Ina Druviete
LZA korespondētājlocekle

Latvijas sociolingvistu pētījumi Eiropas un pasaules valodas politikas kontekstā

Sociolingvistika pētī valodas lietojumu sabiedrībā un korelāciju starp lingvistiskajām un sociālajām parādībām. Par patstāvīgu valodniecības nozari tā izveidojās 20. gadsimta 70. gados ASV, tradicionālo pieeju valodas izpētei bagātinot ar socioloģijas, etnoloģijas, psiholoģijas un citu humanitāro un sociālo zinātņu atziņām. Mūsu dienās sociolingvistiski pētījumi tiek veikti visos reģionos, sociolingvistiska profila kursi tiek docēti vai visās pasaules universitātēs, regulāri notiek starptautiski kongresi un konferences, lielākajos pasaules apgādos tiek publicēti periodiski izdevumi vai rakstu krājumi.

Valodas politika jeb makrosociolingvistika ir sociolingvistikas apakšnozare, kas pētī valodas kolektīvu koeksistenci un mijiedarbību valodu kontaktu apstākļos, valodu ilgtspējas nodrošināšanas iespējas, kā arī izstrādā teorētisku pamatojumu valodu funkcionālā sadalījuma un runātāju kolektīvo lingvistisko tiesību noteikšanai. Valodas politika kā zinātnes nozare īpaši nozīmīga ir multilingvālās valstīs, kur valodu juridiskā statusa noteikšanai un to apguves un izpētes veicināšanai ir būtiska ietekme uz valsts suverenitātes un sabiedrības integrācijas nodrošināšanu.

Faktiska valodas politika Latvijas teritorijā pastāvējusi kopš pirmo valstisko veidojumu rašanās; kā iekšpolitikas nozare tā tiek reglamentēta līdz ar Latvijas valsts izveidi, kad izdoti pirmie normatīvie akti valodas jomā. 20. gadsimta 50.-90. gados Latvijā tiek īstenoti padomju valodas politikas principi, kuru sekas ir asimetrisks bilingvisms un latviešu valodas funkciju ierobežojums vairākās sociolingvistiskajās jomās.

Atmodas periodā latviešu valodas statusa juridiska un faktiska nodrošināšana, tātad valodas politika, kļūst par vienu no svarīgākajiem atjaunotās valsts uzdevumiem. 1988. gadā latviešu valodai tiek noteikts vienīgās valsts valodas statuss Latvijā; 1989. gadā pieņemts Valodu likums. Šī likuma izstrādes laikā latviešu valodnieki iedziļinās valodas politikas teorijā, analizē citu valstu un Latvijas vēsturisko pieredzi, kā arī plaši skaidro pieņemtos lēmumus sabiedrībai.

Kaut arī pat šim pirmajam, pārejas laika likumam, ir stabils teorētisks pamats, par valodas politiku kā zinātni Latvijā varam runāt kopš 1992. gada, kad tiek izstrādāts un pieņemts Latvijas Republikas Valodu likums, arī nolikumi par valsts valodas atestāciju un valodas inspekcijas darbību, Latviešu valodas institūtā tiek dibināta Sociolingvistikas daļa (vad. I. Druviete), rodas kontakti ar ārvalstu kolēģiem. 1992. gada decembrī Latvijā tiek organizēta pirmā starptautiskā konference "Valodas politika Baltijas valstīs", kur piedalās arī Rietumeiropas valstu zinātnieki. Ar ārvalstu atbalstu tiek veikti pirmie kompleksie sociolingvistiskie pētījumi, piem., I. Druviete (ed.). The Language Situation in Latvia. Sociolinguistic Survey. Part 1. Language Use and Attitudes among Minorities in Latvia. Rīga, 1995. Kopš šī laika regulāri tiek veikti paneļpētījumi par Latvijas sociolingvistisko situāciju (jaunākais izdevums Valodas situācija Latvijā 2010-2015 publicēts 2016. gadā). Tādējādi ikvienam lēmumam Latvijas valodas situācijā ir stingrs teorētisks un faktoloģisks pamats.

Tā kā Baltijas valstu unikālā valodas revitalizācijas pieredze sniedz vērā ņemamu ieguldījumu pasaules valodas politikas teorijas attīstībā, tā atspoguļota nozīmīgos starptautiskos izdevumos. Starp apjomīgākajiem rakstiem minami šādi:

Druviete I. Linguistic human rights in the Baltic States. International Journal of the Sociology of Language / gen. ed. J.A. Fishman. Berlin; New York: W. de Gruyter, 1997. Vol. 127 (1997), p.161-185.

