušas lielās pasaules reliģijas un dažādi sīkāki reliģiski atzari. Pētniecībā DU zinātnieki pielieto starpdisciplināru pieeju un izmanto gan etnogrāfijas, gan socioloģijas pētnieciskās metodes. Savos pētījumos DU zinātnieki ir nonākuši pie vairākiem nozīmīgiem secinājumiem.

Veicot reliģisko grupu kartēšanu, izmantojot plašsaziņas līdzekļu materiālus, ir secināts, ka mūsdienās Latvijā darbojas apmēram 70 jaunās reliģiskās kustības. Katrai no tām ir sava reliģiskā doktrīna un katra no tām darbojas savā virzienā: vienas vēršas pret Rietumu sekulārismu un materiālismu, citas – pret institucionālajām baznīcām, tomēr tām visām kopīgs ir reliģiskais sinkrētisms, ar kura palīdzību, izmantojot dažādus jau esošo reliģiju elementus, ir radīta jauna reliģiskā sintēze.

Izvēloties reliģiju vēsturnieku pieeju, jaunās reliģiskās kustības Latvijā var iedalīt trīs grupās:

• Jaunās reliģiskās kustības, kas radušās uz austrumu reliģiju pamata (Indija, Ķīna, Japāna).

• Ezotēriski gnostiskās kustības (teozofijā balstītā humānā pedagoģija, antropozofu pedagoģijas principi Latvijas izglītības iestādēs).

• Postkristiāniskās grupas.

Autore sīkāk analizēja divas Latvijā darbojošās jaunās reliģiskās kustības, kas radušās uz hinduisma pamata: ISKCON un Ošo grupu.

Pēc Prabhupadas piecu dienu uzturēšanās Maskavā 1971. gadā ISKCON grupas sāka pakāpeniski veidoties visā PSRS teritorijā. Latvijā Krišnas apziņas biedrība sāka darboties 1979. gadā. Lai gan ISKCON–u apkaroja pēc pilnas programmas, ieskaitot draudzīgās sarunas VDK, jauniešu subkultūras formā Krišnas apziņas biedrība izdzīvoja līdz 1989. gadam, kad radās iespēja to oficiāli reģistrēt un atvērt templi (1990). Padomju gados radītais negatīvais krišnaīta tēls izzuda, pateicoties tieši žēlsirdības misijai “Dzīvības ēdiens”. Rīgas ielās krišnaīti regulāri vāc līdzekļus savai žēlsirdības darbībai, par ziedojumiem piedāvā iegādāties Austrumu reliģiskos tekstus, kā arī rīko vēdiskās filozofijas lekciju kursus. “Smaidīgie, krāsainie un dziedošie ļautiņi”, kas regulāri iziet Rīgas ielās, daudzinot Krišnas vārdu, ir labi zināmi Latvijas sabiedrībā kā mantru skaitītāji un veģetārieši. Rīgas templis ir sen kļuvis par šauru, bet citviet Latvijā kustība nav tik populāra un daudzskaitlīga, piemēram, Daugavpilī nācās aizvērt ISKCON centru, kas 90.gados atradās pilsētas galvenajā ielā, bet tagad Krišnas daudzināšana notiek vienkāršā mikrorajona privātā dzīvoklī.

Tomēr vispopulārākais guru Latvijā šobrīd ir Ošo/Radžnišs (1931–1990), kas ir izstrādājis tā dēvēto dinamisko meditāciju, ko var uzskatīt par šīs grupas galveno atpazīstamības zīmi. Latvijā ir izveidojušies vairāki neoficiāli Ošo mācības popularizēšanas centri: Vadības un sociālā darba augstskolā “Attīstība” SIA (Rīgā) vairākas reizes gadā notiek tikšanās ar Ošo Multiversitātes meistariem no ārvalstīm; regulāri Ošo meditācijas rīko vairākas Jaunās ēras (New Age) grupas Rīgā, kā arī dažādi jogas centri; interneta lapā “reikinet.lv” var pieteikties ceļojumiem uz Indiju, tajā skaitā uz Ošo centru Pūnā. Ekonomiskās krīzes laikā, kas Latviju skāra ļoti smagi, Ošo mācība kļuva ārkārtīgi pieprasīta. Izdevniecības “Jānis Roze” direktore ir atzinusies, ka viņas uzņēmumam izdevās noturēties krīzes gados, pateicoties Ošo grāmatu popularitātei.

