Tikai pāris dienas pēc 7. novembrī notikušā vēsturiskā rokasspiediena, ar kuru Ķīnas Tautas Republikas prezidents Sji Dziņpins un Taivanas Republikas prezidents Ma Jindzju apliecināja abu valstu sadarbības iespējas, Latvijas delegācija ieradās Taipejā. No Izglītības un zinātnes ministrijas puses Latviju pārstāvēja Agrita Kiopa un Maija Bundule, bet zinātnieku pusi - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš un LZA prezidents Ojārs Spārītis. Ar savu nelielo delegāciju pārstāvēta bija arī Lietuvas Republikas zinātnes administrācija. Šī ziņojuma autoram tika piedāvāta atsevišķa programma, tādēļ uzskatu par savu pienākumu informēt par gūtajiem iespaidiem. Galvenā atziņa, kuru nācās gūt pēc daudzo ar zinātni saistīto institūtu, tehnoloģisko centru un universitāšu apmeklējuma ir tā, ka neliela, bet uz intelektuālo resursu attīstību orientēta valsts spēj kļūt par ekonomiski plaukstošu, modernu tehnoloģiju un inovatīvas rūpniecības zemi.

Zinot manu darbību kultūras mantojuma sfērā, Taipejas Nacionālās tehnoloģiju universitātes kolēģi bija raduši iespēju apmeklēt ar UNESCO kultūras mantojuma izcilības zīmi pagodināto Baoan daoistu templi un tikties ar Tempļu saglabāšanas fonda prezidentu Liao Wu-Jyh kungu. Pārsteidza tempļa arhitektūras noformējumā izmantotās daudzskaitlīgās porcelāna skulptūriņas un rotājumi, kuru misija ir ilustrēt daoisma reliģijā kultivētos mītus un sižetus ar dievu sadzīves epizodēm. Taču ar šo epizodi arī beidzās komandējuma vieglākā daļa. Turpmākās dienas tika hronometrētas pa minūtēm, nelaižot garām arī iespēju uzstāties ar akadēmiskām lekcijām Taipejas Nacionālās tehnoloģiju universitātes Arhitektūras un dizaina fakultātē. Par auglīgas sadarbības perspektīvi liecināja dzīvā interese pēc iepazīšanās ar Latvijas radošo industriju sasniegumiem un īpaši par komercializējamām nozarēm - restaurācijas, stila mēbeļu izgatavošanas un senos amatus saglabājušajiem darba paņēmieniem. Ne mazāku interesi Taipejas arhitekti izrādīja par Latvijas mūsdienu arhitektūru un interesējās par iespējām piedalīties RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes vasaras skolas darbā.

Zemē, kura 20 % no valsts budžeta iegulda izglītībā un zinātnē, nemaz arī nevar būt savādāk, kā tas atklājas Ķīnas Akadēmijas sasniegumos, struktūrā un mērķu uzstādījumos. Novietotas pašā galvaspilsētas centrā, vairāk par desmit zinātnisko institūtu ēkas veido īpašu teritoriju, kura kā valsts protokola sastāvdaļa atklāj šīs zemes politisko un ekonomisko vērtību uzstādījumu. Pieņemšanā pie Academia Sinica viceprezidentes profesores Yu Wang atklājās šīs dabaszinātnieces - ķīmiķes plašais skatījums uz Taivanas un Baltijas valstu sadarbības paplašināšanu, ka nepalika šaubu par šādas prakses turpināšanas lietderību, turklāt vēl plašākā nozaru spektrā. Bet, kā zināms, mūsu varēšana beidzas tur, kur izbeidzas finanšu pieejamība. Latvijas, Lietuvas un Taivanas kopējos projektos Baltijas valstis katra sedz 25 % no projektu izmaksām, bet Taivana viena pati - 50 %. Ja pētījums virzās izgudrojumu komercializācijas virzienā, tad izdevumi attaisnojas un ieguvēji ir gan Taivana, gan partneri. Turklāt Academia Sinica kā valsts institūcija tur savās rokās 31 zinātnisko institūtu un virza fundamentālos pētījumus trīs plašos virzienos.

Matemātikas un fizikas zinātņu virziena institūtu skaitā ir arī Informācijas tehnoloģiju inovāciju institūts, Klimata pārmaiņu izpētes centrs un ar savu institūtu pārstāvēta ir arī Statistika. Taivanas Zinātņu akadēmijas Dzīvības zinātņu virziena institūti ir mūsu Biomedicīnas centra partneri un to starpā sekmīgi norisinās pētījumi genomikā un bioinformātikā. Humanitāro un sociālo zinātņu virziena institūti Academia Sinica paspārnē pievērš uzmanību pamatvērtībām - valodai, etnoloģijai, vēsturei, literatūrai, socioloģijai un ekonomikai, bet arī politiskajām zinātnēm un jurisprudencei, rosinot Baltijas valstis rast vairāk saskares punktus kopīgiem pētījumiem.

