Akadēmiķe Baiba Rivža

Cienījamie kolēģi,

Es vēlos runāt par trim mums svarīgiem, bet sāpīgiem jautājumiem un aicināt jauno LZA vadību aktīvi par tiem iestāties.

Pirmkārt, valsts emeritēto zinātnieku (VEZ) statuss. Rindā uz VEZ statusu ir tuvu pie 60 izciliem zinātniekiem, kurā daži 2017. gadā būs jau 10 gadus. Es esmu ļoti satraukta par to, ka šogad Izglītības un Zinātnes ministrija nepiešķīra finansējumu jaunām vakancēm, kas bija jādara saskaņā ar LR Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija Noteikumiem Nr. 692. "Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība" Valsts emeritēto zinātnieku padomei, kuras darbību nodrošina Latvijas Zinātņu akadēmija (Noteikumu 4. pants un IZM Līgums par LZA darbības finansēšanu 2016. gadā - p. 1.1.7) katru gadu jānosaka valsts emeritēto zinātnieku kvota un tā jāsaskaņo ar LR Izglītības un zinātnes ministriju.

Krīzes laikā 5 gadus emeritētā zinātnieka statuss netika piešķirts. Sakarā ar zinātniskās darbības ierobežoto finansējumu, sākot no 2009. gada 1. janvāra IZM pārtrauca finansējumu VEZ nosaukuma piešķiršanai; no 2010. gada 1. janvāra VEZ ikmēneša mūža granti tika samazināti no Ls 200 līdz Ls 150 ( EUR 213,43). Tikai 2014. gadā VEZ statusa piešķiršana tika atjaunota un 2014.gadā. IZM piešķīra atvērtas 30 vakances, 2015. gadā - 25 vakances. 2016. gadam papildus finansējums VAZ statusa noteikšanai atkal netika piešķirts un jaunas vakances netika atvērtas! Un tas ir situācijā, kad LR Finanšu ministrija uzsver, ka ekonomika ir augšupejas periodā, ar plānoto IKP pieaugumu 3,2% apmērā! Bez visa tā, VAZ statuss ir valsts cieņas parādīšana saviem izcilākajiem cilvēkiem.

Es aicinu Zinātņu akadēmijas vadību mūsu kopsapulces vārdā vērsties pie Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītājas Ilzes Viņķeles kundzes, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska kunga, un arī pie ietekmīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, ko vada profesors Jānis Vucāns, kā arī pie ministru prezidenta Māra Kučinska kunga, lai 2017. gadā tiktu papildus piešķirtas vismaz 30 vakances, kas papildus prasītu 44 820 EUR.

Otrs jautājums ir zinātnieku un akadēmisko mācībspēku algas.

Krīzei sākoties, zinātnieku un mācībspēku algas tika uz pusi samazinātas.

Krīze, paldies Dievam, pārvarēta, bet par algu atgriešanu pirmskrīzes līmenī vai vismaz plānu, kā tas tiks darīts, nav neviena vārda. Lai gan daudzās Eiropas valstīs, krīzei beidzoties, šādi plāni tika izstrādāti un mācībspēku algas ir atgrieztas pirmskrīzes līmenī. Man prieks, ka Šadurska kungs, kā mēs šodien dzirdējām, vismaz sācis runāt par šo ļoti nopietno problēmu. LR Finanšu ministrija ir prognozējusi 2016. gadā vidējo algu 858 EUR, 2017.gadā - 905 EUR un 2018.gadā - 955 EUR. Tas ir krietni vairāk nekā docentam (mācībspēks ar grādu) un ir tuvu asociētā profesora algai. Ja skolotāja alga ģimnāzijā būs ap 1000 EUR, tad mūsu algas ir nesamērojamas! Šis algu jautājums ir steidzīgi jārisina!

Trešais jautājums ir jaunais zinātnes klasifikators. Esošais zinātnes klasifikators tiks pieskaņots OECD klasifikācijai, un te man jārunā meža nozares zinātnieku vārdā, kuri ir sašutuši, ka meža nozare, kas ir mūsu tautsaimniecības un eksporta pamats, zinātnes klasifikatorā nav minēta pat kā atsevišķa apakšnozare, tā ietverta Lauksaimniecības un veterināro zinātņu nozarē, Lauksaimniecības, mežzinātnes un zivsaimniecības apakšnozarē.

Es lūdzu kopsapulci un LZA vadību ņemt vērā šos argumentus diskusijā ar IZM un lūdzu kopsapulces atbalstu vēstules sagatavošanai vismaz par valsts emeritētajiem zinātniekiem un nosūtīšanai LR Saeimai, Ministru prezidentam un Izglītības un zinātnes ministrijai. Es ceru, ka kopīgiem spēkiem mēs spēsim šos jautājumus sakustināt un arī atrisināt!

LZA goda doktors Edvīns Karnītis

Labvakar, cienījamie klātesošie!

Vispirms man jānodod Ministru prezidenta sveiciens izturīgākajiem, ar atvainošanos, ka viņš to nedara personīgi. Taču jūs visi esat dzirdējuši, kādas karstas aktivitātes šobrīd ir sakarā ar valdības rīcības plānu, un, manuprāt, tieši šobrīd pie Ministru prezidenta ir Šadurska kungs ar savas ministrijas rīcības plānu. Tāpēc viņš ir atlicis daudzas vizītes un daudzas tikšanās.

Vēstījums, kuru es grībētu jums nodot, ir sekojošs: ņemot vērā to, ka Kučinska kungs ilgus gadus ir bijis Saeimas Attīstības apakškomisijas un pēc tam Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs, viņš labāk par daudziem citiem iepriekšējiem Ministru prezidentiem redz sakarības starp nozarēm, atsevišķām virzībām, sakarības starp tautsaimniecību, izglītību, zinātni, veselību utt. Tāpēc viņš uzsver horizontālo sadarbību starp ministrijām, to viņš mēģina iedibināt ministriju darbā, jo kā mēs labi zinām, prakse vienmēr ir bijusi - mana ministrija, mana muiža, viss, kas ir ārpus tās, īpaši nesatrauc. Otrs uzsvars ir konkrētība rīcības plānos, kur vajadzētu būt ne tikai "veicināsim un attīstīsim", bet kur būtu jābūt, kā šo veicināšanas rezultātu kvantificēsim un izmērīsim. Apmēram tādi paši uzsvari ir arī apmēram pusotra mēneša ilgās diskusijās gan premjera tuvākajā komandā, gan ar ieinteresētām personām par pētniecības ciešāku sadarbību un lielāku atdevi tautsaimniecībai un sociāli ekonomisku efektu - proti, ko tas dod cilvēka dzīves kvalitātei.

Vairākus gadus atpakaļ tika izveidota biedrība BIRTI, kas nāca ar priekšlikumu izstrādāt platformu Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas konkurētspējas pieaugumam; daži no jums tur ir piedalījušies. Tagad ir mēģinājums intensificēt un radikāli pilnveidot šīs platformas veidošanu aspektā, kuru šodien dzirdēju gan no Vucāna kunga, gan Akadēmijas prezidenta un ģenerālsekretāra, proti - par zinātnes plašāku soli un pagriešanos praktisko rezultātu virzienā, nodrošinot reālu ieguvumu tautsaimniecībai. Runa ir par augstākas pievienotās vērtības preču, pakalpojumu un procesu attīstību un īstenošanu gan augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs, gan arī mūsu ekonomikai tradicionālajās nozarēs. Rivžas kundze tikko pieminēja mežu, es pieminēšu augsni un citus dabīgos resursus, kurus izmanto mūsu tradicionālās nozares. Atcerēsimies, ka šīs nozares veido mūsu ekonomikas lauvas tiesu, un katra kustība šajās nozarēs nozīmē lielu ekonomisko un cilvēcisko efektu.

Tātad mērķis ir sasniegt praktiskus, izmērāmus, kvantificējamus rezultātus -- pieaugumu IKP un budžetam, labi atalgotas darba vietas, pieejamākus veselības pakalpojumus, augstāku iekšējo un ārējo drošību, produktu eksportspēju, ieskaitot izglītības, medicīnas un tamlīdzīgu pakalpojumu eksportu, ārējo investīciju piesaisti. Tāpēc šī platforma var tikt uzskatīta kā pasākumu komplekss, kuri vērsti uz pētniecības un inovācijas finansēšanas modeļa pilnveidošanu, uz visu resursu pārvaldības un koncentrācijas optimizēšanu, motivējot visas aktivitātes un visus dalībniekus uz rezultātu. Kā visām lielām programmām, sekmīgai to īstenošanai ir vajadzīgs īstermiņa efekts, lai neticīgie varētu redzēt rezultātus apmēram gada līdz pusotra gada laikā. Vidējā termiņā ES fondu kapitālieguldījumi sāks dot atdevi, taču ilgtermiņā pēc 2023.gada, kad beigsies šī perioda Eiropas fondi, būs vajadzīga programmas aktualizācija.

Piedāvājumā redzams, ka visas nozares varētu sadalīt vairākos tematiskos segmentos. Lielajām universitātēm ar savu kapacitāti vajadzētu uzņemties vadību un koordināciju kādā no šiem segmentiem. Runājot par zinātniskā potenciāla koncentrāciju, jāpastiprina jau iesāktās darbības, kas ir notikušas šajā virzienā, droši vien tās vajadzētu intensificēt. Vajadzīgas aktīvākas darbības privāto zinātnisko institūciju iesaistē, pirmkārt, tas attiecas uz Transporta un sakaru institūtu.

Cilvēkresursi ir pirmais un pats svarīgākais aspekts minētajā virzībā. Doktoru skaits iet mazumā, zinātnieku skaits mazumā. Vajadzīgs ir studentu skaita pieaugums tehnoloģiskajās un inženierzinātņu nozarēs, un šeit mēs neglābjami nonākam arī pie jautājuma par vidējās izglītības kvalitāti. Mēs esam koncentrējušies uz skolotāju algām, kas, protams, ir kritisks jautājums skolotāju saimei, bet tie, kuri strādā augstākajā izglītībā, labi zina, kādi ir vidusskolas absolventi. Tie, kuri to nezina, var paskatīties datus, kas ir vispārpieejami: 2015.gadā centralizētā matemātikas eksāmena rezultātu vidējā atzīme ir 4,3; saprotiet paši, ko tas nozīmē. Otra problēma -- kā "izzvejot" talantus no lauku skolām?

Pētnieku motivācija pievērsties rūpnieciskiem pētījumiem. Man patīk Kalviņa kunga teiktais intervijā pirms divām dienām - ja zinātniekam saka, ka viņam jāraksta raksts, viņš raksta rakstu, un ja viņam saka, ka viņam jādara kaut kas praktisks, tad viņš dara kaut ko praktisku. Kāda varētu būt motivācija vairāk pievērsties rūpnieciskai pētniecībai, nevis tikai rakstiem? Raksti ir laba lieta, kaut gan pēdējā laikā ir konstatēts arī, ka savienojot uzņēmuma intereses ar ES fondu uzstādījumiem, publicēšanai ir radušās diezgan lielas pretrunas. Ar jūsu palīdzību visi kopā domāsim, kā pētnieku motivāciju virzīt.

Finansējums. Šis vārds pēc statistikas ir visvairāk lietotais vārds šodien -- nepietiekamais bāzes finansējums. cik būs palielinājums, kā tur parādīsies pieminētie miljoni. Taču atcerēsimies vēl vienu ciparu, kuru Ministru prezidents minēja vakar - fiskālā telpa iniciatīvām nākošajā gadā ir 50 miljoni kopumā. Bet vakar veselības ministrs Belēviča kungs teica, ka 33 miljonus mums vajag medicīnai, šodien tika minēti daudzi miljoni izglītībai un zinātnei, pieskaitām klāt visu pārējo - kopā sanāk 10 reizes lielāka summa, 500 miljoni, uz ko šodien ministri pretendē. Skatīsimies reāli: ja atdeve no pētījumu ieviešanas būs aprunāta nevis tikai marketinga līmenī (ja ieguldām zinātnē eiro, atpakaļ dabūjam ļoti daudz), bet pilnīgi konkrēti pierādīta un parādīta ciparos (šajā pētījumā esam ieguldījuši tik un tik, ieguvumi ir tādi un tādi), tad valdībai būs daudz lielāka motivācija investēt zinātnes bāzes finansējumā. Taču Eiropas fondi šobrīd ir jau stipri sadalīti, teikt, ka tur kaut kas ir jāpārdala, šobrīd ir riskanti, jo tad tie nebūs pieejami ne tikai no nākamā gada, bet noteikti vēl vienu gadu.

Vēl viens jautājums - biznesa motivācija. Bizness principā ir gatavs, bet tam vajag zināmus atvieglojumus, stimulus utt., jo daudz vienkāršāk ir taisīt spekulatīvo biznesu, tur nauda apgrozās mēneša laikā, kamēr inovāciju biznesā tas aizņem gadus un piedevām ir daudz lielāks risks. Valdība skatīsies, kā uzņēmējus stimulēt. Ministru prezidents ir ar mieru uzsākt diskusijas pat par divām "svētām" jomām, kuras nekad nav aiztiktas un proti - publiskā iepirkumā panākt priekšrocības vietējiem ražotājiem, kas manā skatījumā varētu būt ļoti liels ieguvums, un otrkārt, off-set vai citu principu ieviešana iepirkumos iekšējai un ārējai drošībai, lai arī tur parādītos mūsu inovatīvie produkti.

Tehnoloģisko resursu koncentrēšanai ir ideja par modernās tehnoloģiskās infrastruktūras, kura mums jau ir iegādāta par iepriekšējo periodu fondu līdzekļiem, kolektīvu izmantošanu ar pilnīgi atvērtu pieeju visiem. Tālāka tehnoloģiju koncentrācija ir veicama tajās vietās, kur mūsu intelektuālā kapacitāte ir lielāka, un specifisku tehnoloģiju koncentrācija vietās, kur ir augsta nišas kapacitāte. Taču jebkurā gadījumā rīdzinieks var izmantot infrastruktūru Ventspilī, daugavpilietis Rīgā utt., tai skaitā uzņēmēji un pat ikviens valsts iedzīvotājs ar atbilstošu kvalifikāciju. Protams, paredzot koordinētus iepirkumus, lai nauda tiktu izmantota efektīvi.

Nekustamais īpašums un būvniecība. Dažiem gribas pēc iespējas vairāk uzbūvēt. Ideja par to, ka valdība varētu garantēt daudzus simtus miljonu lielu kredītu ar atdošanu 20 gados, acīm redzot neīstenosies. Tā ideja jāmet pie malas, jo nevar uzlikt mūsu nākamajai paaudzei maksāt par mūsu notērēto. Paši redzat, cik ātri budžets pieaug.

Ja tiks pieņemti Saeimā šobrīd jau iesniegtie un it kā visiem pieņemamie Augstākās izglītības likuma grozījumi par visu nekustamo īpašumu nodošanu augstskolām, tādā gadījumā varētu būt runa par kredītu šo īpašumu tirgus vērtības apjomā uz dažiem gadiem, kuru laikā īpašumi tiktu pārdoti, aizvietojot tos ar jaunām būvēm. Tam ir zināms riska koeficients, taču tāda apmaiņas operācija varētu būt būvēšanai vai renovācijai. Var būt runa par galvotu kredītu atsevišķam projektam gadījumā, ja biznesa plāns iztur auditu, un ja ir pilnīga garantija par to, kad inovācijas un valorizācijas rezultātā biznesa plāns ir spējīgs nodrošināt pietiekamu peļņu aizdevuma atmaksai. Valdība nebūs ar mieru iet uz vēl vienu "Metalurga" tipa epopeju. Pārējais viss var būt būvēts tikai no tiem fondiem, kas mums ir.

Labai platformas pārvaldībai būtu jāapvieno zinātniekus un valsts institūcijas. Mēs redzam ļoti lielu šodien vēl nepieminētās Ekonomikas ministrijas ieinteresētību šādā virzībā, var saprast, kāpēc, ņemot vērā, ka ekonomikas ministrs ir Ministru prezidenta biedrs. Ir jūtama Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas ieinteresētība, ņemot vērā, ka divas lielās augstskolas ir to ietvarā. Nākamnedēļ Ministru prezidents sāks konkrētas sarunas ar ministriem un ar tiem lielo augstskolu pārstāvjiem, kuri varētu būt koordinatori atsevišķos platformas segmentos.

Nobeidzot es vēlreiz gribu uzsvērt to, kas šodien jau tika teikts par slīcēju glābšanu. Tā ir veca lieta, jo jebkura valdība labāk redzēs, ka ieguldījumi nāk atpakaļ taustāmā veidā, jo tās rociņa kļūs dāsnāka.

Paldies par uzmanību!