ĀRZEMJU LOCEKĻI

Antonio BIANKONI (Antonio BIANCONI, Itālija) – dz. 19.12.1944., Romas Starptautiskā materiālzinātnes centra direktors, Romas Sapienza Universitātes profesors, Dr.phys., Eiropas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2012).

Zinātnisko pētījumu virzieni: lādiņa un režģa fluktuācijas kompleksos metālu oksīdos ar augstu temperatūru supravadītspāju.

Publicētie darbi: Hirša indekss (h=54), citējamība – virs 9491 (WOS datu bāzē), > 424; publikācijas, 7 grāmatu sadaļu un rakstu apkopojumu autors.

Pedagoģiskais darbs: profesors.

Sadarbība ar Latviju: LU CFI Starptautiskās konsultatīvās Padomes loceklis. Ilgstoša Latvijas – Itālijas sadarbība kultūras jomā: Knuta Skujenieka un Jura Kronberga grāmatas izdošana itāļu valodā.

Vladimirs GUSAKOVS (Vladimir GUSAKOV, Baltkrievija)– dz. 12.02.1953., ekonomikas zinātņu doktors (1994, Maskava), Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Prezidija priekšsēdētājs, Baltkrievijas valdības loceklis.

Zinātnisko pētījumu virzieni: ar agrāro ekonomiku saistīti jautājumi.

Zinātniskās publikācijas: kopumā sagatavotas vairāk kā 1000 publikācijas, no tām vairāk kā 800 zinātniski darbi, t.sk. 30 monogrāfijas un grāmatas.

Pedagoģiskais darbs: sagatavojis 18 doktorus, 11 zinātņu kandidātus; ir 5 pēcdoktorantūras un doktorantūras studentu darbu zinātniskais vadītājs.

Sadarbība ar Latviju: aizstāvējis kandidāta disertāciju Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā (1984.g.), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (kopš 2013.g.), Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas vārdā parakstījis zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (2015.g.)

Organizatoriskā darbība: Baltkrievijas valdības loceklis (kopš 2013.g.), Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija un prezidija biroja loceklis (kopš 2002.g.), disertāciju aizstāvēšanas padomes priekšsēdētājs Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Sistēmisko pētījumu institūtā lauksaimniecības nozarē (vairāk kā 20 gadus), Baltkrievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1999. – 2002. g.), Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (kopš 2003.g.), Ukrainas Agrāro zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (kopš 2002.g.), Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (kopš 2007.g.), Kazahstānas Republikas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (kopš 2010.g.), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (kopš 2013. g.), vairāku periodisko izdevumu galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis

Apbalvojumi: Amerikas Biogrāfiskā institūta medaļa un diploms, 3. pakāpes ordenis “Par nopelniem” (Ukraina, 2013), goda nosaukums “Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais zinātnieks” (2004.g.).

Valdemārs RAZUMS (Valdemaras Razumas, Lietuva) – dz. 17.07.1955. Dr.habil.chem. (1990).

Lietuvas ZA prezidents (2009), Viļņas Universitātes Bioķīmijas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.

Lietuvas ZA īstenais loceklis (2006).

Zinātnisko pētījumu virziens: Biomolekulu fizikālā ķīmija.

Publicētie darbi: 2 monogrāfijas, ~180 zin. publikācijas (t.sk. 66 augsta prestiža starpt.žurnālos , H indekss – –20) , 7 izgudrojumi.

Zinātniskie projekti: ES 6. ietvara programmas projekta vadītājs (partneri: Beļģijas, Dānijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Zviedrijas un Vācijas akadēmiskās un pētniecības iestādes un uzņēmumi)

Organizatoriskā darbība: Valsts zinātnisko institūtu direktoru konferences priekšsēdētājs, Lietuvas Zinātnes prēmiju komitejas pr–ja vietnieks, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās zinātnes padomes pr–js, Lietuvas Republikas prezidenta izveidotās Valsts apbalvojumu padomes loceklis, Ministru prezidenta vadītās Zinātnes pētījumu, eksperimentālās attīstības un inovāciju stratēģiskās padomes loceklis, Izglītības un zinātnes ministrijas Kolēģijas loceklis, u.c.

Atzinības: 1987 Lietuvas Valsts prēmija (1087), Lietuvas ordeņa “Par nopelniem Lietuvas labā” Virsnieka krusts (2007).

Tarmo SOOMERE (Tarmo SOOMERE, Igaunija) – dz. 11.10.1957., Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta Viļņu inženierijas laboratorijas vadītājs. Academia Europaea loceklis (2009). D.Sc. in mathematics (1992). Igaunijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2007).

Zinātnisko pētījumu virzieni: matemātiķis, fiziķis un jūras zinātnieks.

Publicētie darbi: H–indekss 22, >450 publikācijas.

Pedagoģiskais darbs: profesors, > 20 promocijas darbu vadīšana.

Apbalvojumi: Igaunijas Nacionālā prēmija zinātnē (2002). Baltijas Asamblejas balvas laureāts (2007).

Sadarbība ar Latviju: 2013. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu zinātnē par izciliem sasniegumiem jūras zinātnē sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas zinātniekiem.

Karls PAJUSALS (Karl Pajusalu, Igaunija) – dz.20.06.1963., Dr. (1995), kopš 2005.gada ir Tartu Universitātes profesors, 2011. gadā ievēlēts par Igaunijas ZA locekli.

Zinātnisko pētījumu virzieni: somugru valodu struktūra un kontakti, igauņu valodas vēsture, gramatika, fonētika, lībiešu valodas jautājumi. Īpašu vērību veltījis dienvidigauņu izloksnēm, igauņu–latviešu–lībiešu valodu sakariem.