Pateicoties Rietumu interesei par Austrumu reliģijām, Rietumu pasaulē ir izveidojies īpašs reliģiskais fenomens – “guruisms”. Guruisms ir Indijas spiritualitātes modifikācija, kas pielāgota Rietumu pasaules patērētājam. Formāli salīdzinot, guru darbība Indijā un Rietumu pasaulē būtiski atšķiras:

• Guru Indijā meklē sev sekotājus, savukārt, Rietumeiropā ap sevi aktīvi pulcē sekotājus;

• Indijā guru nepieņem vairāk par 7 vai 8 sekotājiem, Rietumeiropā guru dibina lielas starptautiskas organizācijas, rīko lielus “apgaismības” pasākumus;

• Indijā par guru sekotājiem cilvēki parasti kļūst ceturtajā dzīves posmā, kad ir izpildījuši visas savs saistības pret ģimeni, savukārt, Rietumeiropā grupās tiek iesaistīti galvenokārt jaunieši;

• Indijā guru ir garīga personība, Rietumeiropā guru ir labs menedžeris;

• Indijā guru loma sekotāju dzīvē pakāpeniski samazinās, Rietumeiropas kustībās guru uztur stingru kontroli pār sekotājiem;

• Indijā ceļš uz apgaismību ilgst visu mūžu, Rietumeiropā tiek piedāvāta “ekspres” apgaismība: izlasot vienu grāmatu, apmeklējot semināru vai “apgaismības” pasākumu.

Komunistu režīms, kas iedragāja Latvijai tradicionālo kristīgo konfesiju institūtus, radīja labvēlīgu situāciju postpadomju perioda reliģiskā tirgus attīstībai, kurā hinduismā balstītās grupas ieņem stabilu vietu. To izstumšana no šī tirgus nešķiet iespējama, jo Austrumi, ko Latvijā joprojām pirmkārt saprot kā Indiju, ir spēcīgs reliģiskās un garīgās iedvesmas avots. Lai arī hinduisma mācība tiek pasniegta ārkārtīgi vienkāršotā un pat deformētā veidā, Austrumu reliģiskās idejas pielāgojot Rietumu cilvēku vajadzībām, ar savu klātbūtni Latvijā hinduismā balstītās grupas nav radījušas problēmas. Izņēmums ir Durgas templis Rīgā, kas bija reģistrēts kā hinduistu reliģiska draudze.

LZA īstenais loceklis V. Ivbulis pozitīvi novērtēja A. Stašulānes referātu, uzsverot, ka šīm lietām Latvijā nedrīkst ļaut oficiāli izplatīties.

Nobeigumā komentāru izsaka arī LZA goda doktors P. Pildegovičs, kam gadījās redzēt kāda indieša reakciju uz krišnaītu ierašanos. Viņš uzsvēra, ka nostāja ir vienaldzīga.

Akad. Maija Kūle pastāstīja, ka LZA HSZN, pamatojoties uz akadēmiķa Viktora Ivbuļa iniciatīvu un pieņemto nodaļas lēmumu, ir mēģinājusi ierobežot jauno reliģisko organizāciju nevēlamo ietekmi uz sabiedrību. R. Karnīte informēja, ka notikušas sarunas ar augsta līmeņa tradicionālo reliģisko kustību vadītājiem un LR Tieslietu ministrijas speciālistiem un ir saņemts uzaicinājums veikt pētījumu par jauno reliģisko kustību ietekmi uz sabiedrību.

LZA HSZN zinātniskās sekretāres p. i. L. Griņeviča