"Japāna ir valsts, kurā inovācijas medicīnā tiek īstenotas visātrāk un arī visātrāk tiek ieviestas iedzīvotāju veselības aizsardzībā"

(Šinja Jamanaka (Shinya Yamanaka), Nobela prēmijas laureāts medicīnā)

Šos vārdus liekot ziņojuma virsrakstā vēlos sniegt ieskatu Kioto pilsētā Japānā no 4. līdz 6. oktobrim notikušā foruma "Zinātne un tehnoloģijas sabiedrībā" (Science and Technology in Society Forum, STS) darbības virzienos un būtiskākajās atziņās.

Attēlā LZA prezidents Ojārs Spārītis Kioto kopā ar STS foruma organizatoru Koji Omi, 2015. gada 4.-6.oktobris

Japānas finanšu eksministra Koji Omi vadībā tiekot rīkotam jau 12. reizi, STS forums piesaista simtiem zinātnes administrācijas un tehnoloģisko inovāciju izstrādes centru, kā arī pasaules industrijas gigantu pārstāvjus no visas pasaules. Šogad tajā guva atziņas tuvu pie 1000 interesentu no aptuveni 100 valstīm, reģioniem un starptautiskiem koncerniem. Par foruma nozīmi liecina tas, ka atklāšanas runu tajā saka Japānas premjerministrs Šindzo Abe (Shinzō Abe), un arī viņa teiktajā ir vērts ieklausīties. Savas runas nobeigumā vēršoties pie auditorijas viņš solīja, ka viesiem ierodoties uz kārtējo konferenci 2020. gadā, viņi varēs dzīvē pārliecināties par Japānas tehnisko un industriālo izaugsmi. Proti, viesi pa pilsētu ielām varēs pārvietoties automašīnās, kurām nebūs nepieciešami vadītāji. Dzirdot sacīto, pats dīvainākais manā uztverē bija tas, ka neradās ne mazāko šaubu par premjerministra maldiem vai slēpšanos aiz skaistiem solījumiem. Radās pārliecība, ka cilvēces izglītotākajiem pārstāvjiem vajadzētu izdoties ievirzīt globālos sociālos, ekonomiskos, demogrāfiskos un klimatiskos procesus kontrolējamā un mūsu planētu vismazāk apdraudošā gultnē.

Foruma plenārsēžu un sekciju darbs norisinājās ar filosofisko apziņu par to, ka zemes resursi ir limitēti un, ka 21. gadsimtā cilvēka rīcība šīs planētas pastāvēšanu var padarīt neatgriezenisku. Plenārsēžu dalībnieki izvirzīja tēzes gan par zinātnes un tehnoloģiskā progresa pozitīvajām, gan negatīvajām sekām. Lekciju un debašu gaitā izkristalizētās atziņas rosināja domāt par planētas iedzīvotāju un ikvienas sabiedrības ilgtspēju ne tikai 20 - 30 gadu perspektīvā, bet gan plānot savu rīcību ar pāri par 100 un 500 gadu ilgtspējas garantiju.

Apkopojot dzirdētos viedokļus, varēja izkristalizēt vairākas sabiedrības labā attīstāmas zinātniskās darbības tēzes. Vides aizsardzības un enerģijas ieguves jomā konferences dalībnieki bija vienisprātis par to, ka, lai samazinātu draudošo globālo siltumnīcas efektu, ir jāatsakās no fosilā kurināmā izmantošanas un strauji jāattīsta alternatīvās enerģijas ieguves metodes. Arī inovāciju politikas sakarā tika izteiktas filosofiskas domas, kuras politiķiem un zinātniekiem ir jārealizē stratēģisku mērķu vārdā. Tika secināts, ka inovācijas industrijā virza jaunu tehnoloģiju, robotikas, nanotehnoloģiju un jaunu materiālu attīstīšana, kas būtiski ietekmē visas sabiedrības pastāvēšanas sfēras, tajā skaitā arī pārtikas ražošanu, veselības aizsardzību un urbānās dzīves kvalitāti. Tāpēc delegāti tika aicināti izmantot savus intelektuālos spēkus un argumentus tādas koalīcijas veidošanā, kurā tiktu iesaistīti gan valsts, gan privātais sektors, gan arī politiskie bloki, ietekmīgāko industrijas un zinātnisko institūciju pārstāvji. Un šīs globālās koalīcijas inovatīvo mērķu sasniegšanas pamatā liekama fundamentālās zinātnes attīstība, kurai jātiek atbalstītai kā no valsts, tā privātā sektora.

Veselības aizsardzības jomā konferences dalībnieki izteica atbalstu cilmes šūnu un genomu pētniecības padziļināšanai, kas ir nozīmīgas dzīvības zinātņu nozares. Respektējot iedzīvotāju tiesības uz veselības aizsardzību ir veicināma personalizētās medicīnas sasniegumu ieviešana praksē. Konferences dalībnieki vienojās par atbalstu zinātniski kontrolētas ģenētiski modificētās pārtikas programmas ieviešanai, kas palīdzētu risināt ar globālo pārtikas un dzeramā ūdens deficītu saistītos jautājumus zemeslodes nabadzīgākajos reģionos.

Kioto konferences dalībnieki vienprātīgi uzsvēra izglītības nozīmes palielināšanu, radot pamatu zinātnieku un sabiedrības kopīgai informētībai izšķirīgu lēmumu, risku un izaicinājumu priekšā. Latvijas gadījumā par būtisku uzskatāma tēze par atbalstu izglītībai, izpētei un uzņēmējdarbībai, kuri ir būtiski ekonomiskās veiktspējas kāpināšanai attīstības valstīs. Tādēļ mūsdienu sabiedrības izglītības pamatā liekamas augstas kvalitātes mācību programmas, kuras sekmētu sabiedrības interesi par zinātnes un tehnoloģiju attīstības pozitīvo lomu sabiedrības labā.

Sekošana Kioto konferences atziņām noteikti nāktu par labu arī Latvijas sabiedrībai.

LZA prezidents Ojārs Spārītis

6th Annual Funding Agency Presidents' Meeting: Summary of Discussion, STS Forum, 5 October, 2015, Kyoto (pdf)

Fotogrāfijās:

Japānas premjerministrs Šindzo Abe atklāj STS Forumu	Kioto starptautiskais konferenču centrs
Zinātņu akadēmiju prezidentu tikšanās	Šinja Jamanaka -  Nobela prēmijas laureāts reģeneratīvās medicīnas un cilmes šūnu pētniecības laukā
Par Latvijas zinātnes potenciālu aktīvi interesējās Lerijs Huds (Hood) - viens no pasaules 50 ietekmīgākajiem zinātniekiem un ASV Top-6 zinātnieks biotehnoloģiju laukā