LZA prezidents, Dr.habil.art. Ojārs Spārītis

Raiņa un Aspazijas 150. gadadienas rudens ir piepildīts gan ar VI Letonikas kongresu, gan Latvijas akadēmiskās zinātnes atgādnes 200. gadskārtu ACADEMIA–200, pelnīti atgādinot mūsu sabiedrībai par humanitāro, sociālo un dabaszinātņu kopīgo misiju katras valsts intelektuālā mantojuma saglabāšanai un palielināšanai.

Ar gandarījumu jāatzīmē Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vārda un nopelnu spodrinājums, kas šī gada nogalē ir piedzīvots un vēl piedzīvojams akadēmiskas kvalitātes publikāciju jomā. Pēc Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas gada svinībām veltītā VI Letonikas kongresa sekmīgā noslēguma visi tā plenārsēdes ziņojumu autori ir mobilizēti savu referātu iesniegšanai atsevišķam žurnāla “LZA Vēstis” numuram, kura izdošana ir gaidāma vēl šī gada nogalē. Šī žurnāla numura sagatavošanu pārrauga un finansē LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, rakstu krājums iznāks akadēmiķa Tālava Jundža redakcijā.

Lai gan akadēmiķis Saulvedis Cimermanis šī gada vidū ir atkāpies no žurnāla “LZA Vēstis” A daļas redakcijas kolēģijas vadītāja pienākumiem, viņa sekmīgās iestrādes tiek turpinātas un notiek jaunu žurnāla krājumu gatavošana par dažādām tēmām. Tā piemēram, akadēmiķa Dr.arch. Jāņa Zilgalvja redakcijā tiek veidots Latvijas kultūras mantojumam veltīts atsevišķs laidiens, kam dienas gaismu vajadzētu ieraudzīt 2016. gadā. Bet jau 2015./2016. gadu mijā kā īpašs žurnāla numurs iznāks akadēmiķa Ojāra Spārīša sastādītais eseju un zinātnisku rakstu krājums par mūsdienu sabiedrības vērtīborientācijai būtiskajiem ētikas, garīguma un sakralitātes jautājumiem. Tā autoru vidū ir aicināti piedalīties un ar saviem pārdomu rakstiem par sakralitātes tēmu ir atsaukušies mūsu valsts garīgās autoritātes – LELB arhibīskaps Jānis Vanags un Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs. Žurnāla akadēmisko daļu veido Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu ekselenču – profesoru Skaidrītes Lasmanes, Janīnas Kursītes, Silvijas Grosas, kā arī vēsturnieku, teologu, arhitektu, literatūras un mākslas vēsturnieku apceres par sakralitātes uztveri, tās materiālajiem un garīgajiem aspektiem. Esmu pārliecināts, ka, tuvojoties Reformācijas 500 gadu sasniegumu izvērtējuma un atzīmēšanas jubilejai, šis žurnāla krājums, kura autoru lokā ir Kristīne Ogle, Imants Lancmanis, Ojārs Spārītis, Jānis Dripe, Pauls Daija, Guntis Kalme, Ieva Pauloviča, kā arī teoloģijas profesors Ulrihs Šēnborns no Mārburgas Vācijā, kļūs par pamanāmu notikumu garīguma izpausmju identificēšanā visdažādākajos Latvijas un Eiropas sakrālās kultūras kontekstos.

Uzturot rūpi par humanitāro un sociālo zinātņu nozaru sasniegumu atspoguļojumam tik akūto starptautiskajos bibliometriskajos reitingos augsti vērtētu rakstu krājumu nepietiekamības pārvarēšanu Latvijā un vienlaikus priecājoties par Baltijas kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – zinātnes administrācijas tālredzību valstiskās neatkarības pirmajos gados reģistrējot daudzus akadēmiskos rakstu krājumus starptautiski recenzējamu augstas citējamības izdevumu datu bāzēs, ir gandarījums, ka Tartu Universitātes Vēstures un arheoloģijas institūta Mākslas Vēstures nodaļa nule kā ir laidusi klajā jaunāko “Baltijas mākslas vēstures žurnāla” (Baltic Journal of Art History, No. 9 [i]) numuru. Tā sastādītājs un redaktors ir šī žurnāla redkolēģijas loceklis Ojārs Spārītis, kurš numura tematisko un saturisko esenci veidoja atbilstīgi aktuālajam starptautiskajam pieprasījumam pēc Eiropas kultūras procesu izpratnei nozīmīgā viduslaiku un jauno laiku pārejas perioda politisko, garīgo un materiālās kultūras pārmaiņu cēloņu un seku modelēšanas principa. Piedaloties pašam sastādītājam ar pētījumu par renesanses laika memoriālās kultūras un laicīgās tēlniecības attīstības problēmām [ii] un uzaicinot kopīgam darbam Prinstonas universitātes ASV profesoru Tomasu Da Kostu Kaufmani, zviedru mākslas vēsturnieci un 16.–17. gadsimta kultūras pazinēju Ingu Lēnu Angstrēmu–Grandīnu, Skandināvijas kultūras pētnieku no Īrijas Simonu Makkeonu, kā arī piesaistot Rīgas rātskunga Fridriha Vilhelma Brederlo pēcteci vācu arhitektu Vilhelmu fon Zengbušu, ir iegūts panorāmisks kultūras fons igauņu mākslas vēsturnieka Juhana Maistes filosofiskas ievirzes pētījumam par Tallinā dzīvojošo flāmu izcelsmes gleznotāju Mihaelu Sitovu kā izcilu Eiropas mēroga renesanses mākslinieku.

Ar Baltijas kaimiņvalstu, Skandināvijas un Centrāleiropas vadošo zemju augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieku iesaistīšanos kopīgos projektos un publikācijās Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā tiek īstenota tik nepieciešamā Baltijas vienotības un Eiropas kopīgās kultūras telpas ideja.

[i] Vol 9 (2015): Baltic Journal of Art History 9 Spring 2015, University of Tartu Press

[ii] Ojārs Spāritis, Evidence of the Reformation and Confessionalization Period in Livonian Art, pp. 23–74