Augsti godātā akadēmiskā saime: LZA akadēmiķi, ārzemju, goda un korespondētājlocekļi, Latvijas augstskolu rektori, goda doktori, zinātnisko institūtu vadītāji, LZA goda mecenāti, mūsu sabiedrotie un darba turpinātāji - Latvijas jauno zinātnieku apvienības pārstāvji, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, Izglītības un zinātnes, Zemkopības, Ekonomikas un Veselības ministriju vadošie darbinieki, godātie kolēģi!

Šodien paiet četri gadi, kopš es pirmoreiz stājos Jūsu priekšā, un man ir daudz saviļņojoša ko Jums sacīt: pirmkārt, pateicība par toreiz parādīto godu ar vienlaikus  uzticēto atbildību, kura man tika dāvāta avansā un kuru man ir nācies piepildīt ar garām un grūtām dienām nebūt ne vienkāršajā zinātnes administrēšanas darbā starp Latvijas politiskās un administratīvās elites, kā arī zinātnes izcilības pārstāvjiem. Un tie esat Jūs, kuru priekšā es uzdrošinos stāties atkārtoti, argumentējot savu soli ar pārliecību, ko šajos gados esmu vēl vairāk nostiprinājis. Proti, ka Latvijas Zinātņu akadēmija pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ar Jūsu visu līdzdalību arī savā 70. gadskārtā turpina pastāvēt kā akadēmiskās izcilības centrs, kura tradīciju pamatā ir atbildīgs un godprātīgs darbs zinātnē balstītas sabiedrības veidošanā un nesavtīga vēlēšanās savu akadēmisko kvalifikāciju realizēt valsts ekonomiskajai izaugsmei vislabvēlīgākajā veidā. Otrkārt, iepazīstot darbībā Latvijas valsts likumdevējas un izpildvaras struktūras un mehānismus, kā arī ar to darbināšanu saistītās personības, trīs ar pusi gadu komandā ar Jums esmu uzturējis nemitīgu dialogu gan ar likumdevējas, gan izpildvaras pārstāvjiem par zinātnieku tiesībām un iespējām mūsu zemē ar maksimālo atdevi realizēt savu intelektuālo potenciālu. Šim dialogam kā jau reālajā dzīvē ir bijušas mainīgas sekmes, taču esmu pārliecināts, ka Jūs esat pamanījuši, ka runājot Jūsu vārdā un Jūsu interešu aizstāvībai, Latvijas Zinātņu akadēmija ir uzturējusi aktīvu pozīciju un centusies to veikt ar laikmetam atbilstošu valodu, līdzekļiem un metodēm.

Pēc manām domām šāds ceļš ir turpināms, īstenojot pagājušā gada Rudens pilnsapulcē pieņemto "LZA darbības stratēģiju 2015-2020. gadam" un kā galvenos stratēģiskos mērķus aizstāvot, pirmkārt, nacionālās zinātnes kadru saglabāšanu un skaitlisko palielināšanu kā valsts intelektuālo kodolu, bez kura nav iespējama zinātnē balstītas sabiedrības tālāka pastāvēšana, otrkārt, argumentētā dialogā ar varas pārstāvjiem rosināt valsts vadītājus palielināt nacionālo finansējumu fundamentālo pētījumu veikšanai kā dabaszinātnēs, tā arī humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Treškārt, par svarīgu stratēģisku mērķi uzskatu LZA iestāšanos par inovatīvu pētījumu tehnoloģiskās pārneses nodrošinājumu Latvijas zinātnes un ražošanas sekmīgākas sadarbības veidošanai. Ceturtkārt, veicināt starptautisko sadarbību zinātnisko pētījumu veikšanai, zinātniskās pieredzes bagātināšanai un arī tik nepieciešamajai līdzdalībai starptautiskā finansējuma piesaistei. Un, piektkārt, uzturēt aktīvu pozīciju jauno zinātnieku paaudzes iesaistīšanai zinātnes popularizēšanas un zinātnes dzīves vadīšanas darbā. Par garantiju tam varētu kļūt jau ievadītās sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski par Jaunās akadēmijas veidošanu pēc Vācijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Leopoldina parauga.