Druviete I. The Baltic States/Die baltischen Staaten. Sociolinguistics: an intern. handb. of the science of language and society / ed.: U. Ammon, N. Dittmar, K. J. Mattheier ... [et al.]. 2nd completely rev. a. extended ed. Berlin; New York: W. de Gruyter, 2006. XV, Vol. 3/3 (2006), p.1864-1869.

Druviete I. The development of sociolinguistics in the Baltic States. The Routledge Handbook of Sociolinguistics Around the World. Ed. by Martin J. Ball. Routledge: London and New York, 2010, p. 402-411.

Druviete I. English in Latvia: symbol of European identity, tool for career promotion or "the third force"? European National Language Institutions' Attitudes and Policies towards English as European Lingua Franca. Sociolinguistica. International Yearbook of European Sociolinguistics. Berlin/Boston: Walter de Gryuter, 2014, p. 69-88.

Druviete I., Ozolins U. The Latvian referendum on Russian as a second state language February 2012. Language Problems & Language Planning, Vol. 40: 2, John Benjamins Publishing Company, 2016, p.121-145.

Latvijas sociolingvisti ir piedalījušies vairāku nozīmīgu starptautisku pētniecības projektu īstenošanā, starp tiem FP 6 integrētais projekts "Language Dynamics and Management of Diversity, DYLAN, FP 6 ekselences projekts "LINEE. Languages in a Network of European Excellence. I. Druviete ir žurnāla "Language Policy" (Springer Publishers) redakcijas kolēģijas locekle (2005-2009), Eiropas Sociolingvistikas gadagrāmatas "Sociolinguistica" (Max Niemeyer Verlag) Latvijas korespondente, sērijas "Studies in World Language Policies" (Benjamins) redakcijas kolēģijas locekle.

Regulāra Latvijas un Eiropas sociolingvistu sadarbība notiek ar Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) starpniecību. EFNIL ir nozīmīgākā Eiropas līmeņa valodas politikas organizācija, kas sadarbībā ar Eiropas Komisiju izstrādā vadlīnijas valodu apguvei un lietošanai. Šī federācija veic Eiropas Savienības sociolingvistiskās situācijas monitoringu, saskaņo dalībvalstu aktivitātes valodas izpētē, attīstīšanā, jauno valodas tehnoloģiju ieviešanā, veido vienotu terminoloģiju. Šajā federācijā ir pārstāvētas divas katras Eiropas Savienības dalībvalsts un EEZ valsts valodas politikas un pētniecības institūcijas, arī LU Latviešu valodas institūts (I. Druviete) un IZM Latviešu valodas aģentūra (J. Valdmanis). I. Druviete 2006.-2009. gadā ir bijusi EFNIL viceprezidente.

Svarīgs Latvijas sociolingvistu uzdevums ir zināšanu popularizēšana, jo valsts valodas politika īstenojama tikai tad, ja sabiedrībā valda izpratne un atbalsts. Tāpēc tikpat nozīmīgi kā publikācijas starptautiski citējamos žurnālos ir plašai publikai domāti raksti un grāmatas, lekcijas, semināri. Minami arī populārzinātnisku darbu tulkojumi, piemēram, Beikers K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības pamati. Tulk. I. Druviete. Rīga: Nordik 2002; Spolskis B. Valodas pārvaldība. Tulk. I. Druviete. R.: Zinātne, 2011, Aičisone Dž. Runātspējigais zīdītājdzīvnieks. Ievads psiholingvistikā. Tulk. I. Druviete. R.: Zinātne, 2015.

Latvijas sociolingvistiskajā situācijā zinātniski pamatota valodas politika var būt izšķirīga latviešu valodas ilgtspējas un sabiedrības saliedētības nodrošināšanā. Latvijā veiksmīgi darbojas valsts institūcijas, kā IZM Latviešu valodas aģentūra (direktors prof. J. Valdmanis) un TM Valsts valodas centrs (direktors prof. M. Baltiņš), kas cieši sadarbojas ar LU Latviešu valodas institūtu (direktore Dr.habil.philol. I. Jansone). Latvijā ir izveidojusies spēcīga sociolingvistu skola - Latvijas Universitātē sociolingvistiskas ievirzes promocijas darbus aizstāvējušas V. Ernstsone, L. Lauze, L. Tidriķe, D. Liepa, D. Strelēvica-Ošiņa un citi, sociolingvisti darbojas Liepājas Universitātē, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Līdztekus teorētiski pamatotai valsts institūciju darbībai jānodrošina zinātniskās izpētes nepārtrauktība un atbilstība jaunākajām pasaules zinātniskajām atziņām, tāpēc mums gan jāmācās no citu valstu kolēģiem, gan jādalās savā pieredzē.

