Mālpils novada pašvaldība, Latvijas Zinātņu akadēmija; sast., red., papild. I. Pauloviča; zin. red. S. Cimermanis.
Mālpils: Mālpils novada dome, 2016, 432 lpp.

2016. gada augusta nogalē divus atvēršanas svētkus - LU Akadēmiskajā bibliotēkā un Mālpils novada bibliotēkā - pieredzēja rakstu krājums "Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads", kas ir sērijā "Letonikas bibliotēka" septītā izdotā grāmata. Tajā apkopoti apcerējumi par referātiem, kas izskanējuši 2013. gada 29. augustā noritējušā Mālpils novada kultūrvēstures jautājumu izzināšanai veltītajā konferencē, kā arī jaunas tēmas, kas tika ierosinātas jau pēc konferences norises. Grāmata tapusi ciešā sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un ar grāmatu apgādu "Zinātne". Rakstu krājuma autoru vidū ir gan mālpilieši, gan pētnieki un vēsturnieki, kuru līdzšinējie pētījumi bijuši vairāk vai mazāk saistīti ar Mālpils novada kultūrvēstures jautājumiem.

Izdevumā apkopoti 23 autoru pētījumi par Mālpili un tās apkārtni. Rakstu tēmas ir ļoti dažādas, sākot ar senatni un beidzot ar mūsdienu dzīves norisēm. Arheologs Ritvars Ritums sagatavojis pētījumu par Mālpils novada arheoloģijas pieminekļiem, valodniece Dzintra Paegle piedāvā rakstu par lībiešu valodas pēdām Suntažu un Sidgundas vietvārdos, valodnieks Pēteris Vanags analizējis latviešu rakstu valodu 17. gadsimta Mālpils baznīcas grāmatās. Literatūrzinātniece Māra Grudule raksturo Mālpils un Suntažu mācītāja Salomona Guberta 1654. gadā sagatavoto rokasgrāmatu labākai saimniekošanai, un literatūrzinātnieks Pauls Daija - Mālpils mācītāja J. G. Agelūta devumu latviešu literatūras vēsturē 18. gadsimta otrajā pusē.

Dažu pētnieku uzmanība veltīta vietējo muižu vēsturei: kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča veikusi padziļinātu izpēti par novada folklorā daudz pieminēto Mālpils baronu - landrātu Gustavu Vilhelmu fon Taubi, arhitektūras vēsturnieks Jānis Zilgalvis dod ieskatu par pēdējiem Mālpils muižas īpašniekiem - fon Grotu dzimtu un tai piederošajām muižām Vidzemē, seno dārzu un parku vēsturniece Ilze Māra Janelis savā rakstā aicina atpazīt seno parku pēdas daudzo Mālpils novada vēsturisko muižu vietās, savukārt vēsturniece Līga Lapa noslēdz muižu vēstures tēmu ar savu pētījumu par 1905. gada revolūcijas notikumiem Mālpilī, Bukās, Vibrokā, Sidgundā un apkārtnē.

Rakstu krājumā publicēti apcerējumi un atmiņu stāstījumi par vairākiem novadniekiem - žurnālistes Līgas Blauas stāsts par Skulmju dzimtas pēdām Latvijā un pasaulē, ārstu Ilvas Pūķes un Indara Lūkina stāstījums par ārstu Lūkinu dzimtu, ASV dzīvojošā novadnieka - bibliogrāfa Jāņa Krēsliņa (sen.) apcerējums par literātu Ojāru Jēgenu, kurš Mālpilī pavadījis savas bērnības vasaras, ķīmiķi Ilgars Grosvalds un Tālis Millers sagatavojuši apcerējumus un atmiņu stāstus par ķīmiķiem - Augustu Ķešānu un Jāni Lielmežu.

Liela daļa mālpiliešu un rikteriešu (sidgundiešu) pieminēti folkloristes Māras Vīksnas pētījumā par Mālpils novada folkloru, kā arī etnogrāfa un vēsturnieka Uģa Niedres rakstā par pagasta magazīnām - labības klētīm, ko 19. gadsimtā intensīvi izmantoja vietējie zemnieki. Toties fotovēsturnieks Pēteris Korsaks iepazīstina lasītājus ar Mālpils fotogrāfiem, kuri 20. gadsimta sākumā aktīvi iemūžinājuši gan vietējo kultūrainavu, gan arī mālpiliešu un rikteriešu ikdienu un svētkus. Mores kauju muzeja vadītāja Anta Brača apraksta mālpiliešu atmiņas par 1944. gada Mores kaujām, bet vēsturniece Līga Kreišmane - Siguldas novadpētniecības muzeja ekspedīciju norisi Mālpilī un Sidgundā 1981.-1982. gadā. Inženieris hidrotehniķis Jānis Poprockis sniedz ieskatu Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeja darbībā Mālpilī, savukārt Mālpilī dzīvojošā māksliniece un pedagoģe Māra Ārente savā plašajā apcerējumā aprakstījusi mākslas dzīves norises Mālpilī, sākot ar Skulmju dzimtu 20. gadsimta sākumā un beidzot ar nozīmīgām mākslas dienām un plenēriem mūsdienās. Rakstu krājumu noslēdz Mālpils novada domes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža apcerējums par paveikto un iecerēto novada vēstures lappusēs.

Ieva Pauloviča