Šogad 8. augustā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) nu jau par tradīciju kļuvušās vasaras nometnes tēma bija "Pārdod zinātni". Jau sesto gadu šāda nometne notiek Lēdurgā, un otro gadu tās viesu vidū ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pārstāvji. Pasākumu atbalsta Krimuldas pašvaldība.

Nometnes "zinātniskajā" diskusijā, kas notika Lēdurgas kultūras namā, piedalījās Izglītības uz zinātnes ministrijas (IZM) delegācija - īpašā viese, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vadītāja Ph.D. Agrita Kiopa un Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktores vietniece Santa Šmīdlere; uzņēmēju pārstāvji - SIA "Conelum" līdzīpašnieks Antons Adamovičs un Vides risinājumu institūta vadītāja Inese Suija-Markova; zinātnieks, Ziedoņa fonda "Viegli" apbalvojuma zinātnē "Taureņu uzbrukums" saņēmējs LU SZF asoc.prof., Kognitīvo zinātņu un semantikas centra diorektors Dr.phil. Jurģis Šķilters. Diskusijā par zinātnes pārdošanu iejaucāmies arī mēs, LZA viceprezidents, akadēmiķis Tālavs Jundzis un LZA HSZN vadītāja Raita Karnīte, neklusēja arī klātesošais LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs.

Priekšpusdienas diskusijas sākumā izglītības un zinātnes ministre runāja par zinātnes nozīmīgumu. Ir jāsaprot, cik nozīmīga ir zinātne Latvijā, pasaules mērogā, sabiedriskajos procesos. Viņa uzsvēra zinātnes lomu domāšanas kvalitātes uzlabošanā, sarunu kvalitātes uzlabošanā, lai panāktu, ka sarunu pamatā ir fakti, argumenti un loģika. Zinātnes uzdevums ir arī pacelt vēlmju latiņu bērniem. Ministre norādīja, ka vēlmju latiņa, bērnam augot, pazeminās, skolu beidzēji redz sevi ierastās profesijās, ambīciju līmenis ir zems. Ministre arī aicināja redzēt zinātni un izglītību kā kopumu, izlīdzsvarot "tīro" zinātni ar "praktisko" zinātni.

LJZA vadītājs Egils Stalidzāns formulēja viedo domu, ka pārdot zinātni ir aizraujoši, jo pārdodot nekas nezūd, tikai vairojas. Pēc amatpersonu uzrunām sekoja interesanta un saturīga paneļdiskusija, ko vadīja Sandra Kropa, LR1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" vadītāja. Nometnes organizētāji bija formulējuši dažas ierosinošas tēzes: "Par zinātni nemaksā vai mēs neprotam paprasīt samaksu?", "Publicēt vai patentēt?", "Vai ar zinātni var nopelnīt?", "Kas pārdod zinātni, kas pērk?", "Kurš par ko maksā?", "Kā atklājums nonāk praksē?", un citas. Zīmīgi, ka tieši tās atklājās arī diskusijas gaitā, saduroties zinātnes organizētāju, zinātnieku un uzņēmēju viedoklim, kas ne vienmēr sakrita. Kamēr zinātnes politikas veidotāji un zinātnes organizētāji uzstāja uz zinātnieku atbildību par savu izstrādājumu komercializēšanu, kaut vai iegūstot patentu, uzņēmēju pārstāvji neatkāpās no pārliecības, ka komercializācija ir starpnieku uzdevums, kas veidojami starp zinātniekiem un viņu produktu izmantotājiem, un, tiecoties pēc patenta, jāapdomā iespēja, ka lielākais ieguvums no atklājuma izmantošanas var izpalikt.

Pēcpusdienas diskusijā jaunie zinātnieki noklausījās IZM speciālistu ziņojumus par jaunām finanšu iespējām zinātnē, ko dod starptautiskais finansējums. Diskusija noritēja tīkamā lietišķā un abpusēji saprotošā gaisotnē. Ne velti IZM pārstāves atzīmēja labo sadarbību ar LJZA, un arī Egils Stalidzāns varēja palepoties, ka laba daļa no jauno zinātnieku priekšlikumiem ir iestrādāti IZM gatavotajos normatīvajos regulējumos. Iespējams, ka labu sapratni starp IZM un jaunajiem zinātniekiem rada jauniem cilvēkiem raksturīga atsaucība riskam, tostarp ārkārtīgi riskantajai zinātnes politikai, ko pašlaik īsteno IZM. No otras puses, spēja sarunāties ir sekmīgas sadarbības pamats,

Diskusijā par par zinātnes komunikāciju savu vārdu vēlējās teikt arī Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Andrejs Siliņš.

Tāpat kā iepriekš, nometnes bāzes vieta bija Vidzemes augstskolas rektora Gata Krūmiņa īpašumā Lēdurgas "Jaunurčos". Tur pie ugunskura diskusijas turpinājās.

R. Karnīte