Rūsiņš Mārtiņš Freivalds
(10.11.1942. – 4.01.2016.)

2016. gada 4. janvārī mūžībā aizgāja akadēmiķis, LZA Lielās medaļas laureāts, LU profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds – viens no izcilākajiem latviešu datorzinātniekiem un matemātiķiem.

Rūsiņš Mārtiņš Freivalds dzimis 1942. gada 10. novembrī Cesvainē. Pēc Rīgas 3. vidusskolas absolvēšanas viņš sāka studēt Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Studējot LU, radās iespēja divus gadus pavadīt Novosibirskā, kas toreiz bija viens no vadošajiem pētniecības centriem Padomju Savienībā. Tur Rūsiņš Mārtiņš Freivalds uzzināja par teorētisko datorzinātni (kas toreiz bija ļoti jauna zinātnes nozare) un sāka strādāt kopā ar Borisu Trahtenbrotu, kas bija viens no PSRS labākajiem speciālistiem šajā jaunajā zinātnē. Tas noveda pie zinātņu kandidāta disertācijas Trahtenbrota vadībā, kas tika aizstāvēta 1971. gadā Novosibirskas Valsts Universitātē. 1985. gadā Maskavas Valsts Universitātē tika aizstāvēta zinātņu doktora disertācija.

Pasaules mērogā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ir slavens ar savu varbūtisko algoritmu matricu reizinājuma pārbaudei, kuru viņš izgudroja 1977. gadā. Ir divi cēloņi, kāpēc šis algoritms ir interesants. Pirmkārt, izmantojot Freivalda algoritmu, reizinājuma pareizību var pārbaudīt daudz ātrāk par laiku, kas būtu nepieciešams, lai tās sareizinātu no jauna. Otrkārt, Freivalda algoritms ir varbūtisks: tas varbūtiski izvēlas vienu no vairākiem veidiem, kā pārbaudīt matricu reizinājumu un 1977. gadā tas bija viens no pirmajiem piemēriem varbūtiskam algoritmam, kas labāks par determinētiem algoritmiem (tas ir, algoritmiem, kas neizmanto varbūtiskas izvēles).

Freivalda algoritms kļuva par iedvesmas avotu citiem zinātniekiem un noveda pie vēl nozīmīgākiem rezultātiem. Piemēram, 1995. gadā ASV zinātnieks Manuels Blams (Manuel Blum), saņemot Tjūringa prēmiju (datorzinātnes augstāko apbalvojumu, kas atbilst Nobela prēmijai citās zinātnes nozarēs), pieminēja tieši Freivalda algoritmu kā to, kas viņu motivēja pievērsties varbūtisko algoritmu pētīšanai. Tagad Freivalda algoritms ir nonācis daudzās mācību grāmatās, kas tiek izmantotas visā pasaulē.

Rūsiņš Mārtiņš Freivalds pētīja arī daudzas citas tēmas, kas saistītas ar varbūtisko skaitļošanu. Viens no galvenajiem uzsvariem viņa darbā bija atrast piemērus, kur var matemātiski pierādīt, ka varbūtiskie algoritmi ir labāki par jebkuru determinētu algoritmu. 1970.–jos gados šis bija ļoti jauns zinātnes virziens un Rūsiņš Mārtiņš Freivalds bija viens no pirmajiem, kas to pētīja.

Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ir publicējis vairāk nekā 200 zinātniskus darbus par plašu tēmu loku. Vēl viena liela zinātniska interese viņam bija induktīvās sintēzes teorija (inductive inference) – matemātiska teorija, kas abstraktā līmenī modelē procesu, kā cilvēks mācās no piemēriem. Arī šajā virzienā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds bija viens no vadošajiem zinātniekiem pasaulē. Sākot ar 1990.–to gadu beigām viņš sāka pētīt algoritmus, kas izmanto kvantu fizikas efektus, izmantojot savu varbūtisko algoritmu pieredzi šajā jaunajā jomā.

Daudz laika tika veltīts pasniegšanai LU un darbam ar studentiem. Rūsiņa Mārtiņa Freivalda vadībā aizstāvētas 19 doktora disertācijas. Starp viņa skolniekiem ir LZA akadēmiķis Andris Ambainis (2013. gada LZA Lielās medaļas laureāts), LZA korespondētājloceklis Agnis Andžāns (kas slavens ar savu darbu matemātikas olimpiāžu organizēšanā) un šobrīd Kornela universitātē strādājošā Daina Taimiņa, kas pasaulē pazīstama ar tamborētiem hiperbolisko plakņu modeļiem. Pieci viņa skolnieki ir mācībspēki LU Datorikas fakultātē. Trīs no šiem pieciem jau kļuvuši par profesoriem.

Rūsiņa Mārtiņa Freivalda mērķis bija pēc iespējas ātrāk iesaistīt studentus pētniecībā (vairākos gadījumos – sākot no 1. kursa). Vairāki no šiem studentiem turpināja savu zinātnisko ceļu ārpus Latvijas, iegūstot doktora grādu pazīstamās ASV un Kanādas augstskolās. Vairākos gadījumos varam teikt – ja nebūtu Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, viņi nebūtu kļuvuši par zinātniekiem.

Rūsiņš Mārtiņš Freivalds bija ļoti labs pasniedzējs, kas prata atraktīvi pasniegt dažādas matemātikas un datorzinātnes tēmas. Viņš centās saredzēt kopsakarības starp dažādām zinātnes apakšnozarēm un nodot tās tālāk studentiem. Studentu vidū Rūsiņš Mārtiņš Freivalds bija pazīstams ar interesantām lekcijām un saprotošu attieksmi pret studentiem. 2006. gadā viņš saņēma LU studentu balvu kā “Gada pasniedzējs”.

Rūsiņa Mārtiņa Freivalda darbs bija atzīts gan Latvijā, gan pasaulē. 1992. gadā viņš kļuva par LZA akadēmiķi un 2003. gadā saņēma Latvijas zinātnes augstāko apbalvojumu – LZA Lielo medaļu. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ir arī viens no tikai 6 Latvijas zinātniekiem, kas ievēlēti par Eiropas akadēmijas “Academia Europaea” akadēmiķiem.

Rūsiņu Mārtiņu Freivaldu atcerēsies gan viņa kolēģi Latvijā un ārzemēs, gan arī bijušie un esošie studenti.

LZA akadēmiķis Andris Ambainis