Stāsta LZA Senāta priekšsēdētājs JĀNIS STRADIŅŠ

2015. gadu par ACADEMIA –200 izsludināt rosināja mūsu Zinātņu akadēmija līdzīgi tam, kā 2003. gads bija veltīts valodniekam Kārlim Mīlenbaham, bet 2008. gads bija Letonikas gads. Šī gada galvenais mērķis bija celt Latvijas zinātnes efektivitāti un prestižu sabiedrībā un skaidrot Latvijas publikai jau pašu zinātņu akadēmijas jēdzienu – kas ir zinātņu akadēmijas, kāpēc tās pasaulē pastāv, apcerēt Latvijā pastāvošo pētniecības virzienu starptautisko vērtējumu, kas tika pabeigts 2013. gadā, un dot vērtējumu nacionālajā līmenī, kas tika izdarīts 2014. – 2015. gadā. Tāpat bija vēlme novērst pēdējos gados novērojamo Latvijas zinātnes lejupslīdi. Tas gan ir grūti definējams jautājums – vai notiek zinātnes lejupslīde vai arī tā noturas zināmā līmenī. Protams, tas vairāk ir atkarīgs no virzieniem, bet nacionālais finansējums zinātniskajai pētniecībai jebkurā gadījumā ir nepietiekams un nevar teikt, ka tas pieaugtu un Latvijas zinātniekiem tiktu radīti apstākļi tālākai attīstībai. Tādēļ viens no ACADEMIA – 200 mērķiem bija parādīt zinātnes lomu, jo Latvijas sporta un kultūras sasniegumu loma ir plaši atzīta, bet lielāko zinātnes sasniegumu loma netiek izcelta.

Latvijas Zinātņu akadēmija zinātnes augšāmcelšanās gadu organizēja kopā ar Latvijas augstskolām, citām zinātniskajām institūcijām, biedrībām, bibliotēkām, muzejiem, pašvaldībām, gada pirmajā pusē izmantojot Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts iespējas, kā arī saistībā ar ANO pasludināto Gaismas un gaismas tehnoloģiju gadu. Jāatzīmē, ka Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā 1818. gadā Teodors Grothuss publicēja traktātu par gaismas un elektrības ķīmisko darbību un formulēja fotoķīmijas pamatlikumus, cenšoties zinātniski pamatot gaismas būtību un tās saistību ar elektrību.

Pamatu izsludināt ACADEMIA – 200 deva tas, ka pirms 200 gadiem, 1815. gadā 23. novembrī tika formāli dibināta Baltijā pirmā zinātņu akadēmija provinču līmenī – Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, kura pastāvēja līdz 1939. gadam un savas darbības pirmajos 20–40 gados, kad to vadīja tādas ievērojamas personības kā Jelgavas ģimnāzijas matemātikas profesors Georgs Magnuss Paukers un arhivārs un muzeja dibinātājs Johans Fridrihs Reke, kad par tās locekļiem kļuva tādi zinātniskās un sabiedriskās aprindās pazīstami cilvēki kā izcilais astronoms Vilhelms Strūve, embrioloģijas pamatlicējs Karls Bērs, Teodors Grothuss. goda biedrs pasaules apceļotājs Johans (Ivans) Krūzenšterns, kad biedrības gadagrāmatā tika publicētas slavenā vācu matemātiķa Kārļa Fridriha Gausa vēstules Paukeram. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība bija viena no izšķirīgajām institūcijām, kas pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā iestājās par mazo, apspiesto tautu tiesībām uz izglītību, literatūru un terminoloģiju šo tautu valodās. Tiesa, vēlākajos gados biedrība vairāk kļuva par Kurzemes muižnieku un ierēdņu institūciju, kas stipri novērsās no latviešiem (atskaitot biedrības goda biedru Augustu Bīlenšteinu, kas bija izcilākais latviešu etnoloģijas, valodas, folkloras pētnieks).

Latvijas Zinātņu akadēmija nav tieša Kurzemes literatūras un mākslas biedrības pēctece, bet par savu idejisko priekšteci to var uzskatīt, tādēļ biedrības dibināšanas gads 1815 ir iezīmēts mūsu karogā un Kurzemes literatūras un mākslas biedrības 200. gadadiena, līdzīgi Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienai, tika iekļauta UNESCO vēsturisko atceru sarakstā.

Kā Latvijas Zinātņu akadēmija ir pavadījusi 2015. gadu? Tā kā augstākā zinātniskā institūcija jūnijā piedalījās starptautiskajā Baltijas jūras zinātnes kongresā un Eiropas NanoForumā (tos organizēja Hidroekoloģijas institūts un Latvijas Universitāte kopā ar Somijas firmu Spinverse). Konferenci “Drug Discovery” augustā organizēja Organiskās sintēzes institūts un tā bija veltīta izcilā zinātnes organizētāja Solomona Hillera simtgadei un 50 gadiem, kopš Rīgā angļu un krievu valodā iznāk žurnāls “Heterociklisko savienojumu ķīmija” un reģistrēts pretvēža preparāts ftorafūrs.

