“Atradēja prieks ir brīnišķīgs!”
Džemma Skulme

24. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā 17. reizi tika pasniegtas sabiedrības atzinības balvas, trāpīgi nosauktas Cicerona vārdā. Kā teica žūrijas komisijas pastāvīgais priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš (žūrijas locekļu skaits ir mainīgs un sastāv no iepriekšējo gadu laureātiem), šajā laikā Cicerona balva ir transformējusies no atzinības par darbu politikā, žurnalistikā un reklāmā uz nopelniem sabiedrības labā, sabiedrības vērtībām. To vidū ir kultūra, izglītība un zinātne.

Spožākie šīgada Cicerona zvaigžņāja pārstāvji ir tautas mīlētā un apbrīnotā māksliniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle Džemma Skulme un Rīgas Tehniskās universitātes rektors, profesors, LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis. Cicerona Goda nosaukumu ieguva Cēsu pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs, Latvijas Radio 1 žurnāliste Sandra Kropa, kuru daudzi radioklausītāji ir iecienījuši no interesantajām un izzinošajām pārraidēm “Zināmais nezināmajā”, un dažādu konkursu un pasākumu veidotājs mākslas zinātņu doktors Miervaldis Mozers. Viņi visi, katrs savā nozarē, ir radoši cilvēki, kuriem nav svešs Cicerona balvas laureātes Džemmas Skulmes dzīves rezumējums: “Atradēja prieks ir brīnišķīgs!”

“Latvijas kultūras virzīšana pasaulē un būtisks devums valstiskās neatkarības atjaunošanā” – tāds ir pamatojums Džemmas Skulmes apbalvošanai. Gan akadēmiķis Stradiņš savā runā, gan politiķe un mākslas zinātniece Sandra Kalniete videoapsveikumā no Strasbūras un Dainis Īvāns klātienē uzsvēra mākslinieces nelokāmo, iedvesmojošo stāju jau tajos laikos, kad neatkarīgā Latvija bija vien vīzija. Akadēmiķis Stradiņš viņu nosauca par vienu no Latvijas kultūras simboliem. Māksliniece, šķiet, ir pat visatpazīstamākā pasaulē (bijušajā Padomju Savienībā jau nu noteikti) kopš tiem laikiem, kad mūsu mākslas eksports – piedalīšanās starptautiskās izstādēs tikai sākās. Viņas ražīgā, apbrīnojamā mūža augļi šogad, dzīves 90. jubilejas gadā, rezumējās 3,5 kilogramu smagā (pašas mākslinieces vērtējumā), apgāda “Neputns” izdotā grāmatā, jau notikušajās un vēl gaidāmajās (Marka Rotko centrā Daugavpilī) izstādēs. Taču labi mākslinieki arī bez Džemmas Skulmes Latvijā ir atrodami, tas vien vēl nepadara par kultūras simbolu. Vēl ir jābūt viņai piemītošajai sabiedriskās nozīmības komponentei.

Savā runā Džemma Skulme vēlējās kopīgi ar klētesošajiem padalīties pārdomās par glezniecības procesu, kas noteicis visu viņas dzīvi un iemācījis viņas valodu – veidot vārdus un darboties ar krāsām. “Kas notiek gleznojot? Krāsa ir bieza, šķidra, mīksta, cieta, plūstoša. Es jaucu pigmentu ar pigmentu. Reizēm tie negrib sajaukties, bet es piespiežu tos savienoties, un man rodas prieks par nesavienojamā savienotību. Līksme, kas pārņem notikšanas brīdī, kad es piespiežu darīt kaut ko tādu, ko tie nav raduši darīt. It kā neievērojams process, bet meklējumā tas ir atradums. Atradēja prieks ir brīnišķigs! Jebkur – mākslā, kultūrā, zinātnē. Tie ir tie lieliskie brīži, kas tevi dara laimīgu! Tik grūts process: piedzimšana, dzīvošana, vājuma brīdis, krustā sišana un augšamcelšanās – tas notiek visu laiku. Izjūta ir brīnišķīga. Tie ir tie brīžim kad mēs sakām – Dievs ienāca istabā”, savu daiļrades ceļu atklāj māksliniece. Savukārt Dainis Īvāns atceras tos šausmu pilnos mirkļus nomenklatūras darboņu vidū, kad PSRS Augstākās Padomes deputāte vienīgā (!) iedrošinājās balsot “pret”, radot bezprecedenta situāciju.

