ĪSTENIE LOCEKĻI

Māra GRUDULE – dz.01.03.1963., Dr.philol. (1997), LZA korespondētājlocekle (2010), Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) profesore, Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras vadītāja, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece.

Zinātnisko pētījumu virzieni: 16.– 18. gs. latviešu literatūras vēsture (pamatteksti, konteksti, oriģināla un tulkojuma salīdzinājums) un 16. un 17. gs. latviešu dzeja (sakari ar Poliju, Zviedriju, vācvalodīgo Eiropu kā tekstu spogulis), kā arī Baltijas vācu literatūra no 13. gs. līdz mūsdienām.

Publicētie darbi: Vairāk nekā 70 publikāciju. 2010. – 2015. gadu zinātniskie pētījumi atspoguļoti 30 zinātniskajos darbos.

Pedagoģiskais darbs: LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras vadītāja un profesore (filoloģe), pētniece (filoloģe) LU Literatūras, mākslas un folkloras institūtā. Lasa LU HZF studentiem tādus lekciju kursus kā A. Čaka daiļrade, neomītisms 20.gs. literatūrā un reģionālā literatūra.

Atzinības: 2005. gadā saņēmusi “Literatūras Gada balvu 2015” literatūrzinātnē par monogrāfisku pētījumu “Vācbaltiešu literatūra (1890–1939)” (piešķīrējs – Latvijas Rakstnieku savienība).

Andrejs ĒRGLIS – dz. 25.12.1964., Dr.med.(2006), LZA korespondētājloceklis (2008).

LU profesors, LU Kardioloģijas zinātniskā institūta direktors, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents.

Zinātnisko pētījumu virzieni:  invazīvā kardioloģija, epidemioloģija, reģeneratīvā medicīna.

Publicētie darbi (2009– 2014): kopējais skaits – >150 t.sk. 2 grāmatas, 85 zinātniskie raksti (H indekss – 28), 66 tēzes, 10 populārzinātniskie raksti.

Referāti starptautiskās konferencēs – ~ 170 (mutiski ziņojumi).

Pedagoģiskais darbs: 18 doktoranti (3 aizstāvēti). 2 docēti studiju kursi, 1 izstrādāts studiju kurss, 3 izstrādātas studiju programmas, sagatavoti 4 mācību līdzekļi.

Zinātniskie projekti: dalība >20 starptautiskos projektos, 3 Latvijas projektos.

Kvalifikācijas celšana ASV, Austrālijas, Nīderlandes, Itālijas, Vācijas un Francijas slimnīcās.

Organizatoriskais darbs: Baltijas invazīvās kardioloģijas b–bas prezidents, Latvijas Kardiologu b–bas prezidents, 9 starptautisko medicīnas žurnālu redkolēģijas loceklis, recenzents; >10 starptautisku un Latvijas kongresu un konferenču orgkomiteju un zinātnisko. padomju loceklis.

Atzinības: Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, LR MK Goda diploms, LR Veselības ministrijas Atzinības raksts, vairākas LU atzinības. Amerikas Kardiologu koledžas īstenais loceklis, Eiropas Kardiologu b–bas īstenais loceklis, Eiropas perkutānās koronārās intervences asociācijas loceklis.

Andrejs Krasņikovs – dz. 27. 07.1956., Dr.sc.ing. (1986), LZA korespondētājloceklis (2011), RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Mehānikas institūta profesors (no 2006.g.), Betona mehānikas laboratorijas vadītājs (no 2000.g.).

Zinātnisko pētījumu virzieni: eksperimentālā un teorētiskā cietvielu mehānika; sabrukšanas un plīsuma mehānika; kompozītu materiālu makromehānika un mikromehānika; polimēri un keramikas; betonu mehānika un fizika; betonu tehnoloģijas; fibrobetoni; kompozītu un betonu ražošanas tehnoloģijas; nano–kompozītu mehānika; matemātiskā modelēšana un skaitliskās metodes, optimizācija.

Publicētie darbi:  H indekss – 7, kopā: 192, 61 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 131 konferenču tēzes (abstracts) un referātu pilnie teksti (proceed.), 27 LR patenti un 1 ārzemju, 3 mācību gr.

Pedagoģiskais darbs: 16 doktorantu darbu vadība (2–Zviedrijā), 21 maģistra darbu vadīšana (2– Dānijā), 28 bakalaura darbu vadīšana, Lekciju kursi – 7, uzaicināts oponēt 6 doktora disertācijas ārzemēs.