Aleksejs Kuzmins
LZA korespondētājloceklis

Mūsdienu rentgenabsorbcijas sīkstruktūras spektroskopija - kad teorija tiekas ar eksperimentu

Zināšanām par materiālu struktūru ir fundamentāla loma fizikā, ķīmijā, mineraloģijā, bioloģijā un materiālu zinātnē, ko nosaka tās saistība ar materiālu īpašībām un to praktiskajiem pielietojumiem. Sinhrotrona starojuma rentgenabsorbcijas spektroskopija ir moderna eksperimentālā metode, kas dod tiešu informāciju par materiālu atomāro struktūru kristāliskos, nanokristāliskos un nesakārtotos savienojumos un tās izmaiņām atkarībā no vides apstākļiem (piemēram, no temperatūras un spiediena). Rentgenabsorbcijas spektroskopijas jutība pret tuvās kārtības un daudzatomu sadalījuma funkcijām padara šo metodi unikālu un potenciāli ļauj noteikt materiāla lokālo atomāro struktūru un dinamiku.

Mūsdienu rentgenabsorbcijas spektru teorija dod labu sakritību ar eksperimentu absorbējošā atoma tuvākās koordinācijas sfērās, bet struktūras informācijas iegūšana no atoma ārējām sfērām ir izaicinošs un pavisam netriviāls uzdevums. Problēma ir saistīta ar to, ka neatkarīgo strukturālo parametru skaits pieaug ātri palielinoties arī koordinācijas sfēras rādiusam, kā arī statiskas un dinamiskas nesakārtotības dēļ. Šādas problēmas risinājums prasa jaunas rentgenabsorbcijas spektru datu analīzes un modelēšanas metodes.

Kopš 1990. gadiem A. Kuzmins izstrādājis programmatūras pakotni «EDA» rentgenabsorbcijas spektru datu analīzei un attīstījis eksperimentālo datu analīzes un modelēšanas metodes lokālās atomārās struktūras kvantitatīvai noteikšanai no rentgenabsorbcijas spektriem daudzkārtīgās izkliedes teorijas ietvaros. Izstrādātā metodoloģija, kas izmanto specifiskos optimizācijas algoritmus, kā arī molekulārās dinamikas un kvantu ķīmijas metodes, ir realizēta analīzes rīkos un plaši pielietota materiālu pētījumos, izmantojot LU Cietvielu fizikas institūtā izveidoto augstas veiktspējas skaitļošanas klasteru "LASC". Šajā periodā izpētītiem materiāliem ir plašs pielietojumu loks elektrohromajos elementos, baterijās, sensoros, katalizatoros, mikro- un nano-elektronikas ierīcēs, optiskos elementos (scintilāciju skaitītājos, šķiedru optikā, lāzeros), caurspīdīgos elektrodos, cietās smērvielās, cietvielu oksīdu kurināmās šūnās utt. Iegūtie oriģinālie eksperimentālie un teorētiskie rezultāti sniedz nozīmīgu ieskatu par lokālās struktūras un ķīmisko saišu izmaiņu nanomērogā un ļauj uzlabot un optimizēt funkcionālo materiālu īpašības.

A. Kuzmina pētnieciskās aktivitātes notiek sadarbībā ar Eiropas Savienības (Itālijas, Francijas, Vācijas, Šveices) un Krievijas zinātniskajiem centriem un laboratorijām. Rentgenabsorbcijas spektroskopijas eksperimenti tika veikti sinhrotrona starojuma centros HASYLAB/DESY (Hamburgā), SOLEIL (Parīzē), ELETTRA (Triestē) un ESRF (Grenoblē). Pēdējā laikā kandidāts piedalījies ESF, ERA-NET Matera, EURATOM, EUROfusion un Latvijas Zinātnes padomes projektos un Valsts pētījumu programmās materiālzinātnēs un informācijas tehnoloģijās.

A. Kuzmina vadībā izstrādāti un aizstāvēti 3 promocijas darbi, 10 maģistra un bakalaura darbi. Viņš ir Latvijas Zinātnes padomes Dabaszinātņu un matemātikas ekspertu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, "Latvijas Fizikas un Tehnisko Zinātņu Žurnāla" redkolēģijas loceklis, ekspertu komisijas loceklis Kodolpētniecības apvienotajā institūtā Dubnā un starptautiskās XAFS biedrības loceklis.

Par iegūtajiem oriģinālajiem rezultātiem A. Kuzmins saņēma Eiropas Akadēmijas Baltijas balvu fizikā (1996), viņa darba rezultāti četras reizes tika minēti starp nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem (2006, 2009, 2013 un 2014). A. Kuzmins publicējis 207 zinātniskus rakstus, no kuriem 3 ir apskati un 190 - SCI raksti (3 pēdējos gados nopublicēti 46 SCI raksti). Hirša indekss - 25.