Leonīds Ribickis saņēma Cicerona balvu par konsekventu augstākās tehniskās izglītības un tās tautsaimnieciskās ietekmes stiprināšanu. Akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja, ka Rīgas Tehniskā universitāte ir vecākā un šobrīd arī lielākā augstskola Latvijā. Sekmīgi attīstās tās komplekss Ķīpsalā, kur tiek no jauna celtas un renovētas esošās ēkas. Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes ēka pat saņēma prestižu arhitektūras balvu. Šogad sākusi darboties pašiem sava vidusskola, kurā mācās gaišākie, eksakti apdāvinātākie skolēni no visas Latvijas. RTU ir lietišķo izstrādņu citadele, jaunu tehnoloģiju veidotāja – ar biznesa inkubatoru, inovāciju centriem, tehnoloģiju pārnesējiem. Par sekmīgu sadarbību ziedu pušķi Leonīdam Ribickim pasniedza arī cits šī pasākuma gaviļnieks – Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, kuram ar RTU ir visciešākās attiecības, jo Cēsis atrodas RTU studentu biznesa inkubators.

Pats Leonīds Ribickis savu uzstāšanos bija nosaucis “Rīgas Tehniskās universitātes ilgtspēja un attīstības plāni”, iepazīstinot klātesošos ar to, “kā mēs darbojamies”. Uz ekrāna bija skatāmas gan vērienīgās pārmaiņas Ķīpsalā, gan studentu skaita dinamika, gan piesaistītie ārzemju studenti, gan modernās tehnoloģijas, vārdu sakot, viss, ar ko mums asociējas trīs vārdi – Rīgas Tehniskā universitāte. Ar cildinājumiem neskopojās kolēģi. Par godu savam rektoram uzdziedāja RTU vīru koris “Gaudeamus” diriģenta Ivara Cinkus vadībā, turklāt ilggadējais otrais tenors un bijušais kora prezidents Leonīds Ribickis tika aicināts stāties dziedātāju rindā ar Cicerona balvu rokā, lai kopā nodziedātu Valtera Kaminska īpaši šim korim veltīto dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem par meiteni baltās zeķēs, kas steidzas uz Dziesmu svētkiem.

Apsveikumus laureātiem bija atsūtījušas premjerministre Laimdota Straujuma un izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Cicerona balvai altrernatīvo Mērfija balvu par neveiksmīgu komunikāciju ar sabiedrību žūrija šogad bija piešķirusi vadošajām Eiropas Savienības institūcijām par bēgļu krīzes savlaicīgu nenovērtēšanu un neprasmi skaidrot to sabiedrībai.

Laureāti tradicionāli tika aicināti no kausa izvilkt kādu Cicerona vai Mērfija sentenci. Džemmai Skulmei tika populārais amerikāņu inženieris Mērfijs, zobgalīgo Mērfija likumu autors: “Nekas nav neiespējams tam, kam nekas nav jādara”, uz ko māksliniece teica:”Visiem ir jādara! No rīta līdz vakaram.” Savukārt Leonīds Ribickis tika aplaimots ar Cicerona teicienu: “Laime ir akla”. “Nekad neko neesmu laimējis, visu sasniedzis tikai ar darbu”, Ciceronam oponēja viņa balvas laureāts. No tā varam secināt, ka šajā dzīvē viss ir relatīvs.

Z. Kipere