2015. gada 22. maijs

Lai dalītos pieredzē par cilvēktiesību aspektiem zinātniskā darba laukā Vācijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas "Leopoldina" un Šveices Zinātņu akadēmijas (Swiss Academies of Arts and Sciences)  kopīgi rīkotajā konferencē ar starptautiskiem tiesību ekspertiem Bernē tikās 12 valstu pārstāvji.

Tikšanās pirmajā dienā Šveices Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Dr. Jurgs Pfisters (Dr. Jürg Pfister) ievadīja konferences dalībvalstu pārstāvju domu apmaiņu dažādos cilvēktiesību un zinātnes saskares aspektos, kā arī rosināja iepazīstināt auditoriju ar katras valsts sasniegumiem cilvēktiesību jomā. Ar atzinību varu liecināt, ka Latvijas pieredze, kuras niansēs mani bija ievadījuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents akadēmiķis Tālavs Jundzis un LZA Ārlietu daļas vadītāja Dr. Anita Draveniece, tika augstu novērtēta. Lūzuma punkts konferences norisē tika panākts ar Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Prof. Tarmo Soomeres ziņojumu, akcentējot Baltijas kontekstā sensiblos pamatnācijas un minoritāšu tiesību jautājumus, vērtējot minoritāšu un imigrantu tiesības uz izglītību, kultūras un garīgo vērtību reprezentēšanu, integrācijas un pilsonības iegūšanas pozitīvos un pretrunīgos aspektus. Latvijas pieredze nacionālo kultūras biedrību organizācijā un valstiskajā atbalstā īpaši saistīja konferences dalībnieku uzmanību, jo nacionālo valodu loma izglītības iegūšanas procesā un minoritāšu skolu īpašais statuss Latvijā ir ievērības cienīgs sekmīgas integrācijas un tolerances piemērs. Starptautiskā zinātnieku simpozija atzinība tika veltīta nelielās Latvijas sekmēm dažādu tiesību normu un cilvēktiesību aspektu ekspertīzes, aizstāvības un juridiskās pilnveides centru, sabiedrisko un nevalstisko organizāciju veidošana un darbība.

Savā ziņā tā atspoguļo līdzīgus mehānismus, ar kādiem Šveices pilsoniskā sabiedrība aktīvi līdzdarbojas dažādās nevalstiskās un sabiedriskās aktivitātes prasmīgi koordinējošās organizācijās. Latvijas nevalstisko organizāciju spektrs tiešā veidā atklāj Šveices demokrātijai un pilsoniskajai aktivitātei līdzīgu ceļu, ko iet Latvija arī tāpēc, ka tās satversmē 1922. gadā iestrādāti Šveices federālās konstitūcijas principi. Latvija var lepoties ar tādiem augstu starptautisko prestižu iemantojušajiem akadēmiski izglītotajiem tiesību speciālistiem kā Inetu Ziemeli - Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Strasbūrā no 2005. līdz 2014. gadam, ar Mārtiņa Mita darbību Zviedru Juridiskās augstskolas prorektora amatā, kā arī ar LZA goda doktora Egila Levita kā tiesneša ilggadējo darbību Eiropas Tiesā Strasbūrā.

Kā jau tas raksturīgs mūsdienu "informācijas sabiedrībai", neviens no klātesošajiem nebija iedziļinājies Latvijas Republikas Satversmes (konstitūcijas) īpašajā saturā un kvalitātēs, un tādēļ ar interesi uzklausīja faktus par to, ka Latvijas Satversme ir vecākā un līdz mūsdienām aktuālā konstitūcija Austrumeiropā un vecuma ziņā sestais sekmīgi funkcionējošais pamatlikums pasaulē. Par Latvijas akadēmiskās tiesību zinātnes kvalitāti un sasniegumiem liecina 900 lappušu apjomā 2011. gadā publicētie "Latvijas Satversmes 8. nodaļas - Cilvēku pamattiesību" zinātniskie komentāri. Pamatojoties uz 1998. gadā Latvijas Republikas Satversmē iekļauto jauno sadaļu par cilvēku tiesībām un to daudzveidīgajām izpausmes sfērām, tos LZA korespondētājlocekļa Ringolda Baloža vadībā un sadarbībā ar LZA viceprezidentu Tālavu Jundzi kā redkolēģijas locekli izstrādāja 30 latviešu tiesību zinātnieki.

