Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnvaroto advokātu Sergeju Rudānu, atbildot uz žurnālistes Kristīnes Sutuginas (BNS) jautājumiem. 

Vai varat precizēt, no kura laika  "Koncertzāle Rīga" nemaksā nomas maksu? Cik liels ir parāda apmērs  uz šā gada 1.septembri?

Rīgas koncertzāle nemaksā nomas maksu kopš 2015. gada marta, t.i. šajā gadā tika samaksāta noma tikai par janvāri un februāri. Šobrīd nomas maksas un komunālo maksājumu parāds veido aptuveni EUR 58 000.

Vai LZA ar "Koncertzāle Rīga" valdes locekli - producentu Juri Milleru - mēģinājusi rast kompromisu, piemēram, sarunu ceļā?

LZA vairākkārtēji aicināja Rīgas koncertzāli samaksāt izveidojušos parādu. Pirms prasības celšanas par parāda piedziņu Rīgas koncertzālei tika nosūtīti trīs brīdinājumi. Tajos LZA piedāvāja Rīgas koncertzālei vienoties par pakāpenisku parāda nomaksu. Taču Rīgas koncertzāle tā arī nav atsākusi nomas maksas maksāšanu. Tāpat notika vairākas tikšanās starp LZA un Rīgas koncertzāli ar mērķi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu, bet Rīgas koncertzāle kategoriski atteicās maksāt nomas maksu uzskatot, ka tā ir pilnībā atbrīvojama no tās sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem. Ņemot vērā, ka šāda Rīgas koncertzāles pozīcija nav savienojama ar nomas līgumu un normatīvajiem aktiem, LZA nevarēja tai piekrist. Turklāt ir būtiski uzsvērt, ka LZA ir izrādījusi pretimnākšanu Rīgas koncertzālei, samazinot nomas maksu par pirmajiem 12 mēnešiem 3,5 reizes, kā arī vēlāk pēc Rīgas koncertzāles iesnieguma saņemšanas LZA pilnībā atbrīvoja Rīgas koncertzāli no pienākuma maksāt nomas maksu par četriem mēnešiem. Kopumā šo atlaižu summa sastāda ap EUR 88 000. Taču Rīgas koncertzālei ar to bija par maz.

Vai LZA 31.augustā augstāk norādīto nomas līgumu ar uzņēmumu lauzusi?

LZA ar 2015. gada 31. augustu izbeidza nomas līgumu, par ko Rīgas koncertzālei tika paziņots ar 2015. gada 29. jūlija vēstuli.

Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas tam būs sekas? Kā līguma laušana ietekmēs patērētājus (koncertzāles apmeklētājus)?

Līguma izbeigšana nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1. septembri, Rīgas koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tai skaitā, rīkot jebkāda veida pasākumus. LZA ir devusi Rīgas koncertzālei laiku no 1. septembra līdz 15. septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai. Šajā laika posmā Rīgas koncertzāle ir tiesīga izmantot telpas tikai vienam mērķim: atbrīvot telpas no Rīgas koncertzālei un trešajām personām piederošām iekārtām.

Proti, vai šā gada 1.septembrī notiks plānotā Latvijas Jaunatnes teātra izrāde "Mazais princis"? Vai pēc 1. septembra plānotie pasākumi notiks?

Šī izrāde ir notikusi, kas ir vērtējams kā kārtējais nomas līguma pārkāpums, jo pēc šī gada 1. septembra Rīgas koncertzālei vairs nebija tiesību lietot telpas pasākumu rīkošanai.

Ja gadījumā "Koncertzāle Rīga" atteiksies pamest LZA telpas (tās, kurās izvietota koncertzāle), kāda būs LZA rīcība?

Ja Rīgas koncertzāle atteiksies atbrīvot telpas pēc 2015. gada 15. septembra, LZA būs spiesta izmantot likumā paredzētās tiesības, lai pārtrauktu telpu izmantošanu bez tiesiska pamata. Tas nozīmē, ka Rīgas koncertzāles plānoto pasākumu rīkošana nebūs iespējama pēc šī datuma.

Vai LZA plāno vērsties tiesā pret uzņēmumu?

2015. gada sākumā LZA ir cēlusi prasību pret Rīgas koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu EUR 66 883 apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu.

Vai pieļaujat iespēju, ka strīds var tikt atrisināts ārpus tiesas ceļā?

Diemžēl, šobrīd nav pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā.