2016. gada 12. maijā profesore Baiba Rivža uzstājās ar referātu par veikto pētījumu  "Performance Trends as a Prerequisite for Smart Growth in the Rural Territories of Latvia" starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Biosystems Engineering 2016" Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē Tartu.

Veiktā pētījuma mērķis bija dot ieskatu sociāli ekonomiskās veiktspējas tendencēs virzībā uz viedu izaugsmi reģionālā un novadu līmenī, t.sk. padziļināti apskatot Zemgales novadus.

Pētījumā konstatēts, ka pat sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, ko radījusi globālā krīze, ekonomiskās izaugsmes tendences var vērot arī lauku apvidos.

Reģistrēto uzņēmumu skaits Zemgales reģionā, laika periodā no 2009. - 2013. gadam palielinājies. Tajā pašā laikā pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kas darbojas zināšanās balstītas, jeb zināšanu ekonomikas nozarēs. Tātad izmaiņas novadu ekonomikā ir ne tikai kvantitatīvas, bet arī kvalitatīvas. Diemžēl, uzņēmumu skaita pieaugums zināšanu ekonomikas nozarēs, piecu gadu periodā, pastāvējis, bet bijis ļoti lēns. Pētījums arī ļāva identificēt galvenos lauku novadu veiktspēju aktivizējošos un kavējošos faktorus. Pie galvenajiem novadu veiktspējas faktoriem, valsts institūciju vērtējumā, svarīgākais ir ES Fondu piesaiste, savukārt kavējošie faktori ir nodokļu sistēma, kura neveicina ekonomisko aktivitāti un likumdošanas sistēmas nestabilitāte.

Pašvaldību vērtējumā būtisks faktos attīstībai ir prasme piesaistīt ES fondus un tos sekmīgi izmantot, savukārt kavējošie faktori ir nepietiekoši saskaņota deputātu darbība novadu attīstības nodrošināšanai un  nepietiekamā iedzīvotāju iesaiste svarīgu attīstības jautājumu apspriešanā un realizēšanā. Iedzīvotāji, kā svarīgu faktoru virzībā uz viedu izaugsmi uzsvēra gatavību ekonomiskai darbībai personīgās interesēs un  ieinteresētību apgūt jaunas zināšanas, savukārt kā kavējošo faktoru - nevēlēšanos sadarboties un  kooperēties ekonomiskos pasākumos.

Pētījuma prezentācija