Latvijas zinātnieku savienība š.g. 15. oktobrī rīkoja apvienoto Valdes un Padomes sēdi. Sēdē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un akadēmiķis Elmārs Grēns. Sēdi atklāja LZS Valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis ar apsveikumu akadēmiķim Elmāram Grēnam 80 gadu jubilejā.

Akadēmiķis Elmārs Grēns bija fundamentālo pētījumu aizsācējs molekulārajā bioloģijā, izveidojot molekulāro bioloģiju kā zinātnes nozari Latvijā. E.Grēna izveidotā Molekulārās bioloģijas institūta, vēlāk – Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētījumi tika augsti novērtēti 1992. un 2013. gada starptautiskajās ekspertīzēs un viņa izaudzinātie zinātnieki ar panākumiem darbojas arī šodien. Akadēmiķis Elmārs Grēns bija aktīvs Latvijas neatkarības atgūšanas procesa virzītājs un viens no Latvijas Zinātnieku savienības dibinātājiem 1988.gadā. Viņš bija pirmais Latvijas Zinātnieku savienības Valdes un Padomes priekšsēdētājs un iniciators Latvijas Zinātnes padomes izveidei. Par ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā akadēmiķim pateicās arī Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, sveicot E.Grēnu nozīmīgajā dzīves jubilejā. Pēc apsveikumiem ar īsu atmiņu stāstījumu uzstājās E.Grēns. Viņš atcerējās Latvijas Zinātnieku savienības (LZS) un Latvijas Zinātnes padomes(LZP) izveides gaitu un polemizēja par LZS, LZP un Latvijas Zinātņu akadēmijas(LZA) vietu un lomu zinātnes tālākajā attīstībā Latvijā. Jubilārs atgādināja, ka arī Latvijas Radošo savienību padome tika izveidota pēc LZS iniciatīvas. E.Grēns izteica pieņēmumu, ka LZS loma zinātnes attīstībā nākotnē var būtiski pieaugt un novēlēja Zinātnieku savienībai arī turpmāk palikt par apvienojošu spēku cilvēkiem ar zinātnisku domāšanas veidu.

Sanāksmes otrajā daļā Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa informēja par IZM aktivitātēm zinātnes finansēšanā. Publiski daudzkārt izskanējušās un LZA prezidenta O.Spārīša Saeimai un Valdībai adresētajā atklātajā vēstulē, kura publicēta Zinātnes Vēstneša š.g. 12.oktobra avīzē, minētās problēmas ir IZM redzes lokā un tiks darīts viss lai neradītu krīzi zinātnē. Zinātnes bāzes finansējums 2016.gadā ieplānots par 4,25 milj. eiro lielāks, no kuriem apmēram 1,25 milj. eiro paredzēti akadēmiskā tīkla uzturēšanai. 20 milj. eiro plānoti praktiskajiem pētījumiem un aptuveni tik pat pēcdiplomu projektiem. Projektu izsludināšanas tempu kavē tas, ka visus projektus, izņemot pēcdiplomu projektus, administrē Finanšu ministrija un tas pagarina saskaņošanas termiņus. Nav skaidrības par projektu vērtēšanas apmaksu. Otrs bremzējošais spēks – Saeimā vēl nav pieņemtas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Darbs pie šī likuma labojumiem turpinās un labojumu pieņemšana būtiski veicinās projektu izsludināšas tempa pieaugumu. A. Kiopa rekomendēja projektus gatavot, vadoties no jau izsludināto projektu noteikumiem, lai nezaudētu laiku un būtu gatavi, kad projektus izsludinās. Svarīgs, protams, ir arī 2016.gada budžeta apstiprināšanas laiks Saeimā, jo tikai tad sākas reālā finansējuma saņemšana. A. Kiopa izteica pārliecību, ka kopumā zinātnes finansēšanas plūsmai krīze nedraud. Aizvadītās debates liecināja par IZM gatavību atbalstīt zinātni tās tālākai izaugsmei. Laiks rādīs cik reālas bija šodienas cerības!

U.G.