2015. – Starptautiskā Gaismas un gaismas tehnoloģiju gada ietvaros – 25. novembrī, atzīmējot Einšteina Vispārīgās relativitātes teorijas simtgadi, Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā Raiņa bulvārī, izmantojot rakstus “Zvaigžņotajā Debesī”, atklāja izstādi par gaismas nozīmi Visuma izzināšanā.

Gaismas ātruma noteikšana ievadīja jaunu ēru zinātnes vēsturē. Gaismas ātrums, ko fizikā tradicionāli apzīmē ar latīņu “c”, figurē vienādojumos, kas saista telpas un laika koordinātes. Šī konstante nosaka arī sakaru starp ķermeņa masu m un tai atbilstošo enerģiju E; sakarība E=mc² ir ienākusi sabiedrības kultūrā, bet vairumam ļaužu, iespējams, nav priekšstata par šo fizikālo lielumu nozīmi.

Atklāšanas pasākumā, kas bija arī jaunatnes kupli apmeklēts, LZA akadēmiķis LU profesors Mārcis Auziņš stāstīja par Einšteinu un 20. gadsimta fiziku, vairāk pievērsdamies zinātnieka personībai.

LU Bibliotēkas un “Zvaigžņotās Debess” (“ZvD”) Redakcijas kolēģijas sarīkotā izstāde Kosmiskā gaisma “Zvaigžņotajā Debesī” izveidota saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības IAU piedāvātajām tēmām –Einšteina simtgade, tumšās debess izpratne, Visums attēlos, Lielais Sprādziens un teleskopu aprīkojums, ar ko var redzēt debess brīnumus, – kas atspoguļotas arī vairāku desmitu gadu laikā “ZvD” publicētajos rakstos.

LZA un LU Astronomijas institūta žurnāla “Zvaigžņotā Debess” 2015. gada Pavasara laidienā var iepazīties ar Starptautiskajam gaismas un gaismas tehnoloģiju gadam veltītajā LU Zinātnes kafejnīcas pasākumā Cik veca ir gaisma? LU asoc. profesora teoloģijas doktora Ralfa Kokina stāstījumu par gaismu biblisko tradīciju skatījumā. Turpat astronoms Andrejs Alksnis skaidro atšķirību starp gaismas gadu kā attāluma un laika mērvienību (sk. arī Zinātnes Vēstnesis, 2015. g. 26. janv. Nr. 2(481), Replika. Starptautiskais gads gaismai). Šai pašā “ZvD” laidienā ir arī unikāla intervija ar kodolsintēzes uz Zemes izpētes grupas pārstāvi Vašingtonas universitātē (ASV).

“ZvD” 2015. gada Rudens laidienā LZA akadēmiķis Kurts Švarcs ir pievērsis uzmanību Einšteina Vispārīgās relativitātes teorijas simtgadei http://www.lu. lv/zvd/2015/rudens/einsteins/. Šai numurā arī aktualitātes par NASA zondi New Horizons Plutona sistēmas tuvumā, kā arī vēl viena “ekskluzīva” e-saruna ar projekta Orion (1958-1964, ASV) vadītāju, tagad pensionētu profesoru F.Daisonu (Freeman J. Dyson) par kosmosa kuģa startu no Zemes ar atombumbām, tur arī var lasīt par Hokinga starojumu u. c. zinātnes aktivitātēm.

“ZvD” Rudens laidiena pielikumā ir Astronomiskais Kalendārs 2016 – vienīgais kalendārs, kurā katrai dienai atradīsiet ne tikai Saules un Mēness lēkta un rieta momentus, Saulei arī kulminācijas laiku, datus par planētu redzamību un citas derīgas ziņas par astronomiskiem notikumiem, bet arī vārdadienas, valsts, reliģiskās, tostarp latviskās gadskārtas svinamās dienas.

Astronomisko Kalendāru 2016, kura vākus rotā Latvijas amatieru astrofotogrāfijas, vēl var iegādāties. Izstāde Kosmiskā gaisma “Zvaigžņotajā Debesī” Raiņa bulv. 19 (2.st.) darbosies līdz 30. decembrim.

I.Pundure, “Zvaigžņotā Debess”