Šajos lielajos pasākumos aktīvi piedalījās Zinātņu akadēmijas biedri, taču pašas akadēmijas organizētie pasākumi bija XIV Baltijas intelektuālās sadarības konference aprīlī Rīgā un Jelgavā ar Igaunijas, Lietuvas un Somijas Zinātņu akadēmiju līdzdalību, kurā bija uzaicināti viesi arī no Norvēģijas, Polijas un Vācijas. Šīs konferences temats bija “Zinātņu akadēmijas pētniecībai un inovācijai; pagātne un tagadne”. Konferences otrā diena noritēja Jelgavā un kļuva par īstiem svētkiem jelgavniekiem – ar piemiņas plāksnes Kurzemes literatūras uun mākslas biedrībai atklāšanu pie Jelgavas muzeja, bijušās Academia Petrina ēkas, mākslinieces Elitas Viliamas darinātās Kurzemes literatūras un mākslas biedrības jubilejas pastmarkas atklāšanu. Pastmarkā attēlota biedrības emblēma un izcilu biedrības locekļu portreti – Karamzins, Grindelis, Merķelis, Parrots, Reke, Strūve, Bīlenšteins u.c. Pastmarka tūdaļ kļuva par retumu.

Raiņa 150. jubilejai veltītais Letonikas VI kongress notika septembrī Rīgā ar izbraukuma sēdi Jūrmalā. Kongresa pirmajā dienā tika nolasīti referāti par mazāk zināmām Raiņa darbības jomām, kā piemēram, par Raiņa sabiedrisko darbību, attiecībām ar Pēteri Stučku, Nobela prēmiju u.c. Ir liels prieks, ka ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu pērnā gada pēdējā darba dienā no tipogrāfijas saņēmām “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu” jaunāko numuru, kurā var iepazīties ar Letonikas VI kongresa materiāliem, kas veltīti Rainim un Aspazijai.

Oktobra purmajās dienās Rīgā un Jelgava notika 27. Baltijas zinātņu vēstures konference “Zinātniskās biedrības, zinātņu akadēmijas, akadēmiskā sabiedrība Baltijā”, kas bija apvienota ar LZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas kopējo sesiju, kurā piedalījās EZMA presidents Felikss Ungers un aptuveni desmit šīs akadēmijas locekļi no Latvijas. Jāteic, ka zinātnes vēsturnieki no 11 valstīm neko tādu nebija redzējuši. Felikss Ungers pasniedza viņa vārdā nosauktās Felix balvas jaunajām zinātniecēm LLU asociētajai profesorei Daigai Zigmundei par Latvijas kultūrainavas zinātniskajiem pētījumiem un sadarbības projektiem Eiropā un gados visjaunākajai zinātņu vēstures doktorei Ievai Lībietei par beļģu anatomam Vezālijam veltītām izstādēm un darbiem psihiatrijas, tostarp arī Jelgavas psihiatriskās slimnīcas vēsturē. Viņa nolasīja ļoti interesantu referātu par Kurzemes pēdējā hercoga Pētera slimību un ārstniecības metodēm. (Lielā Felix balva LZA goda loceklim Imantam Lancmanim tika pasniegta LZA Rudens pilnsapulcē 2015. gada 26. nnvembrī – red.) Konferences plenārsēdē Latvijas zinātņu vēstures asociācijas goda biedra diplomu pasniedza LZA ārzemju loceklim Anto Leikolam no Somijas, kurš, starp citu, kā tuvākais Jaņa Rozentāla ģimenes loceklis (viņa vecāmāte ir mākslinieka sievas Elijas Forselas māsa) organizē Rozentāla jubilejas svinības Somijā, jo šogad aprit 100 gadi kopš mākslinieka nāves un 150 gadi kopš viņa dzimšanas. Otrs goda biedra diploms tika nosūtīts igauņu zinātnes vēsturniekam Arvo Tēringam no Tartu, kurš, būdams cilvēks ar Stivenam Hokingsam līdzīgu likteni, veicis unikālus pētījumus par 17. gadsimta zinātni Baltijā, uzrakstījis 800 lappušu biezu grāmatu par 1561.–1802.gadā Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas studentiem ārzemēs, arī par pie mums maz pētītajiem Rīgas pilsētas stipendiātiem, kurus 17. gadsimtā sūtīja uz Vāciju mācīties par juristiem, mediķiem un ierēdņiem.

No gada notikumiem zinātnē gribētu pieminēt LZA goda locekļa, jurista un valodnieka Konstantīna Karuļa jubileju. Viņš ir Latvijas etimoloģijas izveidotājs, viens no tiem, kurš stāvēja pie Zinātņu akadēmijas šūpuļa (šogad 14. februārī mēs atzīmēsim akadēmijas 70. jubileju), vēlāk viņu izmeta laukā, bet viņš kļuva par ievērojamu valodnieku. Izgudrotāja Valtera Capa 110. jubilejā viņa vārdā nosauktā balva labākajam izgudrotājam tika pasniegta akadēmiķim Ivaram Kalviņam. Tika atzīmēti 10 gadi, kopš Strūves ģeodēziskais loks iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Atzīmējām akadēmiķa Elmāra Grēna 80 gadu jubileju, kurā viņš prezentēja savu grāmatu par molekulārās bioloģijas pētījumiem Latvijā no pirmsākumiem – “Ab initio”.

Vai ACADEMIA–200 gads savu mērķi – vairot zinātnes prestižu sabiedrībā – ir sasniedzis? Daļēji – jā, Kā redzams, ir bijuši daudzi spilgti notikumi, kas paliek atmiņā. Jelgavniekiem jau nu noteikti. Diemžēl neizbēgām no morāliem un materiāliem zaudējumiem saistībā ar konfliktu par koncerzāles “Rīga” apsaimniekošana. Taču dzīve turpinās un februārī atkal atgādināsim sabiedrībai par Latvijas Zinātņu akadēmiju tās 70 gadu garās (vai īsās) vēstures aspektā.