80 gadi ir dzīves pieredzes analīzes un vispārinājuma laiks, vienalga, vai tas attiektos uz personīgo, nozares vai vēl plašāku vispārinājumu. Akadēmiķs Elmās Grēns savas 80. jubilejas priekšvakarā ar apgāda “Zinātne” palīdzību laidis klajā grāmatu “Ab Initio jeb kā mēs Latvijā izveidojām molekulāro bioloģiju”. Ievadā (jeb “Ievada vietā”) autors raksta:

“Šis stāsts ir par to, kā Latvijā dzima šī tolaik visā pasaulē jaunā zinātnes nozare – molekulārā bioloģija – faktiski tūlīt pēc ģenētikas kā zinātnes aizlieguma noņemšanas Padomju Savienībā. Laikā, kad pasaules zinātnē risinājās galvu reibinoši notikumi, kas sniedza pirmo ieskatu dzīvības un iedzimtības noslēpumos. Laikā, kad atomu un molekulu valodā varēja sākt izprast dzīvajā šūnā notiekošos informācijas saglabāšanas un pārneses procesus, tuvojoties cilvēces mūžsenajam sapnim – izprast dzīvo dabu kā pretstatu visapkārt esošai un it kā otrajam termodinamikas likumam pakļautajai nedzīvai pasaulei.”

Grāmatā vijas divi paraleli stāstījumi. Viens – “kā gados jaunu entuziastu pulciņš radīja Latvijā vēl nebijušu, bet tolaik pasaules zinātnes topā atrodošos nozari – molekulāro bioloģiju, turklāt pilnīgi no nulles, bez mūsdienās tik populārā termina – t.s. “tehnoloģijas pārneses”. Faktiski mēs radījām to tā sakot, ab initio (“no sākuma”).” Stāsts par uzdrīkstēšanos iet jaunus un tolaik vēl diezgan bīstamus ceļus, jo vēl nebūt ne tik senā pagātnē bija “raganu medības”, kurās zinātnieki tika vajāti par novēršanos no “vienīgā pareizā materialistiskā pasaules uzskata” un “klanīšanos Rietumu idealistiskajam pasaules uzskatam”. Tādēļ tik svarīgs ir otrs stāstījums – par fonu, kāds bija izveidojies Padomju Savienībā komunistiskās partijas nekļūdīgajā vadībā. Ko vērta ir tikai daudziem tā laika citātiem bagātā nodaļa “Kā izrēķinājās ar “veismanismu – morganismu”! Pilnīgs Orvels!

Akadēmiķis Jānis Stradiņš pirmsievada nodalā “Elmāra Grēna atziņu grāmatu lasot…” raksta:

“Var diskutēt, kas pārliecina vairāk – zinātnes vēsturnieka veikts sīkumains un skrupulozs avotu pētījums pēc arhīvu un oriģinālliteratūras pirmavotiem vai memuāru žanrs ar zināmu subjektīvismu un pietiekami brīvu vērtējumu. Domāju, ka šajā gadījumā Elmāra Grēna izvēle – atcerēties, apcerēt un izvērtēt savu zinātnieka mūžu no “astoņdesmitgadnieka” pieredzes augstumiem – ir bijis pareizākais ceļš, un mums jābūt pateicīgiem autoram, ka viņš šādu grāmatu ir iecerējis un uzrakstījis.”

Akadēmiķis Raimonds Valters:”Es grāmatu izrāvu vienā naktī…”

Z.K.