Zinātniskie projekti:  LZP grantu vadība (1992–2008) un līdzdalība (2008–2011); 10 grantu vadība Zviedrijā, 1 Dānijā un 2 ASV(1997–2004); darbs 9 starptautiskos centros UK, Zviedrijā, Dānijā, Spānijā, Polijā, ASV, Somijā (1996–2011); 4 starptautisko projektu vadība, divi 5,6 IP eiroprojekti.

Tirgus orientētie projekti:  9 tehnoloģiju izstrādes un pārneses projektu vadība, viena LIAA projekta vadība. No 2007.g. līdz 2015.g. projektos piesaistīja (RTU daļa) finansējumu 1,47 milj. eiro.

Organizatoriskais darbs : Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas priekšsēdētājs (no 2012.g.), Latvijas Betona sav. valdes loc. (no 2002.g.), Latvijas izgudrotāju biedrības b., Promocijas padomes RTU P–03 vadītājs, Starptautisko zin. konferenču orgkomiteju loc., Ikgadējas Latvijas betona savienības Starpt. zin.– tehniskās konferences organizētājs un dalībnieks (katru gadu no 2000g.). Eiropas 6 IP eksperts, LZS, 7IP “Transport” eiroprojektu izvērtēšanas starptautiskais zinātniskais eksperts (2008), LZP eksperts (no 1996.g.); ASME, EIROMECH, ECCM, Latvijas materiālzinātnieku savienības un Latvijas betona savienības biedrs.

Starptautiskā sadarbība: 14 zinātniskie centri un universitātes.

Atzinības: LZA Fridriha Candera balvas laureāts (par sasniegumiem mehānikā), 2015.g. Pirmo Latvijas izgudrotāju dienu otrā godalga (2010.g.), Latvijas izgudrotāju dienu viena no galv. balvām. (2012.g.), Starpt. izg. izstāde ”Arhimed” Maskava, Krievija, 2013 (bronzas medaļa). Izveidots jauns zinātnes virziens Latvijā: augstās stiprības un augstās veiktspējas fibrobetonu tehnoloģiskā mehānika.– dz. 8. 08. 1957., Dr.phys.(1990), LZA korespondētājloceklis (2011), LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskā darbā, Organisko materiālu laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks.

Mārtiņš Rutkis – dz. 8. 08. 1957., Dr.phys.(1990), LZA korespondētājloceklis (2011), LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskā darbā, Organisko materiālu laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: nelineārās optiskās parādības organiskās vielās; polimēru kompozītmateriālu fotonika; organisko vielu struktūra un spektroskopija; materiālu modelēšana izmantojot kvantu ķīmiskās un molekulārās mehānikas metodes; Lengmīra–Blodžetas filmu optiskās un elektroniskās īpašības.

Publicētie darbi: H indekss – 9, kopā: 208, 62 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 146 konferenču tēžu izdevumos, 6 PSRS autorapliecības un 2 patenti.

Pedagoģiskais darbs: vadīti 2 promocijas darbi, 3 bakalauru un 5 maģistru darbi, 1 lekciju kurss.

Zinātniskie projekti: Latvijas –Francijas sadarbības “Osmoze” projekts (2006–2007), ERAF 2.1.1.1 projekts (2011–2013), ERAF 2.1.1.3 projekts (VNPC 2012–2015), 2 Latvijas–Lietuvas– Taivānas projekti (2007–2010 un 2013–2015) u.c.

Starptautiskā sadarbība: Center for Physical Sciences and Technology (Lietuva), Kaunas University of Technology (Lietuva), Department of Physical Chemistry, Uppsala University (Zviedrija), KTH Royal Institute of Technology (Zviedrija), Acreo Swedish ICT (Zviedrija), POMA laboratory, University of Angers (Francija); Institute of Atomic and Molecular Science Taipei (Taivāna), Department of Photonics, National Sun Yat–sen Universty (Taivāna).

Organizatoriskais darbs: Latvijas Zinātnes padomes Dabaszinātņu un matemātikas ekspertu komisijas un Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, ”Optical Society of America”, “American Chemical Society” un “Royal Society of Chemistry” biedrs un “Optics and Photonics Journal” redkolēģijas loceklis. Sadarbībā ar RTU ķīmiķiem izdevies radīt un izpētīt vairāk nekā 50 oriģinālas struktūras molekulāros materiālus – jauna veida organiskos stiklus, kuri veido dzidras plānas kārtiņas. 2013. gadā LZA šos pētījumus atzīmēja kā Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums praktiskajos pielietojumos.