Pēteris Trapencieris
LZA korespondētājloceklis

Multimērķu zāļu dizains

Līdzšinējā pieredze jaunu pretvēža preparātu izstrādē sākotnēji pēc Otrā pasaules kara bija saistīta ar citostatisku vielu radīšanu. Tomēr sekmīgi nogalinot vēža šūnas, tika bojātas arī normālās šūnas un terapijas rezultāts bieži vien bija bēdīgs. Līdz ar to 1970. gados notika ļaundabīgo audzēju ārstēšanas stratēģijas maiņa - pāreja uz mērķa terapiju. Tika meklēti jauni terapeitiskie mērķi enzīmi, proteīni, kuri bija hiperekspresēti vēža šūnās. Daļā veiksmīgu gadījumu šiem proteīniem tika atrasti selektīvi inhibitori, tomēr pozitīvi rezultāti tika sasniegti tikai agrīnajās vēža stadijās. Tāpēc līdz šim veiktā pretvēža terapija balstās uz vairāku aģentu izmantošanu no abām iepriekš minētajām zāļu konstruēšanas pieejām.

Mūsu pieeja pretvēža zāļu dizainā balstās uz esošo paradigmu maiņu - izmantot multimērķu stratēģiju, kas piemērota kompleksu (ļaundabīgie audzēji, iekaisumi, centrālās nervu sistēmas) slimību ārstēšanā un kurai pirmie pozitīvie rezultāti parādīti CNS slimību ārstēšanā. Jautājums, kurus terapeitiskos mērķus izvēlēties. Pēdējā desmitgadē arvien pieaugošāka loma ir epiģenētikai, kas nosaka DNS replikācijas mehānismus, un kura dabā tiek realizēta caur histonu un DNS molekulu vienkāršām ķīmiskām reakcijām - acetilēšanu, metilēšanu un fosforilēšanu. Tādējādi to sastāvā atrodošos aminoskābju vai nukleozīdu metilēšanas, acetilēšanas un fosforilēšanas līmenis nosaka vai DNS replikācija notiks normāli, vai tā tiks traucēta un izraisīta konkrētā saslimšana. Mūsu darba mērķis ir atrast vairākus svarīgus epiģenētikas enzīmus, kas pie konkrētas vēža saslimšanas ir visvairāk ekspresēti vēža šūnās un izveidot tiem inhibitorus.

Sākotnēji mūsu zinātniskā darba plāns ir izstrādāt jaunus duālos inhibitorus, kas vienlaicīgi ietekmētu divus epiģenētiskos procesus - histonu fosforilēšanu un acetilēšanu. Kā galvenie mērķa enzīmi izvēlēti attiecīgi brutona tirozīnkināze (BTK) un histona deacetilāze (HDAC). Līdz šim pierādīts, ka atsevišķi BTK un HDAC inhibitori spēlē lielu lomu vēža šūnu normalizācijas procesā. Abu mērķa enzīmu inhibitoru darbība vienā virzienā varētu dot papildus sinerģiskus efektus epiģenētikas procesu normalizācijā. Mūsu līdzšinējie pētījumi parādījuši aziridīnu elektron-akceptoro aizvietotāju (nitrils, amīds) pozitīvo ietekmi uz organisma imūnsistēmu vēža terapijā, kā arī aziridīnu arilatvasinājumu inhibējošo ietekmi uz BTK, kas saistīta ar aziridīnu reakciju ar ⁵²⁶Cys sulfhidrilgrupām. Pretvēža terapijā līdz šim klīnikā ieviesti divu tipu HDAC inhibitori - hidroksāmskābes (Belinostats un Vorinostats), un o-acilēti fenilēndiamīni (Entinostats un Mocetinostats). Mūsu darba plāns paredz sākt iestrādes vairākiem eventuāliem ES projektiem (EurNanoMedII un ERA-NET) un vienam ERAF projektam izmantojot duālos epiģenētikas inhibitorus kā jaunu ceļu pretvēža terapijā.

Darba plāns paredz vairākus jaunus virzienus, izmantojot pretvēža īpašības uzrādošus dabas olefīnus, piemēram, paplašināt funkcionālo grupu klātbūtni un noskaidrot to lomu olefīnu aziridinēšanas reakcijās, pārbaudīt aziridinēšanas reakciju reģioselektivitāti uz diēniem, triēniem un tetraēniem, kā arī sintezēt jaunus hidroksāmskābju un o-fenilēndiamīnu aziridīna atvasinājumus, kas paplašinātu inhibitoru klāstu uz vēža terapeitiskajiem mērķiem - BTK un HDAC.