Š.g. 19. maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde.

U.Grāvītis tajā ziņoja par diviem pasākumiem, kas notikuši saistībā ar Latvijas zinātni un augstāko izglītību.

5.maijā Latvijas Inovatoru apvienība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām ieinteresētajām institūcijām apsprieda izglītības un zinātnes nākotnes skices, savukārt 19. maijā tika spriests par to, kā sekmēt pētniecības un augstākās izglītības ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un konkurētpējā.

5.maija apspriedes moto bija: valsts bez zinātnes ir 3.pasaules valsts. Par problēmām zinātnē runāja daudzi, bet I. Kalviņš pateica visskaidrāk: situācija ir tāda, ka ierindas cilvēku un zinātnieku skatījums uz zinātnes problēmām atšķiras no tā, kā to redz amatpersonas. Runāja bijušais valsts presidents A. Bērziņš, augstskolu rektori, akadēmiķi J. Stradiņš, I. Kalviņš, Latvijas Mākslas akadēmijas zinātņu prorektors A. Teikmanis, Saeimas budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns, LZA viceprezidents A.Krasņikovs, bijusī Ministru prezidente L. Straujuma, E.Karnītis. Visi vairāk vai mazāk akceptēja to, ka runās zinātnei tiek pievērsta vislielākā uzmanība, bet tā netiek realizēta praksē ne finansiāli, ne citādā veidā.

19.maija sanāksmē piedalījās samērā liels Eiropas pārstāvju skaits, kuri informēja, analizēja un rekomedēja tās vai citas lietas. Debatēs I. Kalviņš nosauca skaitļus, kāds finansējums zinātnei bija pagājušajā gadā un kāds tas ir šajā un būs nākošajā gadā. Ministrijas pārstāvju runās viss izklausās ļoti optimistiski - ko visu esam izdarījuši (tas bija domāts OECD pārstāvjiem), ka ir pabeigta augstskolu konsolidācija. Nezinātājam tas izskatījās ļoti skaisti - samazināta sadrumstalotība. Zinātājam tas liekas jokaini.

I. Kalviņš teica: mums pārmet, ka nav augsta līmeņa publikāciju. Vajadzētu paskatīties, cik līdzekļu ir ieguldīti to citu valstu augsta limeņa publikācijās un cik līdzekļu ir ieguldīts Latvijas publikācijās. Skaita ziņā varētu domāt, ka pie mums zinātnieki ir ar cietākām galvām. Viņiem gluži vienkārši nav iespējams realizēties. Aparatūra ir sapirkta, bet algu nav, tādēļ zinātnieki, īpaši jaunie, brauc projām, lai darba apstākļus varētu savienot ar dzīves apstākļiem. Ko līdz laba infrastruktūra, ja nav, kas uz iegādātās aparatūras strādātu?

Abas apspriedes vēl spilgtāk iezīmēja to, ka zinātnei un augstākajai izglītībai trūkst valsts atbalsta.Cik uz vienu studentu iegulda Latvijā un cik tajās valstīs, ar kurām mūs salīdzina?

I.Bondare informēja par Latvijas Zinātnes padomē spriesto. OECD pārstāvju pārmetumi un rekomendācijas nebūs plašākai sabiedrībai pieejamas. J.Kloviņš stāstīja par Polijas ZP 5 gadu jubileju un par to, kā katrai no valstīm ir iespējams piedalīties ES un Norvēģijas projektos. Latvija tajos iegūst salīdzinoši maz. Latvijai ir viens Norvēģijas ZP projekts, Lietuvai - arī viens, Igaunijai nav apstiprināts neviens. Latvija Eiropas zinātnes fondā iemaksā konkrētu summu, ko nespēj projektos atpelnīt, iemaksājam divas reizes vairāk nekā saņemam atpakaļ. Ja varētu iesniegt divreiz vairāk projektu, varētu dzīvot tikai ar Eiropas naudu. Poļi no Eiropas projektiem iegūst ļoti daudz.

25. un 26. maijā notiks LZP ekspertu komisiju vēlēšanas. Konkurss ir 1:2. Taču pagaidām (19.V) pieteikušies maz balsotāju. I. Šmelds teica: tā kā vēlēšanas ir tikai klātienē, tad no Ventspils Augstskolas nebūs neviena vēlētāja. I. Bondare paskaidroja, ka Latvijā diemžēl nevienās vēlēšanās nav iespējams balsot elektroniski.

Nolēma informēt Latvijas Zinātnes padomi: Latvijas Zinātnieku savienība uzskata, ka šāda situācija nav mūsdienīga un samazina iespēju balsot ārpus Rīgas esošajiem zinātniekiem, tādēļ lūdz jaunajai LZP līdz nākošajām LZP vēlēšanām sakārtot balsošanu elektroniski un pa pastu.

R. Bebre aicināja LZS biedrus pārskatīt savus fotoattēlu un dokumentu arhīvus, jo uz 2018. gada 27. novembri, LZS 30 gadu jubileju, paredzēts izdot grāmatu. Tas arī Valdes locekļiem tika uzdots kā vasaras mājasdarbs.

Z.K.