Lai gan viens no LZA mērķiem ir akadēmiskās izcilības kā augstākās raudzes intelektuālās vērtības pārstāvošu personību identificēšana un virzīšana pa zinātniskās karjeras pakāpieniem, tomēr LZA kā organizācija savu misiju vislabāk spēj veikt komandas darbā. Katram laikam ir savi uzdevumi un to veikšanai katrs laiks nominē savus darītājus. Arī LZA neizbēgami notiek paaudžu maiņa. Esmu gandarīts, ka turpmāko četru gadu darbam ar Jūsu palīdzību ir izdevies uzrunāt izcilas personības, kuras Jūs pazīstat kā ievērojamus zinātniekus un organizatorus, un kurām Jūs esat gatavi uzticēt LZA struktūrvienību vadību. Ar LZA  mājaslapas un laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" palīdzību esmu jau darījis zināmus viņu vārdus, un Jums ir bijusi iespēja lasīt galveno pretendentu iecerētās darbības tēzes. Pagaidām tās atspoguļo ikviena akadēmiķa individuālo redzējumu uz darāmajiem darbiem, bet komandas darbā tām ir lemts iegūt saskaņotas un mērķtiecīgi virzītas gribas un darbības raksturu.

Esmu gandarīts par organizatorisko neatlaidību un talantu iepriekšējā periodā sekmīgi apliecinājušo Lauksaimniecības un meža zinātņu, kā arī Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļu vadītāju - akadēmiķu Baibas Rivžas un Raitas Karnītes -  panākumiem un līdzīgi nodaļās apvienotajiem zinātniekiem izsaku savu pateicību par gatavību veltīt  enerģiju nozaru zinātnes dzīves koordinēšanai. Ar tikpat lielām cerībām raugos uz Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas organizatorisko atdzīvošanos un vēlu nodaļai akadēmiķa Jāņa Spīguļa vadībā veidot aktīvu domu apmaiņas platformu. Pateicoties akadēmiķim Raimondam Valteram par ilggadīgu un sekmīgu Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas vadīšanu, izsaku ticību nodaļas tālredzībai un tās turpmākajai vadībai izvēloties LZA korespondētājlocekļa Pētera Trapenciera kandidatūru.

Ritmiska darba nodrošinājumam stratēģiski svarīgs ir ģenerālsekretāra amats, kura plašās pilnvaras un funkcijas ir paredzētas LZA Statūtos un tās ir rūpes par nodaļu, Senāta un pilnsapulču lēmumu izpildi, biroja darba pārraudzība un operatīvo uzdevumu koordinācija. Šos pienākumus es vēlos uzticēt akadēmiķim Andrejam Siliņam, kuram šī būtu atkārtota atgriešanās ģenerālsekretāra amatā, bet ar Latvijas Zinātnes padomes vadīšanā un LZA darbā sakņotu pieredzi un atbildības sajūtu. Statūti paredz iespēju ievēlēt divus viceprezidentus, kuru atšķirīgā zinātniskā darba sfēru pārstāvniecība, akadēmiskā kvalifikācija, organizatoriskās darbības virzieni un vēriens, griba un prasme uzrunāt kā zinātnieku auditoriju, tā valsts politiskos vadītājus dotu iespēju gan celt  zinātnes prestižu, gan tuvināt uzņēmējdarbībai zinātniskās inovācijas. Tieši šādā nolūkā esmu aicinājis LZA vadības komandas darbā piedalīties akadēmiķus ar starptautisku vērienu: kardioķirurgu, konsorcija BIRTI Padomes priekšsēdētāju un LU profesoru Andreju Ērgli un speciālistu inovatīvu celtniecības un polimēru materiālu radīšanā, RTU Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras profesoru Andreju Krasņikovu. Tuvojoties valsts dibināšanas simtgadei, Pasaules latviešu zinātnieku kongresam akadēmiķa Tālava Jundža plašā starptautiskā darbība ir garantija starptautisku zinātnisko kontaktu nodrošinājumam un sevišķi diasporas zinātnieku iesaistīšanai valstiski nozīmīgu pētniecisku projektu veikšanā. Domāju, ka mēs visi varam nešaubīties par viņa spēju sekmīgi tikt galā ne vien ar Baltijas Studiju un pētniecības centra vadību, bet arī ar ārlietu sekretāra amata pienākumiem.

