Šī gada 7. aprīlī LZA Pavasara pilnsapulcē Gustava Vanaga balvu ķīmijas zinātnēs pasniedza LZA īstenajam loceklim Mārim Turkam par darbu kopu "Jaunu metožu un produktu izstrāde bioorganiskajā un heterociklisko savienojumu ķīmijā".

2016.gada decembrī paliks 10 gadi kopš Māris Turks pēc doktorantūras studijām (2000-2005) Lozannas Federālajā Tehniskajā universitātē (EPFL), Šveicē, profesora Pjēra Vožela (Pierre Vogel) vadībā un pēcdoktorantūras asistenta darba EPFL (2005) un Stenforda universitātē, ASV (2006) ir atgriezies Latvijā un strādā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF). Ķīmijas bakalaura grādu (ar izcilību) M.Turks ieguva Latvijas Universitātē (1998), bet Inženierzinātņu maģistra grādu ķīmijā (ar izcilību) - Rīgas Tehniskajā universitātē (2000.gadā); 2001.gadā viņš Ecole Polytechnique, Palaiseau (Francijā) ieguva Eiropas maģistra grādu ķīmijā (DEA Multinational de Chimie Moléculaire). Tagad Māris Turks ir RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras profesors un kopš 2010.gada decembra - RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors.

Jau studiju laikā Māris Turks iesaistījās pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā, strādājot kā asistents RTU (1995-2000) un kā laboratorijas darbu asistents EPFL, Šveicē (2001-2004). Māra Turka interesi par ķīmiju raisīja viņa ķīmijas skolotāja Zaiga Sakne Jelgavas 2. vidusskolā, bet par zinātnieku viņš izaudzis LZA goda doktores, RTU MLĶF profesores Ērikas Bizdēnas vadībā. Profesore Ē.Bizdēna izaudzinājusi veselu plejādi lielisku ķīmiķu, to skaitā Olafu Dauguli, Ēriku Rozneru, Andi Šlaitas, Vilni Liepiņu, Helmāru Šmitu, Natāliju Usačovu.

Lai gan jau pirms 10 gadiem daudz tika runāts par finansiālu atbalstu jaunajiem zinātniekiem, īstenībā tāda nebija: tikai pateicoties slimības rezultātā ietaupītajai profesora gada algai, Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrai beidzot radās iespēja uzaicināt Māri Turku no ārzemēm atgriezties Latvijā pasniedzēja darbā savā dzimtajā katedrā. Laimīgā kārtā drīzumā sekoja treknie gadi ar cerībām uz zinātnes un izglītības uzplaukumu, taču sapnis izrādījās īss un nācās dzīvot realitātē. Māris Turks enerģiski, ar aizrautību un ar optimismu stājās pretī grūtībām, un pēdējos 6 gados, kopš viņš ir Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta (OĶTI) direktors, ir sasniegts augsts līmenis zinātniskajā darbā - būdama viena no vismazākajām struktūrvienībām universitātē, OĶTI nesenajā starptautisko ekspertu zinātnes novērtējumā izrādījās viena no izcilākajām. OĶTI par Eiropas projektu un pašu nopelnītajiem līdzekļiem ir renovētas daudzas telpas - laboratorijas, reaģentu noliktava, darba un atpūtas telpa studentiem (kurā atrodas arī studentu dāvanas viņu profesoram - klavieres un novusa galds).

Māra Turka vadībā strauji uzplauka studentu zinātniskais darbs - institūta telpās studenti rosās no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tam, protams, seko arī sasniegumi - šajos gados kopš Māris Turks strādā RTU, daudzi viņa vadībā izstrādātie maģistru darbi saņēmuši LZA apbalvojumus: Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā ir ieguvuši Vitālijs Rjabovs par darbu "Saharopeptīdu un to triazola izostēru struktūrelementi" (2010.gadā), Pāvels Ostrovskis par darbu "Jauni C(3) un C(4)-modificēti furanožu atvasinājumi ogļhidrātu konjugātu sintēzei" (2011.gadā), Jevgeņija Mackeviča par darbu "Jaunu 1,2,3-triazolil-glikohibrīdu sintēze" (2013.gadā), Jevgeņija Lugiņina par darbu "Maikla un 1,3-dipolārās ciklopievienošanās reakciju sekvence modificētu ogļhidrātu sintēzē" (2014.gadā), Evija Rolava par darbu "No ogļhidrātiem atvasinātu aminospirtu sintēze un pielietojums" 2015.gadā), Daniels Posevins par darbu "Ritera reakcija šķidrā sēra dioksīdā" (2016.gadā).

