Ģints Doliops Waterhouse, 1841 (Coleoptera: Cerambycidae) - dabas māksla un izdzīvošanas fenomens

Prof. Arvīds Barševskis

Daugavpils Universitāte, Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts, Koleopteroloģisko pētījumu centrs

Ģints Doliops Waterhouse, 1841 pieder pie vaboļu kārtas (Coleoptera) ķoksngraužu dzimtas (Cerambycidae) ūsaiņu apakšdzimtas (Lamiinae) apomecīnu tribas (Apomecyni). Pasaules faunā zināmas 54 sugas, no kurām 53 sugas ir sastopamas Filipīnu arhipelāgā, bet 1 suga - Taivānas arhipelāgā. Filipīnās visvairāk sugu ir sastopams Luzona salā, kur līdz šim ir konstatētas 24 sugas un Mindanao salā, kur atklātas 18 sugas. Pārējās arhipelāga salās sastopamas no 1 - 3 sugām.

Šīs ģints vaboles ir nelielas, 9 - 15 mm garas, metāliskas vai koši krāsotas vaboles, kurām virspuse bieži ir ar dažādu krāsu un formu plankumiem un joslām, kas klātas ar sīkām, iegarenām irizējošām zvīņām. Zināms, ka šīs sugas sastopamas tropiskajos mežos un vulkānu nogāzēs ļoti šauros areālos. Visas sugas ir lokāli endēmiķi, kuru izplatība, iespējams, aprobežojas ar dažām vulkānu vai kalnu nogāzēm. Šīs ģints sugas līdz šim ir bijušas ļoti reti un mazskaitlīgi pārstāvētas muzeju kolekcijās. Visas ģints sugas ir komercsugas, kas pieprasītas kolekcionāru vidū un kukaiņu izsolēs.

Sākot šīs ģints pētījumus, pasaules faunā bija zināmas 25 sugas, lielākā daļa no kurām aprakstītas pēc 1 - 2 eksemplāriem un kopš aprakstīšanas vēlāk nebija atrastas. Literatūrā bija atrodamas ziņas par to, ka dažām šīs ģints sugām ir izteikta mimikrija. Pēc ārējā izskata tās  ir ļoti līdzīgi atsevišķām Pachyrrhynchus ģints smecernieku (Coleoptera: Curculionidae) sugām, turklāt kopā ar tiem arī sastopamas vienos un tajos pašos biotopos.

Pētījumu mērķis bija papildināt zināšanas par ģints Doliops sugām, to ekoloģiju un izplatību. Pētījumi tika uzsākti 2013. gadā. Materiāls tika iegūts no vietējiem ievācējiem Filipīnās. Viss materials glabājas Daugavpils Universitātes vaboļu kolekcijā, kurā pašlaik ir deponēti apmēram 200 000 īpatņu no apmēram 13 000 sugām. Starp tiem ir 393 ģints Doliops īpatņi no 42 sugām. Kolekcijā glabājas 49 šīs ģints tipu eksemplāri. Mūsu kolekcijā pašlaik glabājas pasaulē lielākais šīs ģints īpatņu un sugu skaits. Salīdzinājumam, līdz šim lielākā šīs ģints sugu kolekcija glabājas Drēzdenes zooloģijas muzejā, kuru autors ir revidējis. Tajā ir 18 īpatņi no 13 sugām, no kurām 11 ir tipi. Šo kolekciju ir savākuši pazīstamie vācu entomologi Kārlis Marija Hellers (K.M.Heller) un Villijs Karls Makss Šulce (W.C.M.Schultze), kuri arī bija aprakstījuši lielāko daļu līdz mūsu pētījumiem zināmo sugu.

Pēdējos 3 gados ģints Doliops vaboles pasaules faunā tiek intensīvi pētītas. Atklātas un aprakstītas 29 zinātnei jaunas sugas, no kurām 13 atklājis un aprakstījis Eduards Vives (Barselona, Spānija), bet 16 atklājis un aprakstījis Arvīds Barševskis (Daugavpils, Latvija). 3 gadu laikā pasaulē zināmo sugu skaits pieaudzis no 25 līdz 54. Privātkolekciju veido arī Kanādas uzņēmējs Tims Teilors (T. Taylor), kuras dati pagaidām nav publicēti.

