2016. gada 19. janvārī

Ļoti cienījamā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seiles kundze, cienījamā IZM Zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipenieces kundze, godātais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretār Armand Krauzes kungs, godātie Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekļi, LZA prezidija, senāta un valdes locekļi, akadēmiķi, augstskolu rektori, mācībspēki, zinātnisko institūtu vadītāji un pētnieki, TV, preses un citu mediju pārstāvji!

Jau 2010. gadā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas izdotās brošūras “Zinātne Latvijā” ievads sākas ar interesantu teikumu: “Zināšanas un inovācija ir Latvijas galvenie resursi valsts attīstības mērķu sasniegšanai”. Mēs ikviens varam parakstīties zem šī teikuma kā baltas patiesības. Tikai ikdiena mūs rūda citas attieksmes saņemšanai un šīs zinātnei parādītās attieksmes rezultātā mūsos ir radusies skepse un pārliecības zudums par to, vai mūsu valstij, kuras brīvības izcīņai uz 1991. gada janvāra barikādēm mēs atzīmējam 25–to gadskārtu, šī ārējam patēriņam domātajos iespieddarbos paustā atziņa zinātnes administratoros ir nostiprinājusies kā valstiskas rīcības motivācija. Mēs ceram uz valsts ekonomisku uzplaukumu un dzirdam to apsolām vai ikkatrā valdības maiņas reizē, bet gaita pretī laimei atgādina ceļu līdzenumā: tu soļo un soļo, bet apvārsnis kā nav tuvāk, tā nav. Varbūt zinātnieka dabā ir ticēt neticamajam un rīkoties par spīti apstākļiem, jo akadēmiski trenēts prāts to spēj. Bet vai kādreiz nenogurst pat visrūdītākie sportisti? Vai pagurums nevar piemeklēt pat vislielāko optimistu?

Nule kā ir iesācies jauns gads, kurš ir atnesis arī jaunas valdības veidošanos, ar kuru kārtējo reizi mēs saistām domas, no jauna cerot, ka varbūt šoreiz būs citādāk. Varbūt šoreiz likumdevēju vara būs tālredzīgāka, varbūt izpildvaras rīcība būs ritmiskāka un prognozējamāka, bet valsts ekonomiskā plānošana – ilgtspējīgāka? Tad jau uz to paļaujoties arī zinātne kā tautsaimniecības attīstības instruments varētu strādāt savas zemes augošajai labklājībai, ticēt augošajai rūpniecībai un cerēt, ka zinātnieku prātos un laboratorijās izauklētie atklājumi pēc to komercializācijas būs noderīgi mūsu visu dzīves kvalitātes uzlabošanai un jaunai attīstības spirālei. Zinātnieku prāts, izziņas degsme un pārliecība, ka atklājumi var tuvināt cilvēces progresu, ir kā perpetuum mobile, kas dzen uz priekšu, motivē ilgām darba stundām laboratorijās, mēnešiem un pat gadiem rosinot krāt eksperimentos gūtus novērojumus un pārbaudīt teorijas, līdz vienā brīdī no laboratorijas varēs atskanēt gandarījuma kliedziens “hairēka!”, kam vajadzētu nozīmēt ja nu ne Alfrēda Nobela prēmijas cienīgu sasniegumu, tad vismaz kādas paša pētnieka prātā uzceltās barikādes sekmīgu nojaukšanu, savas gara inerces un rutīnas pārvarējuma saucienu.

Visu četru LZA nodaļu izraudzītās ekspertu žūrijas pagājušā gada nogalē vērtēja vairākus desmitus Latvijas zinātnieku pētījumu inovatīvo dabu, vērtēja sasniegumu mērogu, analizēja to starptautiskā vērtējuma indeksus un mērīja atklājumu svaru kā mūsu zemes, tā arī starptautiskajās dimensijās. Izkristalizējās pēdējo nedēļu laikā presē un mediju vidē tik daudzkārt pieminēto un nu jau popularitāti ieguvušo zinātnisko konsorciju ģeogrāfija, kas liecina par Latvijas zinātnes globālo mērogu, atklājumu starptautisko pievilcību un zinātnieku konkurētspēju. Ticiet, ka aiz paškritisko ekspertu novilktās vērtējuma svītras palika vēl vairāki uzslavas un atzinības cienīgi atklājumi. Un arī ar to mēs lepojamies, jo zinātniskais potenciāls mūsu ievērojamāko institūtu pētnieku kolektīviem ir apskaužami liels.

Šodienas pasākumā jūs iepazīsiet 2015. gada ievērojamāko zinātnisko sasniegumu principiālo būtību un to autoru lakonisko ziņojumu galvenā jēga būs rosināt mūsu mediju pārstāvju iztēli un rīcību, motivējot viņus skaidrot Latvijas sabiedrībai atklājumu saturu, popularizēt zinātniskās domas spēku un akadēmiski trenēta pētnieka darba pievilcību.

Savukārt, līdz Latvijas valdības pārstāvjiem, ministriem un likumdevējiem, finansistiem un baņķieriem aiznestajai vēstij par atklājumu būtību vajadzētu rosināt lēmumu pieņemšanu sasniegumu tehnoloģiskās pārneses, pētījumu finansējuma turpināšanas, patentu maksājumu piešķīruma un arī komercializācijas virzienā. Uz to mēs ceram, nosaucot šodien 2015. gada zinātnes sasniegumu konkursa uzvarētājus, un pateicamies viņiem par inovatīvismu un novēlam gan šajā, gan arī turpmākajos gados nerimstošu enerģiju darba turpināšanai!

Ļausimies arī pārsteigumam, kuru mums visiem ir sagādājis “Akadēmiskais trio” – akadēmiķis Ivars Kalviņš, nākamais akadēmiķis Gatis Krūmiņš un LZA goda loceklis Arturs Maskats. Viņu muzikālais sveiciena moto ir “No sirds uz sirdi, jeb zinātnieks – zinātniekam”, par ko viņiem mūsu visu paldies.