Tikšanās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša atstāstā:

"Iepriecinoša attieksme - tikai nedēļu pēc savas stāšanās amatā Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedāvāja LZA prezidentam Ojāram Spārītim tikšanos, lai pārrunātu Latvijas zinātnes aktuālos jautājumus un šodien 16. jūlijā Melngalvju namā šī saruna arī notika.

Abi sarunas dalībnieki varēja konstatēt daudz kopīgu uzskatu par izglītības, zinātnes un ekonomikas pamatoto saistību un korelāciju visu šo valsts pastāvēšanai un attīstībai svarīgo posmu starpā. Analizējot zinātnisko izgudrojumu nepietiekami ātro un mazefektīvo tehnoloģiskās pārneses procesu gan R.Vējoņa kungs, gan O.Spārītis nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešama valsts vadīta mērķtiecīga zinātnes atbalsta politika, kura būtu veidojama iespējami efektīvākā sazobē ar Latvijas rūpniecību, kurai noteikti piešķirams gan paātrinājums, gan atbalstāma zinātniski inovatīvu tehnoloģiju, gan jaunu produktu ieviešana. Tas, ka ekonomikas „sildīšanā" Latvijas zinātniskais un intelektuālais potenciāls ir jāizmanto efektīvāk un šai pārnesei ir meklējami jauni līdzekļi un jaunas metodes, nepalika nekādu šaubu.

Sarunā tika skarti dažādi jautājumi - gan Latvijas Zinātņu akadēmijas kā nacionālās akadēmijas lomas stiprināšana, gan Latvijas zinātnieku atjaunošanas jautājums, kas skatāms tikai sinhroni ar industrijas attīstības veicināšanu mūsu zemē un jauno zinātnieku paaudzei paredzētu darba vietu radīšanu, par to no viņiem sagaidot inovatīvus risinājumus ikvienā perspektīvā nozarē. Apspriežot jautājumu par Pētniecības un inovāciju Stratēģijas padomes darbību un tās rezultātiem, abas puses bija vienisprātis, ka atrodoties izpildvaras augstākā pārstāvja -  Ministru prezidenta - paspārnē, šāds instruments var strādāt efektīvāk, reaģēt ātrāk un no tā lēmumiem ātrāk ir sagaidāma atdeve gan zinātnes dzīves administrācijā, gan ekonomiskajos rezultātos. Tika apspriests arī jautājums par īpaša atbalsta fonda veidošanu sekmīgu starptautisku zinātnisku projektu līdzmaksājumiem no Latvijas budžeta, kas ļautu mūsu zinātniekiem piesaistīt daudz ievērojamākus starptautiskus līdzekļus savu pētījumu veikšanai un izgudrojumu komercializācijai. Tiecoties visīsākajā laikā īstenot valsts budžeta virzību uz mērķi novirzīt 2% no IKP Latvijas līdzdalībai NATO alianses sastāvā, Valsts prezidents atbalstīja arī 2014. gada 5. septembrī Velsas samitā parakstīto vienošanos, kas paredz valsts zinātnes tiesības pretendēt uz 20% jeb piekto daļu no šiem diviem procentiem izmantot ar militārā resora pasūtījumiem saistītu zinātnisko izgudrojumu komercializācijai un pārnesei uz rūpnieciskās ražošanas sfēru.

Gaidot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi, Valsts prezidents bija pilns sapratnes jautājumā par humanitāro un sociālo zinātņu īpašo lomu valsts iedzīvotāju apziņas, patriotisma, garīgo vērtību uzturēšanā un attīstīšanā, tādēļ viņš izrādīja arī interesi par īpašas sadaļas veidošanu valsts budžetā, kas būtu saistīta ar atbalstu un valsts pasūtījumu humanitāro un sociālo sfēru apkalpojošajām izglītības un zinātnes nozarēm, tādējādi tās nošķirot no dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, kuras ir tieši saistāmas ar ekonomiskā izdevīguma un peļņas iegūšanas mērķi. Pēdējais abu sarunas dalībnieku skartais jautājums bija Reformācijas 500 gadu jubilejas pasākumu virkne, kas visā Austrumeiropas, Skandināvijas un Vācijas kultūrtelpā tiks intensīvi organizēta un svinēta sākot ar 2017. gadu. Tā kā šāda programma ar īpašu Vācijas prezidenta Hansa Joahima Gauka atbalstu un viņa patronāžā vēl tikai top, tad arī R.Vējoņa kungs tika informēts par šādu ar Eiropas Renesanses garīgo atmodu saistītu vēstures, kultūras un garīgo vērtību pārvērtēšanas un atgādnes pasākumu programmu arī Latvijā, kuras norise laikā no 2017. līdz 2020. gadam noteikti ieņems pamanāmu vietu mūsu zemes un visu Baltijas valstu kultūras dzīvē.

Ar gandarījumu var atzīmēt jaunā Valsts prezidenta kā valstsvīra un pieredzējuša politiķa skaidro redzējumu uz Latvijas izglītības, zinātnes un ekonomikas problēmām, kuru risinājumā viņš noteikti vēlas sadarboties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas pieredzes bagāto zinātnieku pārstāvjiem - nozaru ekspertiem, un šī attieksme vieš cerības pārliecībai, ka Valsts prezidents vēlas sekmēt reālas strukturālas pārmaiņas visās valstiski svarīgajās nozarēs."

Papildu informācija : Valsts prezidents norāda uz nepieciešamību zinātniskos atklājumus iekļaut ražošanā (16.07.2015.)

Fotogalerija šeit.