Mūsu pētījumos tika novērota koksngraužu ģints Doliops sugu ekoloģiskā un evolucionārā saistība ar smecernieku ģintīm Pachyrhynchus, Metapocyrtus, Polycatus u.c. Katrai Doliops sugai ir pēc izskata līdzīgas smecernieku sugas, ko tie ar savu krāsojumu atdarina.  Šajā ģinšu kompleksā starp koksngraužu un smecernieku ģintīm ir izteikta mimikrija. Tika konstatēts, ka gan smecerniekiem, gan koksngraužiem ir līdzīga ķermeņa krāsojuma mainība. Tas ir unikāls fenomens, kas nodrošina koksngraužu sugu sekmīgāku izdzīvošanu. Smecernieku hitīna apvalks ir ļoti ciets, tāpēc sīkās putnu sugas tos praktiski neizmanto pārtikā. Visticamāk, tas arī ir mīmikrijas iemesls, jo ģints Doliops koksngraužiem hitīna slānis ir diezgan plāns. Pagaidām nav informācijas par ģints Doliops sugu bioloģiju, ekoloģiju un filoģenētiskajām saitēm. To noskaidrošana būs būtisks pienesums bioloģijas zinātnei kopumā, it īpaši - evolūcijas procesu izpratnei.

Nepieciešams nekavējoties pētīt ģints Doliops bioloģiju un ekoloģiju, lai steidzami sagatavotu priekšlikumus par šo endēmiķu aizsardzību. Tropisko mežu izciršana un palmu plantāciju ierīkošana būtiski apdraud šīs ģints sugu daudzveidību. Iespējams, daļa no aprakstītajām sugām jau ir izzudušas. Šīs ģints pētījumu pirmie rezultāti parādīja, cik nepilnīgi pagaidām ir izpētīta tropu reģionu kukaiņu fauna un to ekoloģija. Lai nodrošinātu zemeslodes bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, nepieciešams nodrošināt bioloģiski daudzveidīgāko vietu reālu aizsardzību.

Šis un daudzi citi mani pētījumi nebūtu iespējami bez daudzu cilvēku atbalsta. Sākumā es gribētu pateikties saviem vecākiem, ģimenei, maniem skolotājiem, profesoriem, studentiem, kolēģiem, draugiem, līdzcilvēkiem un liktenim, kas man ļāva savu jaunības hobiju pārvērst profesijā, attīstīties, pilnveidoties un augt. Es gribu pateikties Daugavpils Universitātei, kura savulaik deva man stabilas zināšanas, radīja interesi par zinātni un netraucēja man izveidot savu koleopteroloģijas skolu, kura tagad ir atpazīstama pasaulē. Es gribu pateikties Latvijas Zinātņu akadēmijai, kura tik augstu novērtēja mani, tādējādi paužot atzinību visai Latvijas «zaļajai» bioloģijai. Un mūsdienās tas nav maz! Noslēgumā es gribētu pateikt milzīgu PALDIES! Inārai un Borisam Tetereviem un Teterevu fondam par piešķirto balvu un mecenātismu!

Ģints Doliops vaboles ir iecienītas kolekcionāru vidū gan sava retuma, gan arī metāliskā un košā arējā izskata dēļ. Zinātnieku uzmanību arvien vairāk sāk piesaistīt šo vaboļu segspārnu nanostruktūras, kas nodrošina košo metālisko spīdumu un zaigošanu. Taču ne mazāk interesants ir to pielāgošanās fenomens izdzīvošanai unikālajās tropisko mūžamežu ekosistēmās. Šī fenomena turpmāka izpēte varēs palīdzēt mums labāk izprast evolūcijas procesus dabā un mīmikrijas nozīmi sugu evolūcijā..