Baltijas valstu delegāciju īpašo programmu bija veidojušas Taivanas Ārlietu ministrija, kuru noslēguma sarunās pārstāvēja ģenerāldirektors Peters Ching-Lung Chou, sadarbībā ar Taivanas Zinātnes un tehnoloģiju ministriju, iekļaujot arī Hin-chu pilsētas teritorijā izvietotā Industriālo tehnoloģiju parka - Taivanas “Silīcija ielejas” - vienas daļas apmeklējumu, par ko Latvijas delegācija varēja justies īpaši gandarīta. Ar Industriālo tehnoloģiju parku un tā daudzskaitlīgajiem zinātniskajiem institūtiem Taivanas valsts demonstrēja sekmīgā darbībā to tehnoloģiskās pārneses valstiskā atbalsta mehānismu, kādu Latvijas politiskā vide nespēj vai nevēlas radīt jau daudzu gadu laikā, kopš mums ir pieejami vārda tiešā nozīmē uzdāvinātie Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Tikai vienā Industriālo tehnoloģiju pārneses institūtā tiek nodarbināti 7000 zinātnieku, un 20 gados šī institūta bilancē ir ap 200 sekmīgi izstrādātu un uz ražošanu pārnesti inovatīvi start-up izgudrojumi. Tie reāli pilda Taivanas valsts kasi. Savukārt iepazīšanās ar Hin-chu Industriālo tehnoloģiju izpētes institūta jaudu - trīspadsmit Taivanas salas pilsētās izvietotajos institūtos ar aptuveni 500 laboratoriju telpām un 152 000 nodarbināto ļāva pārliecināties, ka ar dabas resursiem ne tik bagātajā zemē maksimāli tiek izmantots tās galvenais resurss - intelekts. Pēc nule kā uzbūvētā sinhrotrona apmeklējuma ir patīkami vest mājās brošūras, vizītkartes un sadarbības rosinājumus mūsu zinātniekiem izmantot jaunāko tehnoloģiju radītās iespējas visdažādākajās jomās un kopīgos pētījumos tuvināt inovatīvu risinājumu ātrāku pārnesi uz industriju. Nacionālās Kosmosa izpētes organizācijas pārziņā atrodas Lietišķo pētījumu laboratorijas, kurās tiek veiktas kosmosā iegūtās informācijas apstrāde, Taivanas satelītu FORMOSAT būve un koordinēta pētniecība ar kosmosu saistīto telekomunikāciju, dzīvības un materiālzinātņu un daudzās citās jomās.

Atvadām no Taivanas viesmīlīgie pavadoņi ieveda Latvijas un Lietuvas delegācijas Nacionālajā Chiao Tung universitātē, kura ir uz biznesu orientēta augstskola. Tā ir arī ļoti atvērta citu zemju studentiem un piedāvā gan stipendijas, gan iespējas kopīgos pētījumos pilnveidot arī ārpus Taivanas radītus start-up projektus. Šī universitāte sadarbojas ar industrijas pārstāvjiem, lai iepazīstinātu viņus ar jaunākajiem izgudrojumiem, patentiem un piedāvātu savus atklājumus ražošanai. Tā kā Taivanas rūpniecības jaudas ir ievērojamas, tad industriālie uzņēmumi ir gatavi palīdzēt jauniem uzņēmumiem sākt ražošanu pat bez savas infrastruktūras. Ar visiem studējošajiem pieejamiem biznesa kursiem Taivanas jaunie speciālisti tiek orientēti uzņēmējdarbības veicināšanai gan savā zemē, gan starptautiskā mērogā, un šī mācība ir vērā ņemama ikvienam no mums.

Ja Eiropas politiskajā un saimnieciskajā vidē tiek atklāti runāts par austrumu partnerības veicināšanu, tad Taivana nu reiz ir tā zeme, kuras atvērtība sadarbībai izglītībā un zinātnē ir vislabākā garantija iespējamai sadarbībai arī ekonomikā, un neizmantot to būtu tuvredzīga rīcība. Tāpēc ir apsveicami tie jau kopš 1997. gada koptie sadarbības asni, kuri Latvijas zinātniekiem ir rezultējušies vairākos starp abām valstīm noslēgtos kopprojektos kvantu nelineārās optikas problemātikas izpētē Ridberga stāvokļa atomos, pretvēža zāļu dizaina un terapijas metožu izstrādē, iekššūnu procesu izpētē rauga šūnās un to izmantošanas iespējās biomedicīnā un biotehnoloģijās, un zinātniskajai sadarbībai ir tendence paplašināties.

O.Spārītis