Kaspars TĀRS – dz . 25.10. 1971., Dr.biol. (2000), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, studiju direktors; LU Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, Molekulāras bioloģijas katedras vadītājs. LZA korespondētājloceklis (2010).

Zinātnisko pētījumu virzieni: molekulārā bioloģija, proteīnu rentgenstruktūranalīze, molekulārā virusoloģija, proteīnu inženierija, racionālais zāļu dizains.

Publicētie darbi: 50 zinātniski raksti augsta līmeņa starpt. žurnālos (visi raksti Scopus un Pubmed; H indekss –– 14, Scopus; H indekss ––18, Google scholar), 3 nodaļas ārzemju monogrāfijās (angļu val.).

Zinātniskie projekti: 9 ( t.sk. 6 starpt.) projektu vadītājs (7 – vadītājs) vai dalībnieks.

Pedagoģiskā darbība: 6 promocijas darbu vadītājs (3 aizstāvēti). 9 docēti studiju kursi LU, vadīti 3 maģistra un 5 bakalaura darbi.

Organizatoriskais darbs: Latvijas Bioķīmijas biedrības valdes loceklis.

KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Ķīmija

Pāvels ARSENJANS – dz. 09.05.1975. Dr.chem. (2001), LOSI vadošais pētnieks, Farmakomodulātoru sintēzes grupas vadītājs.

Zinātnisko pētījumu virzieni: jaunu bioloģiski aktīvu vielu izstrāde ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. Selēnu saturošu savienojumu sintēze, to struktūras un pretvēža aktivitātes sakarību pētījumi ar mērķi pilnveidot zināšanas par šo savienojumu pretvēža darbības mehānismiem. Pētījumu rezultāti devuši iespēju radīt jaunus perspektīvus neorganisko un organisko selēnu saturošus pretvēža aģentus, kuri nomāc ļaundabīgo audzēju augšanu vai novērš to veidošanos.

Pedagoģiskais darbs: 3 promocijas darbu līdzvadītājs.

Stažējies Atēnu Universitātē (Grieķija) un Valensijas Politehniskajā universitātē (Spānija).

Publicētie darbi: >193 publikācijas (/Scopus 98 raksti , Hirša indekss –16/, 20 patenti, 75 konferenču tēzes)

Zinātniskie projekti: vairāku LZP un ERAF projektu vadītājs vai galvenais izpildītājs.

Organizatoriskā darbība: LZP eksperts, žurnāla “ARKIVOC” recenzents.

Materiālzinātne

Līga GRĪNBERGA – dz. 21.09.1977, Dr.phys.(2007), CFI vadošā pētniece (2009), CFI zinātniskā sekretāre (2012).

Zinātnisko pētījumu virzieni:  materiālzinātne, cietvielu jonika, kur sākotnējie pētījumi ietvēra gāzu sensoru izveidošanu, elektroniskā deguna datu bāzu veidošanu un ierīču modificēšanu. Pašreiz tiek veikta ūdeņraža uzglabāšanai piemērotu materiālu un fotokatalītiski aktīvu nanostruktūru ūdeņraža ieguvei sintēze, fizikālo un ķīmisko īpašību un morfoloģijas pētījumi,  kā arī fotonikas materiālu struktūras pētījumi.

Publicētie darbi: Hirša indekss – 4, 43 zinātniskie raksti, no kuriem 19 publikācijas SCI  žurnālos, 6  publikācijas VINITI citētajos žurnālos; 17 citos recenzētos izdevumos, 1 nodaļa grāmatā un > 60 konferenču tēzes, 30 mutiskie referāti un 1 ielūgtais referāts.

Pedagoģiskais darbs:  vadīti 2 bakalaura darbi, MSc lekciju kurss un lekcijas skolēniem, skolēnu konkursa “Saules kauss” un LU CFI Zinātnieku nakts organizatore.

Organizatoriskais darbs:  regulāri ir organizējusi dažāda lieluma konferences Latvijā (FM&NT, ENF, ISSFIT) un projekta ietvaros arī Dānijā. Žurnālu viesredaktore: “Sensors and Actuators”, “Ferroelectrics”, “IOP Conference serties”, “Physica Scripta”.  Stažēšanās  ārzemēs –  Dānija un Dienvidāfrikā.

Zinātniskie projekti: kopā 20; 10 Latvijas un 10 starptautisko projektu vadītāja un galvenā izpildītāja.

