Reizi gadā akadēmiķu saimei, studentiem un citiem interesentiem ir laime un iespēja noklausīties šobrīd Vācijā dzīvojošā LZA akadēmiķa, Lielās medaļas laureāta KURTA ŠVARCA lekciju par kādu cilvēcei un civilizācijai būtisku jautājumu, jo, kā teica akadēmiķis Juris Ekmanis, Kurts Švarcs nav tikai radiācijas cietvielu fiziķis un savas skolas izveidotājs, bet skatās uz pasauli daudz plašāk. Ikgadējās lekcijas ir veids, kādā akadēmiķis parāda savu aktīvo un ieinteresēto līdzdalību tās Zinātņu akadēmijas darbībā, par kuras īsteno locekli viņš ir ievēlēts.

Lekcijas, kas notika 24. septembrī un tika nosaukta par LZA sēdi - diskusiju, tēma bija "Zinātnes sākumi un evolūcija". Pagājušajā "Zinātnes Vēstneša" numurā ("ZV" nr.15, 2015. g. 21. septembris) varēja izlasīt autora rakstītas diezgan izsmeļošas lekcijas tēzes (var atrast arī internetā), tādēļ interesantāk pakavēties pie jautājumiem pēc akadēmiķa uzstāšanās, kas skāra zinātnes evolūciju un iespējamo tālāko attīstību. Piemēram, vai mākslīgais intelekts savā attīstībā var pārsniegt dabīgo? Atbilde: intelekts var piemist tikai cilvēkam, nevis mašīnai. Mākslīgais intelekts ir vārdu spēle. Ja intelekts attīstīsies harmoniski, tas var izdzīvot, taču, ja tas klūs nevadāms, tad nebūs arī prognozējams. (Jautājums bija saistīts ar lektora pieminētajiem masu iznīcināšanas līdzekļiem, kas tāpat ir zinātnes produkts.) Vai augsts intelekts vispār var būt harmonisks un humāns? Atbilde: ja var, tad izdzīvos. Ja ne, tad atliek vecā anecdote par divām planētām, kur viena žēlojas, ka tai uzmeties kašķis, nieze, saukta par civilizāciju, un otra mierina:"Neuztraucies, pāries!"

A.Edžiņas foto

Z.K.