M.Turka vadībā doktora grādu ieguvuši Vitālijs Rjabovs ("Jaunu karbopeptoīdu un to triazolanalogu sintēze un otrējo struktūru izpēte"), kurš 2014.gadā par šo darbu saņēma AS "Olainfarm" piešķirto Solomona Hillera vārdā nosaukto ķīmijas zinātņu doktora balvu par sasniegumiem organiskajā sintēzē, un Irina Novosjolova ("Ditriazolilpurīnu nukleozīdu struktūras un reaktivitātes izpēte"); doktorantes Jevgeņija Lugiņina un Alla Petrenko pašlaik vēl izstrādā savus promocijas darbus. Kopumā RTU nostrādātajos gados M.Turka vadībā izstrādāti 28 bakalaura darbi un 13 maģistra darbi. Māra Turka humoru raksturo studentu dotais apzīmējums "romantiskais sadists" un viņam uzdāvinātais laboratorijas halāts ar profesora mīļāko teicienu "Nemuldi, ej strādā!", kā arī viņa paša ironiskais apgalvojums "Esmu pats maigums" - 2009.gadā studenti bija savu profesoru izvirzījuši apbalvojumam "Latvijas lepnums".

M.Turks ir atbildīgs par vairākiem mācību priekšmetiem: "Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija", "Organisko savienojumu attīrīšana un analīze", "Zinātniskie semināri specializācijā", "Ķīmijas eksperimenti un demonstrējumi", "Bioloģiski aktīvo savienojumu ieguves tehnoloģijas", kā arī piedalās priekšmetu "Organiskās sintēzes izmeklētas nodaļas", "Modernā organiskā ķīmija", "Heterociklisko savienojumu ķīmijas izmeklētās nodaļas" pasniegšanā.

Māris Turks daudz laika velta organizatoriskajam darbam: viņš ir RTU Zinātnes padomes loceklis, RTU MLĶF Domes loceklis, RTU promocijas padomes RTU P-01 loceklis, LZP eksperts nozarēs: Ķīmija un Ķīmijas inženierzinātne, LZP Dabaszinātņu un matemātikas ekspertu komisijas loceklis, Latvijas pārstāvis Eiropas Ķīmijas un molekulāro zinātņu asociācijas Organiskās ķīmijas nodaļā, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnisko Rakstu (Sērija 1: Materiālzinātne un Lietišķā Ķīmija) redkolēģijas loceklis, redaktora vietnieks žurnālā "Chemistry of Heterocyclic Compounds" (no 2015).

M.Turks bijis vairāku ERAF un starptautisko projektu vadītājs, kā arī daudzu LZP, IZM, RTU zinātnisko projektu vadītājs - pašlaik viņš ir LZP pētnieciskās sadarbības projekta 14.0593 "Jaunu aģentu izstrāde pretvēža un antimikrobiālai terapijai" apakšprojekta vadītājs (2014-2017) un Lietuvas-Latvijas-Taivānas projekta "Synthesis of novel (deaza)purine-triazole conjugates and applications of their fluorescent properties" Latvijas projekta vadītājs (2015-2017). M.Turka zinātniskie sasniegumi 2010.gadā tika novērtēti ar apbalvojumu RTU Gada Jaunais zinātnieks.

M.Turks pašlaik ir viens no jaunākajiem LZA akadēmiķiem (LZA korespondētājloceklis no 2011.gada, kopš 2014. gada - LZA īstenais loceklis).

RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu
ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja, profesore Māra Jure

Ķīmijas valsts olimpiādē 2016 MT ar maģistrantēm