Atsaucoties uz politiski nozīmīgo un Rīgā vienlaikus notiekošo Austrumu partnerības samitu kā aktīvas sadarbības ceļa un mērķu iezīmēšanas pasākumu, Vācijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas "Leopoldina" prezidents Jorgs Hakers (Prof. Dr. Jörg Hacker)  ar pateicību un augstu novērtējumu atsaucās par 2015. gada 20. -  21. aprīlī Rīgā notikušo XIV Baltijas Intelektuālās sadarbības konferenci un īpaši uzsvēra LZA lomu dalībnieku loka paplašināšanā. Nozīmīgus akcentus konferences darba kārtībā varēja dzirdēt plenārsēdes vadītājas Šveices Zinātņu akadēmijas Cilvēktiesību komisijas pārstāves Samantas Besonas (Samantha Besson) ziņojuma tēzēs. To atziņas saturēja novatoriskas domas par zinātnes nesaraujamo saistību ar vispārējām cilvēka tiesībām un no tām izrietošo tiesiskās aizsardzības mehānismu piemērojumu zinātniskai darbībai. Šī atziņa pamatojama ar faktu, ka zinātne un inovācijas ir cieši saistītas ar valsts un valstiskās suverenitātes interesēm. Tieši tādēļ zinātnei un inovācijām būtu jāatrodas tiesiski aizsargājamo demokrātijas sasniegumu priekšplānā. Šajā aspektā konferences dalībniekiem vienprātīgi nācās piekrist pasākuma iniciatoram Šveices Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāram Dr. J. Pfisteram, kurš atkārtoja ALLEA sanāksmē Lisabonā pausto tēzi par to, ka mūsdienu politikā ir nepieciešams ņemt vērā daudz vairāk zinātnes atziņu, un ka mūsdienu valstu ekonomikas sekmes vislielākajā mērā ir atkarīgas no veiksmīgas zinātnes politikas.

Bernes konferencei bija ne vien teorētiska un cilvēktiesību labirintos gaismu rosinoša nozīme, bet arī ļoti praktiski mērķi, jo tās otrā diena tika veltīta akadēmiskās sabiedrības informēšanai par tiesību speciālistu atziņām bioloģiskās daudzveidības, ģenētiski modificēto kultūru izplatības, lauksaimniecības produktu komercializācijas tiesību, lauksaimnieku kā ražotāju tiesību un valsts protekcionistisko tiesību skaidrošanai. Tādēļ tieši šim atskaites ziņojumam pievienotais referātu tēžu pielikums ļauj izprast Eiropas zemju lauksaimniecības produktu ražošanas, uzglabāšanas, pārstrādes un komercializācijas nianses. Iesaku ar šīm atziņām iepazīties LZA Lauksaimniecības un mežu zinātņu nodaļas locekļiem un darīt tās zināmas arī Zemkopības ministrijas darbiniekiem.

Patentu likumu departamenta vadītāja Tomoko Miamoto (Tomoko Miyamoto) no Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Ženēvā rosināja aktivizēt katras valsts atbildību izgudrojumu patentēšanā un patentu likuma iespēju daudzpusīgā izmantošanā gan zinātnieka, gan valsts zinātnes kopējo pozīciju stiprināšanā. Viņas ieteikumi tādā pašā mērā kā uz dabaszinātnēm bija attiecināmi arī uz humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjiem, kuru tiesības uz garīgā īpašuma patentēšanu ir tādas pašas kā farmakoloģisko preparātu vai tehnisko inovāciju autoriem.

Konference ļāva pārliecināties, ka Latvijas zinātniekiem un tiesību zinātņu speciālistiem ir vēl daudz apgūstamu jaunumu starptautisko tiesību normu un tiesiskās aizsardzības mehānismu izziņā un to adaptācijā Latvijas likumdošanā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis

Ziņojumu tēzes

Attēlos:

Vēsturiskā savrupmāja Bernē, kur norisinājās Šveices Zinātņu akadēmijas rīkotā konference

No kreisās: Dr. Rodžers Pfisters ( Dr. Roger Pfister), Šveices ZA Ārējo sakaru daļas vadītājs, Jorgs Hakers (Prof. Dr. Jörg Hacker) "Leopoldina" prezidents, Vācija, Garlihs fon Essens (Garlich von Essen), Eiropas Sēklaudzēšanas asociācijas ģenerālsekretārs, Brisele, Tarmo Soomere (Igaunijas ZA prezidents)