Es izsaku pateicību saviem kolēģiem līdzšinējā komandas darbā par dzīves gudrību, koleģiālu iecietību un augstākās raudzes zinātnieku cienīgu erudīciju, kas ir tik nepieciešamas īpašības komandas saliedētai rīcībai un nosprausto mērķu sasniegšanai un novēlu veselību tiem (un it īpaši - Jurim Ekmanim, Jurim Jansonam), kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēja šodien būt pilnsapulcē. Tāpat kā ikviens no Jums es paļaujos uz akadēmiķa Jāņa Stradiņa tālredzībā un zināšanās balstīto pieredzi, kas nepieciešama Senāta kā aktuālu problēmu analīzes un diskusiju platformas pēctecīgai vadīšanai. Izsakot pateicību līdzšinējam LZA Fonda priekšsēdētājam akadēmiķim Jānim Bērziņam par ilggadīgu un precīzu darbu ar pilnīgu uzticēšanos šo darbu varu aicināt uzticēt akadēmiķim Bruno Andersonam, savukārt akadēmiķi Juri Krūmiņu aicinu tikpat atbildīgi un perfekti turpināt vadīt LZA Uzraudzības padomi arī nākamos četrus gadus.

Par galveno ieguvumu šajos iepriekšējos četros gados varu uzskatīt LZA darbības aktivizēšanos, kura nebūtu iespējama bez Senāta locekļu un aktīvāko akadēmiķu, augstskolu rektoru, institūtu vadītāju atbalsta, kas ļauj justies droši, jo, runājot sporta terminoloģijā, mums ir izveidojies gan stabils paplašinātais komandas sastāvs, gan piepildīts ir arī rezervistu soliņš. Ar šādu potenciālu ir iespējams prognozēt un vadīt procesus, plānot darbu arī uz priekšu, nevis tikai bezpalīdzīgi reaģēt uz sekām, jo, kā jau sākumā sacīju, LZA interesēs ir proaktīvs dialogs ar visa veida saimnieciskajām, politiskajām un administratīvajām struktūrām, kuru atbildībā ir ekonomiskās attīstības sekmēšana, bet zinātne -  tās instruments.

Mēs liekam lielas cerības uz sadarbību ar Izglītības un Zinātnes ministriju ministra Kārļa Šadurska personā, tieši tāpat kā ar Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāju Agritu Kiopu, kuri paši ir personības ar augstāko zinātnisko kvalifikāciju un no kuru valstiskās domāšanas un rīcības ir atkarīga Valsts pētījumu programmu ritmiska īstenošana, starptautiski fondēto līdzekļu pārdale, kā arī savlaicīgi uzsākts ceļš uz valsts budžeta īpatsvara palielinājumu zinātniskās darbības nodrošinājumam. LZA jaunā komanda paredz panākt sinerģisku efektu sadarbībā ar Valsts izglītības un attīstības aģentūru un tās vadītāju Ditu Traidās kundzi, no savas puses piedāvājot zinātnes projektu administrēšanā palīdzību nozaru ekspertu grupu veidošanā, kas ir nepieciešams kvalificētam projektu izvērtējumam. Tā kā lielākā daļa akadēmiķu ir saistīti ar augstskolām, tad LZA ir vitāli ieinteresēta aktīvi atbalstīt Latvijas Zinātnes padomes, rektoru un Augstākās izglītības padomes centienus starptautiski konkurētspējīgas izglītības un zinātnes politikas īstenošanā. Ņemot vērā arī tagadējā premjerministra Māra Kučinska enerģisko nostāju valsts pārvaldes trūkumu novēršanā un efektīva valsts budžeta struktūras veidošanā, vēlos apliecināt, ka LZA turpinās aktīvi darboties Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē, realizējot savas tiešās pakļautības funkciju un sniedzot premjerministram un valdībai ierosinājumus rīcībspējīgas zinātnes politikas un stratēģijas veidošanai. Un noslēgumā, ko vēlējos uzsvērt šīs nozīmīgās dienas sakarā, attiecināms uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda mecenātiem, uzņēmumiem - sponsoriem, fondiem, privātiem ziedotājiem un atbalstītājiem. Jūsu atbalsts gan jaunajiem, gan pieredzes bagātajiem zinātniekiem ar prēmijām, balvām un stipendijām ir nenovērtējams, jo tas ne tikai stimulē zinātniekus izvirzīt un pārbaudīt arvien jaunas inovatīvo pētījumu hipotēzes, bet arī stiprina zinātnes prestižu šodienas skolnieku - nākamo zinātnieku un sabiedrības apziņā. Par to Jums visiem paldies un mūsu no jauna apliecinātā gatavība turpmākam uz mērķi orientētam darbam!