Atzinības: L`ORÉAL Latvijas stipendija “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO  Latvijas Nacionālās komisijas un LZA atbalstu (2007).

Teoloģija (reliģiju pētniecība)

Valdis TĒRAUDKALNS – dz.25.06.1964., Dr.phil. (2000). Kopš 2002. gada – LU Teoloģijas fakultātes profesors reliģiju un baznīcas vēsturē un vadošais pētnieks, kopš 1996. gada – Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs, kopš 2009. gada – viespasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē.

Zinātnisko pētījumu virzieni: reliģiju pētniecība un filozofija. Pēdējos gados kopā ar Denisu Hanovu publicēti darbi arī citā tematikā – autoritārisma kultūra.

Zinātniskie darbi: 50 zinātniskie darbi, tajā skaitā 6 monogrāfijas, 44 publikācijas zinātniskos periodiskos izdevumos (no 2004.gada).

Pedagoģiskais darbs: vadījis 3 promocijas darbus LU Teoloģijas fakultātē un Rēzeknes Augstskolas Izglītības un dizaina fakultātes personības socializācijas pētījumu institūtā.. Izstrādātas un vadītas studiju programmas – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Reliģijas pedagoģija” (Rēzeknes Augstskola, direktors no 2005.– 2010.g.); Maģistra un doktorantūras programmas vadītājs LU teoloģijas fakultātē no 2010.g. Līdzdalība vasaras skolās un tālākizglītības programmās kopš 2002. gada. 3 mācību līdzekļu sagatavošana kopš 2005. gada.

Organizatoriskā darbība: Koordinēti un vadīti vairāki starptautiski projekti un konferences kopš 2001. gada. Līdzdalība akadēmisku izdevumu redkolēģijās – Latvijas Bībeles biedrības izdevuma “Bībele: raksti, teksts, kultūrvide” redaktors; LU teoloģijas fakultātes zinātniskā rakstu krājuma “Ceļš” atbildīgais redaktors (no 2006.g.); “Rēzeknes Augstskolas Raksti” redkolēģijas loceklis kopš 2007.g.; “Latvijas Universitātes Raksti”, sērijas “teoloģija” redkolēģijas loceklis kopš 2008.g.

Lauksaimniecības zinātnes

Ina ALSIŅA – dz. 26.06.1960., Dr.biol. (1993). LLU Augsnes un augu zinātņu institūta profesore.

Zinātniskie pētījumu virzieni: fizioloģiski aktīvu savienojumu ietekme uz augu augšanu un attīstību; dārzeņu kvalitātes nodrošināšanas fizioloģiskie aspekti.

6 promocijas darbu vadītāja (t.sk 1 aizstāvēts).

Zinātniskās publikācijas: kopējais skaits – 210 publikācijas, t.sk., 98 zinātniskie raksti (20 indeksēti SCOPUS, 18 indeksēti Web of Science), 8 mācību – metodiskās publikācijas, 12 zinātniski populārās publikācijas. Pētījumu rezultāti prezentēti 74 starptautiskās un 51 vietējās zinātniskās konferencēs.

Zinātniskie projekti: Piedalījusies 4 starptautiskos projektos. Piedalījusies 7 LZP, IZM u.c. projektos, t.sk., vadījusi četrus projektus, 3 projektos bijusi kā izpildītāja.

Pedagoģiskais darbs: Vada studiju kursus: Augu fizioloģija, Augu biotehnoloģija, Lauksaimniecības biotehnoloģija, Augu pavairošana, Augu ekofizioloģija, Agronomiskā biotehnoloģija.

I. Alsiņas vadībā aizstāvēti 19 maģistra darbi, 32 bakalaura darbi, 11 diplomdarbi.

Organizatoriskā darbība: Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (NJF) locekle, Starptautiskā dārzkopības organizācijas (International Society for Horticultural Science – ISHS) locekle, Latvijas biotehnoloģijas asociācijas valdes locekle, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekle (no 2006.g.), Latvijas Zinātnes padomes eksperte, Network on the Knowledge Based Bio–Economy (KBBE–NET) Latvijas pārstāve (no 2008.g. līdz 2013. g.), LLU–70 zinātniskās konferences orgkomitejas sekretāre, Starptautiskās zinātniskās konferences “Academic Agricultural Science in Latvia – 150” zinātniskās konferences orgkomitejas sekretāre (2013.g.).

Atzinības: LR Zemkopības ministrijas medaļa “Par centību” un Atzinības raksts, 2010. g.

Turpinājums sekos