Publicētie darbi: publicējis vairāk nekā 150 zinātnisku darbu (Anglijā, Holandē, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā, Ungārijā, Vācijā).

Pedagoģiskais darbs: no 2001. – 2003.g. bijis igauņu valodas viesprofesors Helsinku universitātē. No 1990.–1992.g. kā vieslektors strādājis ASV Pensilvānijas universitātē. Vadījis 39 maģistra darbus un doktoru disertācijas.

Atzinības: 2015.g. saņēmis Igaunijas Baltās Zvaigznes III šķiras ordeni, 1997.g. – Igaunijas Republikas Zinātnes prēmiju.

GODA LOCEKĻI

Gunārs KROLLIS (mākslas zinātnieks)

Dzimis 1932. gada 23. jūnijā Rīgā, Latvijā. No 1974. līdz 1987. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas pasniedzējs. Kopš 1987. gada līdz 2006. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Grafikas katedras Oforta darbnīcas vadītājs un pasniedzējs. 1976., 1980., 1984. un 1986. gados bijis starptautisko grafikas mākslas triennāļu žūrijas loceklis Vācijā un Polijā.

2014. gadā piedalījies Daugavpils Marka Rotko centra organizētā starptautiskā rezidencē, III Latgales grafikas simpozijā.

Dalība nozīmīgos projektos: 2012. gads – Madonas novada Mētrienas pagasta ģerboņa dizaina mākslinieks; 2011. gads – līdzautors R. Paula 75. jubilejas koncerta dziesmu cikla “Melnais kliedziens” vizualizācijai 7 dziesmām; 2000.– 2011. gads – 8 monētu dizaina autors un mākslinieks Somijas kaltuves Suomen Rahapaja OY organizētās starptautiskās monētu programmas Hanzas pilsētām – Ventspilij, Cēsīm, Koknesei, Straupei, Valmierai, Kuldīgai, Limbažiem, Rīgai.

Grāmatu māksla: kopš 1958. gada veidojis grāmatu dizainu un ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām.

Izstādes: kopš 1956. gada ir piedalījies vairāk nekā 450 starptautiskās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Norvēģijā, Holandē, Slovēnijā, Zviedrijā, Polijā, Ēģiptē, Anglijā, Francijā, Kanādā, ASV, Japānā, Austrijā, Jordānijā, Ķīnā, Libānā u.c. Sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā un ārpus tās robežām.

Atzinības: 2012. gadā saņēmis Kolekcionāru balvu 2011 Latvijas Bankas Gada monētas konkursā, 2007. gadā – Pastariņa prēmija par gada labākās grāmatas ilustrācijām, 2000. gadā – Rīgas pilsētas Galvenā prēmija grafikā, 1999. gadā – Rīgas Konsila balva, 1997. gadā – Latvijas Mākslinieku savienības Zelta medaļa par radošo darbu, 1997. gadā – Galvenā prēmija grafikā, 1994. gadā – pirmā prēmija un medaļa starptautiskā grafikas biennālē, Māstrihta, Nīderlande; 1994. gadā – prēmija starptautiskā grāmatu konkursizstādē, Viļņā, Lietuvā; 1993. gadā – prēmija par labāko oforta Baltijas valstu grafikas mākslas biennālē, Zviedrijā; 1982. gadā – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts prēmija – LPSR Tautas mākslinieks.

Māra LĀCE (mākslas zinātniece)

Dzimusi 1954.gada 18.februārī Talsu rajonā, Dundagā. Kopš 2005.g. iecelta par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori, kopš 2010.g. biedrības “Laiks kultūrai” valdes locekle, kopš 2013.g. biedrības “Laiks kultūrai” valdes priekšsēdētāja vietniece, kopš 2003.g. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesoru vēlēšanu padomes locekle, kopš 2010.g. LMA padomdevēju konventa locekle.

Profesionālā darbība: Sagatavots un realizēts muzeja akreditācijas process, vadīta muzeja krājumu komplektēšanas politikas izstrāde, vadīts un koordinēts muzeja zinātniski pētnieciskais darbs, vadīts un koordinēts darbs pie izstāžu sagatavošanas, vadīts darbs pie muzeja patstāvīgo ekspozīciju koncepciju izstrādes un sagatavošanas, vadīta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas simtgades programmas izstrāde, vadīti projekti infrastruktūras uzlabošanai, darbs pie muzeja tīklu attīstības.

Zinātniskā darbība: publikācijas kopš 1977.g. par latviešu grafikas un glezniecības izstādēm, māksliniekiem, mākslas darbu kolekcionāriem (īpaši žurnālam Studija), mākslas muzeja vēsturi.

Atzinības: 2013.g. – Zviedrijas valsts apbalvojums– Ziemeļu zvaigznes ordenis; 2008.g.– Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijas apbalvojums– ordenis Chevalier de Lordre des Arts et des Lettres; 2008.g.– LR Ministru prezidenta I. Godmaņa Atzinības raksts; 2007.g.– LR Kultūras Ministrijas balva muzeju nozarē; 2007.g.– Beļģijas valsts apbalvojums– Leopolda I ordenis, virsniece; 2006.g.– LR Ārlietu Ministrijas atzinības balva par Latvijas tēla veidošanu ārvalstīs; 2006.g.– Nīderlandes valsts apbalvojums – ordenis; 2005.g.– Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis 9$.pakāpe, virsniece); 2005.g.– Igaunijas “Baltās zvaigznes” ordenis (3.pakāpe); 2005.g.– ordenis “Par nopelniem Polijas labā” (kavaliera krusts).